Image

Negaidīts mājokļa remonts, salūzusi sadzīves tehnika vai sen plānots pirkums – šādās situācijās iedzīvotāji mēdz izvēlēties patēriņa kredītu kā instrumentu plānu īstenošanai un izvairīties no liela vienreizēja finansiālā sloga. Tomēr aizdevumam nevajadzētu kļūt par pastāvīgu veidu, kā segt ikdienas izdevumus vai kompensēt ienākumu trūkumu. Kā atšķirt pārdomātu finanšu lēmumu no mēģinājuma aizlāpīt robus budžetā, skaidro Luminor bankas privātpersonu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa. 

Iedzīvotāji arvien biežāk meklē elastīgus risinājumus lielāku izdevumu un pirkumu finansēšanai, piemēram, mājokļa remontam, ceļojumam, automašīnas iegādei vai medicīniskiem pakalpojumiem. Arī Luminor aptaujas dati rāda, ka tieši šiem mērķiem iedzīvotāji visbiežāk izvēlas aizņemties. Tomēr būtiskākais nav pats aizņemšanās fakts, bet gan mērķis un tā pamatotība un tas, vai jaunās finansiālās saistības atbilst cilvēka iespējām. Luminor bankas dati rāda, ka vidējā patēriņa kredīta summa veido aptuveni 7200 eiro, taču tā atšķiras atkarībā no aizdevuma mērķa. 

Svarīgi apzināties skaidru mērķi 

Apsverot aizdevumu, ikvienam vajadzētu skaidru izpratni par to, kādam nolūkam nepieciešams finansējums un kā aizdevums tiks atmaksāts. Pirms aizņemšanās lēmuma pieņemšanas ir ļoti svarīgi sev atbildēt tādiem jautājumiem kā: vai šie izdevumi patiešām ir nepieciešami, vai kredīts palīdzēs sasniegt konkrētu mērķi un vai ikmēneša maksājumi būs reālistiski sedzami. Ja atbildes uz šiem jautājumiem ir skaidras un atmaksas plāns – reālistisks, tad papildu saistības var neradīt pārlieku lielu slogu. 

Bankas dati liecina, ka klienti visbiežāk patēriņa kredītus ņem pārdomāti un paredz konkrētam mērķim. Lielākie patēriņa kredīti pēc Luminor bankas datiem tiek ņemti automašīnas iegādei, un to vidējā summa sasniedz ir nedaudz virs 9000 eiro. Nedaudz lielāki ir mājokļa remontam paredzētie kredīti, kuru vidējā summa ir aptuveni 9800 eiro. 

Kredīts nedrīkst būt ikdienas drošības spilvens 

Situācija mainās, ja par aizdevumu sāk domāt nevis vienreizējas vajadzības dēļ, bet gan tāpēc, lai segtu regulārus izdevumus, piemēram, par pārtiku, komunālajiem pakalpojumiem, īri vai citām ikdienas vajadzībām. Ja regulāri tiek apsvērta iespēja aizņemties, lai naudas pietiktu līdz nākamajai algai, tas var liecināt, ka problēma ir saistīta ar kopējo ienākumu un izdevumu līdzsvaru. Šādā situācijā vispirms ir vērts pārskatīt savu budžetu un meklēt ilgtermiņa risinājumus, nevis uzņemties jaunas finansiālās saistības. 

Regulāra aizņemšanās ikdienas vajadzību segšanai var radīt apburto loku – daļa nākotnes ienākumu jānovirza iepriekšējo saistību segšanai, tāpēc ikdienas tēriņiem naudas paliek vēl mazāk. Laika gaitā šāda situācija var palielināt finansiālo spriedzi un ierobežot cilvēka iespējas pieņemt racionālus finanšu lēmumus. 

Labākā finansiālā aizsardzība – uzkrājumi 

Vislabāk no neparedzētām situācijām pasargā savlaicīgi izveidota finanšu rezerve jeb drošības spilvens. Pat nelielas, bet regulāri uzkrātas summas ilgtermiņā var palīdzēt izvairīties no nepieciešamības aizņemties ikreiz, kad rodas neplānoti izdevumi. Šāda rezerve ļauj izvēlēties aizdevumu tad, kad tas patiešām ir nepieciešams, nevis tad, kad jāsedz regulāri ikdienas izdevumi. 

Aizņemoties naudu, ir svarīgi izvērtēt ne tikai pašreizējos ienākumus, bet arī iespējamās pārmaiņas nākotnē, piemēram, darba, ģimenes vai veselības situāciju, kā arī citus plānus, kas var ietekmēt finansiālo stāvokli. Kredīta ikmēneša maksājumam jābūt tādam, lai arī mainīgos apstākļos cilvēks spētu to veikt, neatsakoties no pamatvajadzību nodrošināšanas.

Citas ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Lapas - 0

Skatīt vairāk