Pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem ražošanas apjoms apstrādes rūpniecībā jūnijā ir audzis par 3.1%, salīdzinot ar pērnā gada jūniju (kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās). Tas ir lēnākais kāpums pēdējo četru mēnešu laikā un liecība tam, ka augstās ražošanas izmaksas, piegāžu izaicinājumi un pieprasījuma sašūpošanās sāk nelabvēlīgi ietekmēt nozares sniegumu. Augstā inflācija nelabvēlīgi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju visā Eiropā un uzņēmumiem kļūst grūtāk pārnest ražošanas izmaksu kāpumu uz pircēju, nekaitējot pieprasījumam un attiecīgi ražošanas apjomiem nākotnē.

Kā ziņo CSP, visstraujāk savu izlaidi kāpinājusi farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana. Straujš kāpums, kas mērāms ar divciparu skaitli, tika reģistrēts arī metālu ražošanā, citu transportlīdzekļu ražošanā, automobiļu detaļu un piederumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, kā arī dzērienu ražošanā.  Kaut gan produkcijas apjomu pieaugums fiksēts teju pusē nozaru, un dažās tas mērāms pat divciparu skaitļos, tomēr kopējo apstrādes rūpniecības sniegumu visvairāk ierobežoja 10% kritums lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē. Jūnijā paklupa un nelielu izlaides kritumu piedzīvoja arī tādas lielas apakšnozares kā pārtikas produktu ražošana, nemetālisko minerālu ražošana (pārsvarā dažādi būvmateriāli).

Kokapstrādes nozari, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmē noplakušais pieprasījums. Lai gan pēdējo mēnešu laikā pasūtījumi vairs neaug tik naski, nevarētu arī teikt, ka pasūtījumu trūkst. Tomēr tādu būvniecībā izmantojamu produktu kā zāģmateriālu un OSB pieprasījuma mazināšanos ietekmē būvniecības aktivitātes bremzēšanās. Sarūk arī pieprasījums pēc “dari pats” segmenta produktiem, kas iepriekš mājsēžu laikā bija augstu uzlēcis gan Eiropā, gan ASV. Izaicinājumus nozarei rada ne tikai pieprasījumā vājināšanās atsevišķās produktu grupās, bet arī izejmateriālu pieejamība. Turklāt Krievijas un Baltkrievijas koksnei kļūstot nepieejamai Eiropas tirgum, daudzi pircēji audzēja pieprasījumu, lai piepildītu noliktavas, bažījoties par vēl lielāku cenu kāpumu. Tagad, kad noliktavas pilnas, redzam atslābumu pieprasījumā. Tomēr atsevišķiem produktiem pieprasījums vēl rullē uz priekšu. Apkures sezonai tuvojoties un pieaugot bažām par gāzes pietiekamību, novērojams paaugstināts un panikas virzīts pieprasījums pēc kurināmās koksnes – malkas un šķeldas, kā arī granulām. Krājumi tiek veidoti ne tikai šai apkures sezonai, bet jau nākamajai. Kaut gan 2022.gada pirmajā pusē kokapstrādes uzņēmumu izlaides apjoms vidēji auga vien par 3%, pateicoties spējai pārnest sadārdzinājumu uz pircēju cenu, nozares uzņēmumu apgrozījums auga par 24%.

Eirozonas apstrādes rūpniecības uzņēmēju noskaņojums samazinājās abos vasaras mēnešos – gan jūnijā, gan arī jūlijā. Iepirkumu menedžeru indeksa (PMI) vērtība noslīdējusi līdz 25 mēnešu zemākajam rādītājam, kas signalizē, ka eiro zonas lielākajās valstīs, iespējams, jau sākusi samazināties apstrādes rūpniecības izlaide. Jūlija aptauju rezultāti liecina, ka strauji samazinājušies jauno pasūtījumu apjomi, kā arī pieauga gatavo preču krājumi. Uzņēmumi minēja pasūtījumu atcelšanu no klientu puses, tas ir, ražotāju krājumi netika izpirkti. Ģeopolitiskie riski un gaidas par augsto inflāciju iepriekš veicināja klientu krājumu palielināšanu, tādēļ nepieciešamība pēc jauniem produktiem vasarā noplaka. Eiropas Komisijas un CSP apkopotie konfidences rādītāji rāda, ka Latvijas ražotāju noskaņojums arī ir nedaudz pasliktinājies.

Ekonomikas izaugsme bremzējas ne tikai Latvijā, bet visur pasaulē. Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, recesijas tuvošanās ASV, Ķīnas nekustamā īpašuma tirgus nedienas un pandēmijas ierobežojumi nav pats labākais fons. Jaunās ģeopolitiskās spriedzes avots ir sarežģītās trīspusējās ASV-Ķīnas-Taivānas attiecības, kuru attīstībai seko visa pasaule. Attiecību saspīlējums varētu negatīvi ietekmēt tehnoloģiski sarežģītākas nozares, jo par upuri var kļūt serveru un mikročipu ražošana pasaulē.

Pieprasījuma kritums, augstas cenas un ierobežota ražošanas komponenšu pieejamība ir galvenie klupšanas akmeņi apstrādes rūpniecībai, kā ietekmē turpmākajos mēnešos, visticamāk, ieraudzīsim kritumu ražošanas apjomos.

 

Laimdota Komare
Swedbank Latvija ekonomiste
Tālr: +371 67 444 213
laimdota.komare@swedbank.lv

 

 

 

 

Biedri

Asociētie biedri