Preču ārējās tirdzniecības vērtība septembrī turpināja ievērojami pārsniegt iepriekšējā gada līmeni. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksports eiro izteiksmē palielinājās par iespaidīgiem 24.1%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Savukārt importa preču vērtība bija par 24.4% lielāka. Tomēr pieaugumu arvien vairāk nosaka cenu kāpums nevis apjomu palielināšanās, it īpaši eksporta pusē.

Ražotāju cenas eksportētajai produkcijai septembrī pieauga par turpat 22%. Lai gan šo rādītāju nevaram attiecināt uz pilnīgi visu preču eksportu, tas liek nojaust, ka eksports, izslēdzot cenu efektu, ir bijis vien dažus procentus lielāks nekā pirms gada. Eksporta atbalsts kopējai ekonomikas izaugsmei mazinās. Savukārt importa cenas augustā par 15% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. No tā varam secināt, ka importa apjomu pieaugums varētu būt tuvāk 10%.

Eksporta vērtību audzēt septembrī visvairāk palīdzēja koksnes un tās produktu eksports. Tas palielinājās par 84%. Šī ir arī tā preču grupa, kur novērojams visjaudīgākais cenu kāpums, proti, par 60%. Eiropas Komisijas un CSP aptaujas liecina, ka pieprasījums pēc koksnes produktiem saglabājas augstā līmenī. Tomēr ražošanu vairāk un vairāk ierobežo darbaspēka trūkums. Pasaulē koksnes cenas šobrīd ir ievērojami atkāpušās no maija pīķa. Aptaujās parādās signāli iespējamam produkcijas cenu kritumam arī pie mums. Zemākas cenas atspoguļosies arī lēnākā koksnes produktu eksporta vērtības kāpumā. Kopējo eksporta sniegumu cēla arī pieaugums minerālproduktu, galvenokārt naftas produktu, kā arī parasto metālu eksportā. Arī šajās reeksporta preču grupās cenu izmaiņas spēlē galveno vijoli.

Septembris tradicionāli ir viens no ražīgākajiem mēnešiem graudaugu un rapša eksportēšanā. Šo lauksaimniecības produktu eksporta vērtība samazinājās vien par 2%, salīdzinot ar pērnā gada rekordiem. Redzam, ka cenu kāpums ir gandrīz pilnībā spējis nokompensēt šī gada ražas apjomu un kvalitātes kritumu. Eksportējam mazāk, bet saņemam gandrīz tikpat daudz kā pērn.

Importa pusē ar nozīmīgākajiem pieaugumiem izcēlās minerālprodukti, ķīmiskās rūpniecības ražojumi, kā arī parastie metāli un to izstrādājumi.

Piegāžu ķēžu problēmas arvien vairāk ierobežo ražojošo nozaru izaugsmi daudzviet pasaulē. Izaugsme objektīvi kļūst lēnāka, tomēr neapstājas. Globālais pieprasījums saglabājas spēcīgs. Tas rada iespējas. Latvijas eksportētāji ļoti veiksmīgi šīs iespējas izmantoja pērn, kad spēja palielināt savas tirgus daļas pasaulē, it īpaši Eiropā. Šī gada pirmajā pusē vairs praktiski neredzam tālāku uzlabojumu. Skriet uz priekšu kļūst grūtāk, jo trūkst izejvielu, ražošanas komponenšu, to piegādes aizņem daudz vairāk laika nekā iepriekš, izmaksas aug un jādomā, kā tās nodot tālāk pircējam. Situāciju saasina arī pašmāju darbaspēka trūkums, kas izpaužas lielākās darbaspēka izmaksās. Tomēr mūsu situācija nav unikāla, ar šādiem izaicinājumiem saskaras ļoti daudzi mūsu konkurenti citās valstīs. Jautājums ir par to, kurš būs izveicīgāks, kurš labāk saskatīs un realizēs iespējas un kurš mācēs gudrāk investēt, lai risinātu ne tikai šodienas, bet arī nākotnes izaicinājumus. Tie arvien vairāk būs saistīti ar klimata politiku un ilgtspējīgu saimniekošanu.

Agnese Buceniece
Swedbank vecākā ekonomiste
agnese.buceniece@swedbank.lv
Tel.: +371 67 445 875