Ja Latvijas iedzīvotāju rīcībā būtu vairāk brīvas naudas, tās izmantošana dažādos reģionos būtiski atšķirtos. Rīgā 57 % iedzīvotāju papildu līdzekļus novirzītu ceļojumiem, bet mājokļa remontam vai labiekārtošanai – 40 %. Savukārt Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē priekšroka biežāk tiktu dota mājokļa uzlabošanai, liecina bankas Citadele veiktās aptaujas dati. 

Visizteiktākā atšķirība starp ceļošanu un mājokļa uzlabošanu vērojama tieši Rīgā – ceļojumus izvēlētos par 17 procentpunktiem vairāk iedzīvotāju nekā remontu vai labiekārtošanu. Kurzemē aina ir pretēja – mājokli izvēlētos uzlabot 56 %, bet ceļošanai papildu naudu atvēlētu 48 %. Arī Vidzemē mājoklis ir nedaudz priekšā ceļojumiem – attiecīgi 51 % un 47 %, savukārt Zemgalē – 48 % un 41 %. 

Latgalē izvēles vairāk līdzinās Rīgai – 54 % papildu naudu izmantotu ceļojumiem, bet 47 % mājokļa uzlabošanai. 

“Papildu nauda cilvēkiem pirmām kārtām nozīmē iespēju izdarīt kaut ko, kam ikdienas budžetā ne vienmēr pietiek vietas. Vienam tas ir sen atlikts mājokļa remonts, citam – ceļojums vai cita pieredze. Tas rāda, ka, pieaugot finansiālajām iespējām, cilvēki domā ne tikai par lielāku patēriņu, bet par to, kas ilgākā laikā uzlabo viņu dzīves kvalitāti,” saka bankas Citadele Baltijas klientu pieredzes vadītāja Ginta Zemgale. 

Visvairāk ceļot gribētu 50–59 gadus vecie 

Lai gan ceļošanu nereti saista ar jaunāku un mobilāku dzīvesveidu, aptaujas dati rāda, ka visbiežāk papildu naudu ceļojumiem novirzītu 50–59 gadus vecie – 56 %. Jauniešu vidū vecumā no 18 līdz 29 gadiem šādu izvēli izdarītu 50 %, un līdzīgs īpatsvars vērojams arī pārējās vecuma grupās. 

Līdz ar vecumu nedaudz pieaug vēlme papildu naudu ieguldīt mājoklī. Remontam vai labiekārtošanai to izmantotu 40 % jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, savukārt 60–74 gadu vecumā – jau 49 %. 

Jaunieši toties ievērojami biežāk papildu naudu izmantotu pirkumiem un izklaidei. Fizisku preču iegādi izvēlētos 28 % jauniešu, kamēr pēc 40 gadu vecuma šis rādītājs ir 12–16 %. Koncertiem, pasākumiem un citām izklaidēm līdzekļus atvēlētu 21 % jauniešu, salīdzinot ar 10–14 % citās vecuma grupās. 

Sievietes biežāk izvēlētos ceļojumus, vīrieši – naudu atliktu 

Atšķirības vērojamas arī sieviešu un vīriešu izvēlēs. Ceļojumiem papildu naudu izmantotu 56 % sieviešu un 47 % vīriešu. Sievietes arī biežāk ieguldītu personīgajā attīstībā, piemēram, kursos un apmācībās – 19 % salīdzinājumā ar 11 % vīriešu. 

Savukārt vīrieši biežāk izvēlētos papildu naudu saglabāt nākotnei – uzkrājumiem vai investīcijām to novirzītu 44 % vīriešu un 36 % sieviešu. 

Kopumā Latvijā ceļošana joprojām ir visbiežāk minētais papildu naudas izmantošanas veids – to izvēlētos 51 % aptaujāto. Mājokļa remontam vai labiekārtošanai līdzekļus novirzītu 46 %, bet uzkrājumiem vai investīcijām – 39 %. Fizisku preču iegādi izvēlētos 18 %, personīgo attīstību – 15 %, izklaidi – 14 %, savukārt maltītēm ārpus mājas papildu naudu tērētu 6 % iedzīvotāju. 

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.