Latvijas iedzīvotāji apzinās, ka finanšu stabilitāte un ienākumu līmenis nākotnē ir atkarīgs no mūsu rīcības šodien. 68% cilvēku ir gatavi regulāri veikt ikmēneša iemaksas savai nākotnei, un liela daļa ir gatavi to sākt darīt jau salīdzinoši agrā jaunībā, lai parūpētos par savu nākotni pensijas vecumā, liecina Swedbank veikts pētījums[1], kurā tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par finansiālās stabilitātes nodrošināšanu vecumdienās.

“Redzams, ka aizvien vairāk cilvēku apzinās saikni starp ieguldījumiem šobrīd un savu dzīves līmeni nākotnē. Cilvēki jau iegulda vai gatavojas to darīt, kā ieguldījumu mērķus izvēloties nekustamo īpašumu, pensiju 3. līmeni vai sevis izglītošanu, jo apzinās, ka valsts pensija vien nespēs segt visas vajadzības vecumdienās. Cilvēki ir gatavi veikt regulāras iemaksas, kas salīdzināmas ar ikmēneša izdevumiem, piemēram, par izklaides platformu abonēšanu. Var teikt, ka šī ir “abonentmaksa” par kvalitatīvu dzīvi nākotnē. Kā pozitīva tendence jāatzīmē tas, ka salīdzinoši vairāk ir to cilvēku, kuri nākotnes finanšu stabilitātes kontekstā paļaujas paši uz sevi, nevis uz bērniem vai citiem ģimenes locekļiem,”

pētījuma datus komentē Vita Ņikitina, Swedbank Pensiju atbalsta daļas eksperte.

Vecumdienām visbiežāk ik mēnesi gatavi atvēlēt līdz 50 eiro

Divas trešdaļas (68%) respondentu apliecinājuši, ka ir gatavi atlicināt kādu naudas summu nākotnes mērķiem. Runājot par naudas apjomu, ko būtu iespējams noguldīt savai nākotnei ik mēnesi, iedzīvotāji visbiežāk (30%) ir minējuši summu no 10 līdz 50 eiro. Līdzīgs aptaujāto skaits būtu gatavi nākotnei atlicināt no 50 līdz 200 eiro mēnesī, bet 20% respondentu sacījuši, ka šobrīd atlicināt naudu savai nākotnei nevar.

Primāri ieguldītu nekustamajā īpašumā, izglītībā un pensiju 3.līmenī

Ja runā par populārākajiem ieguldījumu veidiem, kas nodrošinātu papildu kapitālu vecumdienām, izteikts līderis ir ieguldījumu veikšana nekustamajā īpašumā (25% aptaujāto šis ieguldījums ir kā pirmā izvēle un vēl 22% cilvēku – kā otrā izvēle). Populārs ir arī ieguldījums savā izglītībā vai hobijā, kas ļautu strādāt ilgāk, tostarp vecumdienās (24% šo minējuši kā pirmo, bet vēl 11% – kā otro izvēli starp dažādām ieguldījumu iespējām). Līdzīgs respondentu skaits paļaujas uz iemaksām pensiju 3. līmenī (8% – pirmā izvēle, 11% – otrā izvēle) un uz ieguldījumiem bērnu vai mazbērnu izglītībā (7% – pirmā izvēle, 10% – otrā izvēle). Salīdzinoši neliels respondentu skaits atbildēja, ka paļautos uz ieguldījumiem vērtspapīros vai vērtslietās, kā arī uz ciešām attiecībām ģimenē un radu lokā. Tikai 18% cilvēku domā, ka šodien veikti ieguldījumi finanšu stabilitāti vecumdienās nenodrošina.

Savukārt, ja cilvēkiem vaicā par šā brīža reālo rīcību, lai rūpētos par finansiālo stabilitāti vecumdienās, vislielākais respondentu skaits atzinuši, ka ir ieguldījuši vai plāno ieguldīt nekustamajā īpašumā (29%). Otrs populārākais veids, lai parūpētos par savu nākotni ir ieguldījums izglītībā vai hobijā, lai varētu turpināt strādāt ilgāk (28%). Kā trešā reālā rīcība ir uzkrājumu veidošana pensiju 3. līmenī (26%), ieguldījums savu bērnu un mazbērnu izglītībā, nākotnē paļaujoties uz viņiem (22%). Līdzīgs skaits jau veic un veido ciešas attiecības ar ģimeni, radiem, kuri varētu būt nozīmīgs atspaids vecumdienās (22%).

Par nodrošinātām vecumdienām jāsāk domāt jau savos 20 gados

Aptauja apliecina, ka cilvēki apzinās to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt savlaicīgi. 40% respondentu sacījuši, ka īstais brīdis, lai sāktu domāt par pensijas vecumu, ir līdz 25 gadu sasniegšanai (20%) un laikā no 25 līdz 30 gadu sasniegšanai (20%). Tikai 9% respondentu šo nozīmīgo jautājumu atstātu uz pēdējo brīdi – pirmspensijas gadiem, bet 10% uzskata, ka par šo jautājumu vispār nav vērts domāt.

Zīmīgi, ka gandrīz puse respondentu jautājumu par to, kā dzīvos vecumdienās, ir pārrunājuši savā ģimenes lokā (49%) vai ar draugiem (30%). Vairāk nekā ceturtā daļa cilvēku (28%) par šo jautājumu nekad nav prātojuši un to nav pārrunājuši.

“Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs Latvijā ir 47 gadu vecs. Taču laikam pensijas uzkrājuma veidošanā ir izšķiroša nozīme: jo ātrāk sāk krāt, jo lielāka tā būs. Turklāt uzkrāt, piemēram, pensijas 3.līmenī, var sākot ar jebkādu summu, piemēram, 30 līdz 50 eiro mēnesi, kamēr tādiem ieguldījumiem kā nekustamais īpašums tā saucamais starta kapitāls ir daudz lielāks. Protams, abi ieguldījumu veidi viens otru neizslēdz - ja ir tāda iespēja, jo vairāk un dažādākos veidos krāsim, jo labāk. Galvenais ir neatlikt rīcību uz vēlāku laiku. Ja vilcināsimies, sakrāt vērā ņemamu kapitālu būs grūtāk. Dažādu ekonomistu starpā izskan viedoklis, ka aptuveni katra 10 gadu ilga vilcināšanās uzsākt ieguldīt var samazināt pensiju fonda potenciālo pieaugumu pat uz pusi,”

atzīmē Vita Ņikitina.

 

RUS: Абонировать для себя лучшее будущее: 68% людей готовы делать вложения на свою старость

 

Papildu informācija:
Jānis Krops
Swedbank mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lv

 

[1] Pētījums veikts šā gada oktobrī, aptaujājot 1000 iedzīvotājus (SKDS).

Biedri

Asociētie biedri