Gandrīz puse jeb 47% Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem par vienu no svarīgākajiem finanšu mērķiem nākamajiem pieciem gadiem uzskata drošības spilvena izveidi vismaz sešu mēnešu izdevumu apmērā. Tomēr šobrīd populārākais uzkrāšanas mērķis ir ceļošana, kam naudu atliek 34% jauniešu, liecina SEB bankas aptaujas dati. Vienlaikus katram piektajam jaunietim uzkrājumu nav vispār.*
Otrs svarīgākais finanšu mērķis nākamajiem pieciem gadiem ir sava mājokļa iegāde, ko min 36% jauniešu, savukārt 25% vēlas vairāk ceļot. Katrs piektais jeb 20% par būtisku mērķi uzskata regulāru ieguldīšanu, 16% – izglītības turpināšanu, 13% – parādsaistību nomaksu, bet 9% – sava biznesa uzsākšanu.
Ceļošanu kā vienu no svarīgākajiem mērķiem nākamajiem pieciem gadiem biežāk min sievietes nekā vīrieši, attiecīgi 27% un 17%. Savukārt regulāru ieguldīšanu par vienu no savām prioritātēm uzskata 28% vīriešu un 17% sieviešu.
Aptaujas dati rāda, ka finanšu prioritātes mainās arī līdz ar vecumu. Jauniešiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem aktuālāka ir izglītības turpināšana un ceļošana, savukārt 25 līdz 29 gadus veciem jauniešiem lielāka nozīme ir drošības spilvena izveidei un sava mājokļa iegādei.
Ceļojumi un mājoklis ir populārākie krāšanas mērķi
Lai gan ilgtermiņā jaunieši vēlas izveidot drošības spilvenu, šobrīd naudu visbiežāk atliek citiem mērķiem. Ceļojumiem krāj 34% aptaujāto, bet sava mājokļa pirmajai iemaksai – 30%. Katrs piektais krāj automašīnas vai cita transportlīdzekļa iegādei, bet 16% atliek naudu vecumdienām.
Gandrīz ceturtā daļa jeb 23% jauniešu veido uzkrājumus bez konkrēta mērķa, savukārt 11% krāj citiem mērķiem, visbiežāk minot drošības spilvenu.
“Pozitīvi, ka jaunieši apzinās drošības spilvena nozīmi un vēlas to izveidot. Vienlaikus ceļojums ir konkrētāks un tuvāks mērķis, tāpēc ir saprotams, ka šobrīd jaunieši tam krāj biežāk. Finansiāli atbildīga rīcība nenozīmē atteikšanos no ceļojumiem vai citām lietām, kas sagādā prieku. Tomēr būtu svarīgi drošības spilvena veidošanu neatlikt uz tālāku nākotni. Pat neliela summa, kas tiek atlikta katru mēnesi, ar laiku var izveidot rezervi neparedzētiem gadījumiem,” norāda SEB bankas jauniešu piedāvājuma vadītāja Linda Šablinska.
41% jauniešu uzkrājumu nav vai tie nepārsniedz 500 eiro
Vēlme izveidot drošības spilvenu ir saprotama, jo piektajai daļai jeb 20% jauniešu šobrīd uzkrājumu nav vispār, bet vēl 21% tie nepārsniedz 500 eiro. Uzkrājums no 501 līdz 2000 eiro ir 17% jauniešu, savukārt vairāk nekā 2000 eiro uzkrājuši 23% aptaujāto.
Ja tiktu zaudēts galvenais ienākumu avots, lielai daļai jauniešu ar pašreizējiem uzkrājumiem ilgam laikam nepietiktu. 34% jauniešu ar saviem līdzekļiem varētu segt izdevumus mazāk nekā mēnesi, bet vēl 32% jauniešu pietiktu vienam līdz trim mēnešiem. Tikai 9% ar esošajiem līdzekļiem varētu iztikt trīs līdz sešus mēnešus, bet 12% – ilgāk par pusgadu.
“Drošības spilvenu nevar izveidot vienā dienā, taču nav arī jāgaida, kamēr būs sakrāta visa nepieciešamā rezerve, lai sāktu krāt citiem mērķiem. To var darīt paralēli, piemēram, daļu no summas, ko katru mēnesi iespējams atlikt, novirzot drošības spilvenam, bet daļu ceļojumam vai mājoklim. Ja uzkrājumu šobrīd nav vispār vai tie ir pavisam nelieli, drošības rezervei gan būtu vērts atvēlēt lielāku daļu. Galvenais ir sākt un naudu atlikt regulāri,” uzsver Linda Šablinska.
*Latvijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada jūlijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 506 respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.