Kā liecina Swedbank Finanšu institūta pētījums[i], galvenie papildu tēriņi, kas atstāj negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju personīgo budžetu, ir izdevumi, bez kuriem varētu iztikt – tā norādījuši 43% iedzīvotāju, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gadā. Šiem tēriņiem ar negatīvu ietekmi uz personīgo budžetu tūdaļ seko pirkumi atlaižu vai akciju laikā (36%) un ārpus mājām gatavotu maltīšu baudīšana, tostarp ēdiena piegāde (18%). Vairums jeb 92% iedzīvotāju uzskata, ka spētu ietaupīt, ja pārskatītu savu ikmēneša budžetu un ierobežotu izdevumu pozīcijas, kas nevilšus liek naudu iztērēt nelietderīgi, bet 43% atzīst, ka ietaupījums lēšams virs 50 eiro mēnesī.

Iepirkšanās iespējas kļūst aizvien plašākas un pieejamākas lielai sabiedrības daļai. Tie, kas ar tehnoloģijām ir draugos, jau labu laiku novērtē attālināto pakalpojumu priekšrocības – pāris klikšķu, un pēcāk atliek vien sagaidīt paciņas piegādi. Iepirkšanās internetā, neizkāpjot no dīvāna, jo aktuālāka kļuvusi pandēmijas laikā, kad daudzi tirgotāji gan labprāt, gan piespiedu kārtā intensīvāk sāka domāt par savu preču un pakalpojumu piedāvāšanu e-vidē. No vienas puses, tas ir pozitīvs aspekts, jo palielina patērētāja izvēles iespējas, taču, no otras puses, paver arī vairākus riskus, piemēram, pārmērīgu un nepārdomātu pirkumu veikšanu, kas var spēcīgi atsaukties uz indivīda finanšu situāciju.

Saskaņā ar aptaujas datiem vairums jeb 89% Latvijas iedzīvotāju iepērkas internetā, turklāt katrs ceturtais atzīst, ka e-komercija pandēmijas apstākļos ir stimulējusi biežāk iegādāties preces, bez kurām citkārt droši varētu iztikt. Šādu pircēju lielākais īpatsvars sastopams jauniešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstiem vai vidēji augstiem ienākumiem, rīdziniekiem un citu lielo Latvijas pilsētu iedzīvotājiem. Tikai nepilna trešdaļa (29%) pircēju stingri apgalvo, ka e-vidē iegādājušies vien pašu nepieciešamāko. 

“E-komercijas industrija pandēmijas laikā pamatīgi uzplauksi, ņemot vērā faktu, ka cilvēki ievērojami vairāk laika pavadījuši mājās, pie ierīcēm, veicot arī dažādus pirkumus. Svarīgi apzināties, ka tiem, kuriem ir tendence pirkt preces, impulsīvu iemeslu vadītiem, mājsēde komplektā ar bagātīgo tirdzniecības piedāvājumu internetā var radīt būtiskus personīgo finanšu sarežģījumus. Viegla preču pieejamība internetā, iespēja saņemt preces, neizejot no mājām, un daudz brīva laika, apsīkstot dažādām ārpusdarba aktivitātēm, nenoliedzami veicina nelietderīgu iepirkšanos. Nereti tas, kas mirkļa iespaidā šķiet pievilcīgs, moderns un neparasts, rūpīgāk padomājot, izrādītos nevajadzīgs un nelietderīgs. Iepriekšminēto apstākļu dēļ pārdomu mirkli nereti izlaižam, tāpēc vēl svarīgāka nekā agrāk ir finansiālā disciplīna un rūpīga savu finanšu plānošana,”

- stāsta Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Kā nelietderīgus pirkumus patērētāji visbiežāk minējuši apģērba (31%) un pārtikas (31%) iegādi internetā. Salīdzinoši bieži bez īpašas vajadzības tiek pirkta arī kosmētika, skaistumkopšanas līdzekļi (23%) un medikamenti, uztura bagātinātāji (23%), kā arī saimniecības preces (18%) un sadzīves tehnika (18%) – putekļu sūcēji, vafeļu pannas, aerogrili. Visretāk nelietderīgo pirkumu sarakstā iekļauta datortehnika un mobilie tālruņi (5%).

Nelietderīgiem pirkumiem internetā pandēmijas laikā galvenokārt ir psihoemocionāls iemesls – vēlme sevi iepriecināt, uzlabot noskaņojumu (63%), kas visspilgtāk izpaužas trīsdesmitgadnieku vidū, bet gana bieži sastopams arī starp augsta atalgojuma saņēmējiem un pilsētu iedzīvotājiem kopumā. Kā nelietderīgo pirkumu stimuli minēti salīdzinoši vieglāka preču pieejamība internetā (37%), impulsīvi lēmumi (34%), vēlme mazināt stresu (28%) un pārdevēju mārketinga aktivitātes un atlaižu akcijas (28%). Zīmīgi, ka vidēji augstu ienākumu saņēmēji (700–1000 eiro) gandrīz divreiz biežāk nekā pārējā sabiedrība pie nelietderīgu pirkumu stimuliem ierindo garlaicību un daudz brīva laika, kas tiek patērēts iepērkoties.

“Aicinot nosaukt pašu nelietderīgāko pirkumu, kas veikts internetā pandēmijas laikā, iedzīvotāji min visdažādākās lietas – zobu birstes turētāju, plāksteri tievēšanai, ādas tipam neatbilstošu sejas masku, skudru indi, vitamīnus, piecpadsmito bikšu pāri, termosa pudeli, rotaļlietas un dažādus niekus no Ķīnas. Šīs atbildes vēl vairāk apstiprina faktu, ka nereti gadās nopirkt lietas, kas mums ne vien nav piemērotas, bet patiesi nav nepieciešamas pēc būtības. Tas varētu arīdzan būt signāls par nespēju atteikties no iepirkšanās tikai procesa pēc. Šādos gadījumos svarīgi apzināties, kad tā sāk kļūt par problēmu, un attiecīgi rīkoties – atrast citu nodarbi, kas sniedz vajadzīgo gandarījumu, samazināt ienākošos reklāmas paziņojumus, veikt tēriņu uzskaiti un noteikt to optimālo summu mēnesī, kā arī pirms jebkura pirkuma veikšanas vismaz pāris dienas nogaidīt,”

- iesaka Evija Kropa.

[i] *Snapshots aptauja “Tēriņu struktūra” veikta 2021. gada aprīlī, internetā aptaujājot 705 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.

RUS: Выросло количество латвийских жителей, на бюджет которых негативно влияют небольшие регулярные импульсивные покупки

Papildu informācijai:
Evija Kropa
Swedbank Finanšu institūta eksperte
evija.kropa@swedbank.lv
Tel.: +371 67444610
https://blog.swedbank.lv/

 

Biedri

Asociētie biedri