Pasaules ekonomika turpina augt par nedaudz vairāk nekā 3% gadā, lai gan enerģija un aizņemšanās kļūst dārgāka. Uzņēmumi spēj pielāgoties, un izaugsmi veicina ieguldījumi aizsardzībā, enerģētikā un mākslīgajā intelektā. Tomēr cenu kāpums un dārgāki kredīti liek iedzīvotājiem tērēt piesardzīgāk un var bremzēt ekonomikas izaugsmi.
Enerģijas cenas noteiks izaugsmi un inflāciju
Enerģijas cenas būs galvenais faktors, kas pasaules konfliktu un politiskās spriedzes apstākļos noteiks ekonomikas izaugsmi un cenu kāpumu, līdz ar to arī norises finanšu tirgos. Nafta saglabājas dārga, jo pastāv bažas par konflikta saasināšanos un naftas ieguves infrastruktūras bojājumiem. Pārstrādes jaudu trūkums uztur augstas dīzeļdegvielas un aviācijas degvielas cenas, savukārt Eiropā dabasgāzi sadārdzina ierobežotās piegādes un zemie krājumi. Salīdzinājumā ar laiku pirms ASV uzbrukuma Irānai Brent naftas cena pieaugusi aptuveni par 40%, bet Eiropas dabasgāzes cena gandrīz trīskāršojusies. Ja bažas par piegāžu drošību mazināsies, naftas cenas varētu strauji kristies.
Dārgā enerģija veicina inflāciju, taču tas nav vienīgais cenu kāpuma risks. Jo ilgāk enerģijas cenas saglabāsies augstas, jo vairāk tas ietekmēs arī citu preču un pakalpojumu cenas. “Pieredze liecina, ka šāda ietekme parādās ar laika nobīdi un vairāk ir atkarīga no cenu šoka ilguma, nevis tā intensitātes,” skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Pagaidām ASV un Eiropā šī ietekme ir mērena, un sagaidāms, ka ārpus enerģijas un pārtikas cenu kāpuma tā būs ierobežota. Uzņēmumi tikai nedaudz biežāk plāno paaugstināt cenas, bet algu kāpums palēninās. Arī gaidas par inflāciju ilgtermiņā saglabājas stabilas.
Procentu likmes vēl pieaugs
Inflācija un samērā stabilā ekonomikas izaugsme ASV un eirozonā liek centrālajām bankām apsvērt turpmāku procentu likmju celšanu. SEB prognozē, ka ASV centrālā banka likmes vēlreiz paaugstinās decembrī, bet Eiropas Centrālā banka (ECB) — decembrī un 2027. gada martā. “ECB satrauc enerģijas cenu netiešā ietekme uz inflāciju, tomēr pēdējais likmju paaugstinājums var arī nenotikt, ja enerģijas cenas sāks samazināties,” skaidro SEB bankas ekonomists.
Akciju tirgos bažas rada tas, vai lielie ieguldījumi mākslīgajā intelektā nesīs cerēto peļņu. Šo šaubu dēļ tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenas strauji kritušās, ietekmējot arī pārējo tirgu. Nākamgad ieguldījumi mākslīgajā intelektā turpinās augt, bet lēnāk, kas varētu palīdzēt tehnoloģiju akciju cenām stabilizēties. Savukārt zemākas naftas cenas, mazāks procentu likmju spiediens un labākas uzņēmumu peļņas prognozes veicinās akciju tirgus izaugsmi.
Pasaules ekonomika augs nedaudz straujāk
Pasaules ekonomikas izaugsmes prognoze 2026. un 2027. gadam ir nedaudz uzlabota. Rūpniecība atkopjas, un izaugsmi veicina ieguldījumi mākslīgajā intelektā, aizsardzībā, infrastruktūrā un enerģētikā. Taču augstākas cenas un dārgāki kredīti var ierobežot iedzīvotāju tēriņus un mājokļu būvniecību. “Ekonomikas perspektīvu noteiks tas, cik efektīvi pašreizējās investīcijas pārvērtīsies augstākā produktivitātē un peļņā,” uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
ASV izaugsmi atbalsta ieguldījumi mākslīgajā intelektā, taču liela daļa nepieciešamā tiek importēta, tāpēc ne visa ieguldītā nauda veicina vietējo ekonomiku. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojas, darba tirgus ir stabils, un iedzīvotāji aktīvi tērē. Tomēr lēnāks algu kāpums, mazi uzkrājumi un mazāks valsts atbalsts ierobežo turpmāku tēriņu pieaugumu.
