Šodien, 2024.gada 6.februārī, Finanšu sektora attīstības padomē tika apstiprināta stratēģija un veicamie pasākumi samērīgu naudas atmazgāšanas novēršanas prasību praktiskai piemērošanai godprātīgiem klientiem. Stratēģija un veicamie pasākumi apstiprināti, lai novērstu pārmērīgu izvairīšanos no risku uzņemšanās. Dokumenti izstrādāti valsts institūcijām sadarbojoties ar Finanšu nozares asociāciju un citām uzņēmēju un finanšu sektora organizācijām.

Savulaik strauji un plaši īstenotā reforma, kas valstij noteica stingras prasības naudas atmazgāšanas novēršanā, realizējās arī stingrākā finanšu iestāžu uzraudzībā. Tas, neapšaubāmi, bija nepieciešams gan valsts, gan visa finanšu sektora drošībai un reputācijai, bet, laika gaitā tas ir rezultējies arī negribētos faktoros, kas negatīvi ietekmē finanšu pakalpojumu pieejamību klientiem, līdz ar to bankām rada dažādus izaicinājumus, lai spētu elastīgāk un efektīvāk pārvaldīt riskus. Apjomīgo prasību izpildē ieguldītie resursi ietekmējuši arī finanšu pakalpojumu cenas.

Apgrūtinājumus kopējai finanšu pakalpojumu pieejamībai rada arī valstī nemainīgi augstais ēnu ekonomikas īpatsvars, kā arī joprojām pastāvošā ekonomiskā sadarbība ar tādām agresorvalstīm kā Krievija un Baltkrievija. Papildu izaicinājums ir aktīvā ekonomiskā sadarbība ar valstīm, kurās raksturīga pret Krieviju un Baltkrieviju noteikto sankciju apiešanas organizēšana un veicināšana, kura palielinājās pēc Krievijas karadarbības uzsākšanas Ukrainā. Gadījumos, kuros pamanāmas aizdomas par pārkāpumiem šajās jomās, bankām nekavējoties un efektīvi jāveic pārbaudes, lai pārliecinātos, ka pārkāpumi un, līdz ar to arī draudi mūsu nacionālajai drošībai tiek novērsti. Ņemot vērā šādu situāciju biežumu un to, ka pagātnē tikai tiesībaizsardzības institūciju īpašā kompetencē un pārziņā esošu uzdevumu izpildē tagad plaši iesaistīts arī privātais sektors, klientiem, pamatoti, rodas neizpratne un priekšstats par nesamērīgu prasību piemērošanu no privātā sektora puses.

Stratēģija apliecina savstarpēji vienotu viedokli pārmaiņu nepieciešamībā un pārliecinoši identificē sagaidāmos uzlabojumus visos līmeņos. Kas sevišķi svarīgi – noteiktie uzdevumi saglabā un nevājina arī atbilstību noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, bet gan stiprina risku novērtējumā balstītas pieejas ievērošanu prasībās un to piemērošanā.

Politikas veidotājiem uzticēta vairāku normatīvo aktu prasību pārskatīšana, piemēram, atteikšanās no dublējošā regulējuma ziņošanai par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, faktiskajam riska līmenim atbilstoša politiski nozīmīgo personu izpētes prasību piemērošana, samērīgāka saistīto klientu grupu izpēte. No bankām tiek sagaidīts, ka tiks uzlabota komunikācija ar klientiem, produktu pilnveide un saprotama, pieejama informācija klientiem par prasībām, lai saņemtu finanšu pakalpojumus. Savukārt, no Latvijas Bankai būs jāpārskata prasības vairākos normatīvajos noteikumos un vadlīnijās, veicot tālākus uzlabojumus samērīgai prasību piemērošanai. Uzraudzības praksē izšķiroša loma būs tam vai stratēģijā nostiprinātais kurss saglabāsies arī uzrauga īstenotajās banku un citu finanšu iestāžu pārbaudēs.

“Jāņem vērā, ka izmaiņas pēc tik straujām un fundamentālām pārmaiņām kādas tika veiktas, nosakot stingras prasības finanšu sektoram naudas atmazgāšanas novēršanā, nebūs ar tūlītēju efektu. Taču ir pamats sagaidīt, ka visām pusēm savstarpēji sadarbojoties noteikto pasākumu izpildē un novēršot problēmu cēloņus pēc būtības, noteikti tiks pilnveidota finanšu pakalpojumu pieejamība un atjaunota iespēja bankām primāri apkalpot klientus, pastāvīgi pilnveidojot finanšu pakalpojumu kvalitāti – noziedznieku meklēšanā, saglabājot tikai kvalitatīvas informācijas sniegšanas kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm funkciju.” saka Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece.