Finanšu stress ir izplatīts visās Baltijas valstīs, taču visizteiktāk tas ir vērojams Igaunijā. Aptaujas dati liecina, ka regulāru – katru nedēļu vai pat katru dienu –stresu vai trauksmi saistībā ar naudu Igaunijā izjūt aptuveni trešdaļa iedzīvotāju (31%), kamēr Latvijā un Lietuvā tas raksturīgs mazākai cilvēku daļai (attiecīgi 23% un 21%)*. 

Vienlaikus lielai sabiedrības daļai visās trīs valstīs finanšu stress ir nevis pastāvīgs, bet atkārtots un cieši saistīts ar konkrētām situācijām. Iedzīvotāji bieži norāda, ka satraukums par naudu parādās periodiski – piemēram, reizi mēnesī vai dažas reizes gadā. 

Aptaujas rezultāti parāda arī izteiktas atšķirības dažādās sabiedrības grupās. Tā, piemēram, visās Baltijas valstīs sievietes biežāk nekā vīrieši atzīst, ka izjūt finansiālu spriedzi. Īpaši izteikts tas ir Igaunijā, kur 36% sieviešu norāda uz regulāru stresu (katru nedēļu vai katru dienu), salīdzinot ar 26% vīriešu. Latvijā regulāru stresu saistībā ar naudu piedzīvo ap 26% sieviešu un 20% vīriešu, bet Lietuvā – attiecīgi 22% sieviešu un 19% vīriešu. 

Tāpat būtiska loma ir vecumam – visaugstākais stresa līmenis raksturīgs iedzīvotājiem aktīvajā dzīves posmā no 30 līdz 49 gadiem, kad vienlaikus jārisina vairāki būtiski finanšu jautājumi, piemēram, mājoklis, ģimenes izdevumi un uzkrājumi nākotnei. Savukārt jaunākajā vecuma grupā (18-29 gadi) finanšu stress biežāk ir epizodisks, bet vecāka gadagājuma grupās vērojams lielāks kontrasts – daļa cilvēku stresu nejūt gandrīz nemaz, kamēr citi to piedzīvo ļoti bieži. 

“Savu lomu spēlē arī ienākumu līmenis un uzkrājumu esamība. Regulāra budžeta plānošana un pat nelieli, bet sistemātiski uzkrājumi sniedz lielāku drošības sajūtu arī tad, kad ienākumu līmenis nav augsts. Tikpat svarīgi ir apzināties savus finanšu paradumus un izvairīties no impulsīviem lēmumiem. Vienlaikus nedrīkst ignorēt arī emocionālo pusi – atklātas sarunas par naudu ģimenē, kā arī spēja pieņemt, ka pilnīga finansiāla kontrole ne vienmēr ir iespējama, var būtiski mazināt spriedzi ikdienā,” stāsta SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Saskaņā ar aptaujas datiem, iedzīvotāju, kuri vispār neizjūt stresu naudas dēļ, ir ļoti maz – īpaši Latvijā un Igaunijā (zem 10%). Lietuvā naudas dēļ stresu vispār neizjūt mazliet vairāk cilvēku – 17%. Vienlaikus reģionos finansiālais stress mēdz būt mazāk izplatīts nekā lielpilsētās, īpaši galvaspilsētās. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.