Eirozonas ekonomika līdz šim augusi straujāk, nekā gaidīts, pateicoties patēriņam un ieguldījumiem. Savukārt eksportu apgrūtina Ķīnas konkurence un augstāki muitas tarifi. Izaugsmes iespējas mazina arī dārgā enerģija, vājā Francijas ekonomikas izaugsme un politiskā nenoteiktība. Vācijas plānotie izdevumi aizsardzībai un ieguldījumiem palīdzēs, taču to īstenošana kavējas. Ilgākā termiņā Eiropas izaugsmi var veicināt vieglāka piekļuve finansējumam un mazāka atkarība no fosilajiem energoresursiem, vienlaikus mazinot atkarību no ASV un Ķīnas.
Valstīm aizņemties kļūst dārgāk
Pēdējos gados dažās valstīs vājās valsts finanses un politiskā nenoteiktība ir sadārdzinājušas aizņemšanos. Augstākas procentu likmes apgrūtina arī liela valsts parāda pārvaldīšanu. “Valstu spēja pārvaldīt parādu atšķiras atkarībā no tā, vai deficītu iespējams finansēt iekšzemē, kādas ir iespējas celt nodokļus, cik daudz valdības parāda gatavas turēt centrālās bankas, kā arī no procentu likmēm un izaugsmes perspektīvām,” skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.
Vienlaikus valstīm vajag vairāk naudas aizsardzībai, drošībai, enerģētiskajai neatkarībai, jaunajām tehnoloģijām un pārejai uz videi draudzīgāku ekonomiku. Sabiedrībai novecojot, pieaug arī ar to saistītie izdevumi. Tas viss palielina slogu valstu budžetiem.
Baltija: Latvija izaugsmes priekšgalā, taču nākamgad reģions augs lēnāk
Latvijas ekonomika šogad varētu augt par 3% – straujāk nekā gandrīz desmit gados, ja neskaita atkopšanos pēc pandēmijas 2021. gadā. Izaugsmi veicina iedzīvotāju tēriņu pieaugums, noturīgs preču eksports un lielāki ieguldījumi. Taču 2027. un 2028. gadā izaugsme, visticamāk, palēnināsies līdz aptuveni 2%. Cenu kāpums un augstākas procentu likmes ierobežos iedzīvotāju iespējas tērēt, bet dārgāki kredīti un pašreizējā ES fondu finansējuma cikla noslēgums bremzēs ieguldījumus. Izaugsmi apgrūtinās arī nepieciešamība mazināt valsts budžeta deficītu. Dārgā enerģija turpina celt cenas un arvien vairāk var sadārdzināt arī pakalpojumus. Darba tirgus joprojām ir samērā stabils, taču algu kāpums strauji palēninājies, īpaši valsts un pašvaldību sektorā. Tuvākajos gados algas varētu augt par 4,5–5,5% gadā, tomēr cenu kāpums ierobežos pirktspējas uzlabošanos. Mājokļu tirgū šogad strauji augušas cenas, darījumu skaits un izsniegto kredītu apjoms, taču augstāku procentu likmju un nenoteiktības dēļ aktivitāte varētu mazināties, īpaši nākamā gada sākumā.
Igaunijas ekonomika turpina stabili atgūties, jo iedzīvotāji tērē vairāk un eksports atkopjas. Bezdarbs ir zemākajā līmenī kopš pandēmijas, un algas joprojām strauji aug. Taču dārgāka enerģija uzturēs augstu inflāciju un mazinās iedzīvotāju pārliecību par savu finansiālo situāciju. Augstākas procentu likmes ierobežos iedzīvotāju tēriņus un uzņēmumu ieguldījumus, bet lēnāka izaugsme galvenajos eksporta tirgos mazinās pieprasījumu pēc Igaunijas precēm un pakalpojumiem. Tāpēc ekonomikas izaugsme no 2,5% šogad palēnināsies līdz 2,2% nākamgad. Lielais valsts budžeta deficīts arī būtiski ierobežos valdības iespējas samazināt nodokļus.
Lietuvas ekonomikas izaugsmi šogad veicina iedzīvotāju tēriņi un pakalpojumu eksports, taču nākamgad izaugsme palēnināsies. Pakāpeniski izzudīs papildu tēriņi, ko pašlaik ļauj veikt no otrā pensiju līmeņa izņemtā nauda. Arī augstā inflācija un procentu likmes ierobežos tēriņus un ieguldījumus. Darba tirgus pagaidām ir stabils un algas strauji aug, taču nākamgad algu kāpums palēnināsies. Apstrādes rūpniecība turpina augt, lai gan dārgāka enerģija palielina uzņēmumu izmaksas. Ekonomikas izaugsme no 2,7% šogad palēnināsies līdz 2,1% nākamgad. Riskus rada arī strauji augošais valsts parāds un budžeta deficīts, kas 2027. gadā plānots 3,7% no IKP.
Lasīt visu Nordic Outlook pētījumu.