Ekonomika un iedzīvotāju labklājība pēdējo gadu laikā ir augusi, tomēr aplokšņu algu īpatsvars nav būtiski samazinājies. Citadeles galvenais ekonomists Kārlis Purgailis skaidro, kāpēc augoša labklājība pati par sevi aplokšņu algas neizskauž un kādi risinājumi varētu mainīt gan darba devēju, gan darba ņēmēju motivāciju.
Efektīvākai aplokšņu algu apkarošanai ar kontroles pasākumiem un digitalizāciju vien nepietiek – nepieciešamas arī nodokļu politikas izmaiņas, kas mazinātu motivāciju slēpt ienākumus. SSE Riga pētījums liecina, ka 2025. gadā ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 21,8 % no IKP, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš. Lai gan dažādu metodoloģiju dēļ ēnu ekonomikas apjoma aplēses atšķiras, tā joprojām veido būtisku Latvijas tautsaimniecības daļu un tās mazināšana ir svarīga valsts turpmākajai izaugsmei.
Aplokšņu algas – ēnu ekonomikas stūrakmens
Viens no nozīmīgākajiem ēnu ekonomikas komponentiem ir aplokšņu algas, kas veido 47,1 % no kopējā ēnu ekonomikas apjoma, liecina pētījuma dati. Kārlis Purgailis norāda, ka īpaši augsts aplokšņu algu risks pastāv mazajos uzņēmumos, pakalpojumu sektorā, būvniecībā un citās nozarēs, kur ir grūtāk kontrolēt faktisko nodarbināto skaitu.
Eksperts skaidro, ka ēnu ekonomika var izpausties gan kā pilnībā nereģistrēta nodarbinātība, kad visa darba alga tiek saņemta neoficiāli, gan kā daļēji nedeklarēts atalgojums, kad oficiāli tiek izmaksāta tikai daļa algas. Kārlis Purgailis pieļauj, ka nozarēs, kur oficiālais atalgojums ir būtiski zemāks par vidējo algu Latvijā, daļu šīs starpības varētu veidot nedeklarēti ienākumi.
Vairāk pelnām, bet no ēnu ekonomikas neatsakāmies
Latvijas iedzīvotāju labklājība pēdējā desmitgadē ir augusi, taču ēnu ekonomikas īpatsvarā būtisks kritums nav noticis. Pirms desmit gadiem tā veidoja 21,3 % no IKP, savukārt 2025. gadā – 21,8 %. Tas liecina, ka ienākumu pieaugums vien nav bijis pietiekams, lai būtiski mazinātu motivāciju darboties ēnu ekonomikā.
“Pieaugot labklājībai, ieguvumiem no oficiāliem ienākumiem vajadzētu kļūt arvien nozīmīgākiem. Nedeklarēti ienākumi ievērojami samazina sociālās garantijas un nākotnes pensiju, ierobežo iespējas saņemt mājokļa kredītu vai līzingu. Tomēr redzam, ka ar šiem faktoriem vien nav pieticis, lai būtiski mazinātu aplokšņu algu izplatību,” norāda Kārlis Purgailis.
Viņaprāt, viens no faktoriem, kas joprojām uztur motivāciju daļu atalgojuma izmaksāt neoficiāli, ir darbaspēka nodokļu slogs. Īpaši izteikts šis risks ir nozarēs ar augstu cenu konkurenci, piemēram, būvniecībā, kur zemākas darbaspēka izmaksas uzņēmumam var radīt būtiskas konkurences priekšrocības.
“Latvijā IIN pamatlikme ir 25,5 %, kam klāt nāk vēl sociālo iemaksu summa. Jo lielāka ir starpība starp darba devēja izmaksām un summu, ko darbinieks saņem ‘uz rokas’, jo spēcīgāks var būt ekonomiskais stimuls daļu atalgojuma izmaksāt neoficiāli,” skaidro K. Purgailis.
Kā mazināt motivāciju maksāt algas “aploksnēs”?
Latvijā jau ir ieviesti vairāki risinājumi, kas atsevišķās nozarēs palīdzējuši mazināt aplokšņu algu problēmu. Elektroniskā darba laika uzskaite (EDLUS) ir ļāvusi ievērojami samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības nozarē. Aplokšņu algu ierobežošanu veicina arī prasība noteiktos gadījumos veikt minimālās obligātās sociālās iemaksas, kas samazina iespējas deklarēt ļoti zemus darba ņēmēju ienākumus. Ilgtermiņā vēl efektīvāku ēnu ekonomikas ierobežošanu varētu veicināt plašāka digitalizācija un skaidrās naudas aprites samazināšana, jo neoficiālus maksājumus veikt elektroniski ir ievērojami sarežģītāk.
Tomēr Kārlis Purgailis uzsver, ka ilgtspējīgākais risinājums problēmas novēršanai būtu izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē. “Latvijas pamata IIN likme ir augstākā Baltijas valstīs. Samazinot šo likmi, gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem būtu izdevīgāk algu deklarēt pilnā apmērā, tādējādi mazinot stimulus izmantot aplokšņu algu maksājumus,” norāda K. Purgailis.
