Deputātu virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir (vai – varētu būt) nepieciešams. No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 – 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu [1].
“Analizējot priekšlikumus un datus, redzams, ka “atlaide” ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā iespējams būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus. Jāuzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums – 250 000 eiro – var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams. Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā auga Euribor, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.
Kopumā pēdējo septiņu gadu laikā izsniegti vairāk nekā 30 tūkstoši hipotekāro kredītu ar nodrošinājumu, kuru vidējā summa veido 29 tūkstošus eiro. Būtiski, ka arī šogad skaitliski visvairāk izsniegto kredītu apmērs nepārsniedz 50 tūkstošus eiro. Šādā cenu kategorijā visbiežāk tiek iegādāti dzīvokļi sērijveida būvēs.
Amplitūdā no 50 līdz 100 tūkstošiem eiro pēdējo septiņu gadu laikā hipotekārie kredīti ar nodrošinājumu izsniegti nepilniem 19 tūkstošiem mājsaimniecību, vidējai summai sasniedzot 70 tūkstošus eiro. Savukārt virs 100 tūkstošiem kredīti izsniegt 13 tūkstošiem mājsaimniecību, vidējai summai sasniedzot 147 tūkstošus eiro. Turklāt jāatzīmē, ka šai kredītņēmēju grupai visbiežāk jeb 67% gadījumu ir arī kādas citas aktīvas saistības.
“Kopumā redzam, ka aktīvo hipotekāro kredītu līgumu skaits vērtībā līdz 50 tūkstošiem eiro ir divreiz lielāks, nekā to saistību apmērs, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro. Turklāt arī šī gada pirmajā pusgadā vidējā izsniegtā kredītu summa nepārsniedz 84 tūkstošus eiro, lai arī īpašumu cenas ir paaugstinājušās. Tādejādi varam apgalvot, ka atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 tūkstošiem eiro ir nepamatots. Jautājums – vai mēs Latvijā esam tik turīgi, lai atbalstītu tos no mums, kuri var atļauties uzņemties tik lielas kredītsaistības?” uzsver Sanita Bajāre.
Ilustratīvi, lai saņemtu hipotekāro kredītu 250 000 eiro apmērā uz 30 gadiem, ģimenes minimālajam neto ienākumu slieksnim jābūt vismaz 3 800 eiro mēnesī.[2] Savukārt, lai iegādātos mājokli 100 000 eiro vērtībā, ģimenes ienākumiem būtu jābūt no 1 500 līdz 1 900 eiro neto (atkarībā no bērnu skaita ģimenē). Tādejādi redzams, ka šobrīd iecerētais valsts atbalsts iekļauj lielu daļu turīgāko kredītņēmēju, kuriem tas nav izšķiroši nepieciešams.
Asociācijas dati liecina, ka septembrī no 1402 izskatītajiem iesniegumiem par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas tikai 26 gadījumos. Savukārt Latvijas Bankas dati[3] rāda, ka kavējums līdz 90 dienām ir 0,5%, bet kavējums no 91 līdz 180 dienām – 0,1% no hipotekāro kredītu portfeļa (informācija par 2023.gada augustu).
Finanšu nozares asociācija uzskata, – lai palīdzētu tiem, kuriem patiešām ir grūtības veikt maksājumus vai kuri šādās grūtībās varētu nonākt, valsts no savas puses var izmantot daudz efektīvākus risinājumus, piemēram, izveidojot īpašu atbalsta fondu, nevis nosakot “atlaidi” visiem bez pārdomātas un izsvērtas argumentācijas.
Informāciju sagatavoja:
Lauma Brūvere
[1] Kredītinformācijas Biroja dati uz 2023.gada septembri.
[2] Finanšu nozares asociācijas dati
[3]Šajos datos nav iekļauti subjekti, kas nav Latvijas Bankas uzraudzībā, kā arī nav iekļauti kredīti, kuri vēsturiski jau ir nodoti piedziņai.
