Pārspējot augusta sniegumu, cenu līmeņa pieaugums septembrī sasniedzis jaunu desmitgades rekordu. Pagājušajā mēnesī inflācijas pieaugums ir straujāks, kā iepriekš prognozēts - 4.8% gada griezumā, bet mēneša griezumā reģistrēta 1.1% izaugsme. Būtiskākā ietekme uz patēriņa cenām šobrīd ir ārējiem faktoriem.  

Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, pasaulē vērojams būtisks energoresursu cenu pieaugums. Eiropas mērogā pat tiek runāts par energoresursu krīzi. Vislielākais lēciens vērojams dabasgāzes cenās, bet elektrības cena biržā arī ir ievērojami pakāpusies. Tas nozīmē, ka sadārdzinās arī siltumenerģijas ražošana un ūdens uzsildīšana. Tāpēc nav pārsteigums, ka pagājušajā mēnesī  ievērojamākais inflācijas vilcējs Latvijā bija ar mājokli saistītās izmaksas (+10.1%). Septembrī reģistrēts būtisks pieaugums siltumenerģijas tarifos. Rīgas Siltums siltumenerģijas tarifs tika celts otro mēnesi pēc kārtas,  turklāt sagaidāms, ka no novembra tas vēl pieaugs.  Apkure ir kļuvusi dārgāka arī citās pilsētās. Kāpums vērojams arī iedzīvotāju maksājumos par elektrību. Komunālo maksājumu pieaugumu rudens un ziemas laikā savā maciņā sajutīs visi, taču visgrūtāk klāsies sociāli mazāk aizsargātākajai un trūcīgākajai sabiedrības daļai.

Ar transportu saistītās izmaksas, ko galvenokārt virzīja degvielas cenu izaugsme, septembrī kāpušas par 9.4%, bet, salīdzinot ar augustu, vērojams pat neliels kritums 0.1% apmērā. Vasaras nogalē pasaules naftas cenas attīstība bija drīzāk lejupejoša, taču kopš septembra vidus manāms izrāviens un jau oktobrī cena pārsniedza 80 dolārus par barelu. Tas ir pēdējo trīs gadu augstākais līmenis. Ņemot vērā, ka pasaules naftas cenu izmaiņas Latvijā atspoguļojas ar novēlošanos, gaidāms, ka  turpmākajos mēnešos būs jārēķinās ar degvielas cenu kāpumu.

Uz augšu vidējo cenu līmeni pagājušajā mēnesī virzīja arī pārtikas preces (+3.8%). To veicināja augošās pasaules pārtikas cenas un mazāks jauno ražu apjoms Latvijā. Apvienoto Nāciju organizācijas pārtikas indeksa līmenis septembrī sasniedza augstāko rādītāju pēdējo 10 gadu laikā. Pasaules cenas ir tikai neliela daļa no faktoriem, kas veido pārtikas cenas Latvijā. Pārtikas preču cenu pieaugums Latvijā ir gaidāms arī turpmāk, taču tas nebūs tik liels, cik reģistrēts pasaulē. Oktobrī iespējams plašāks atlaižu klāsts, kas izraisīs pārtikas preču cenu svārstības, mazumtirdzniecības milža Lidl atvēršanās dēļ, taču ilgstošas izmaiņas cenās tas, visticamāk, neizraisīs.

Latvijā pasaules preču cenu kāpums parādās ar novēlošanas, tāpēc inflācija vēl savu pīķi nav sasniegusi un varētu sasniegt gadu mijā. Eiropas energoresursu krīze rada bažas, ka inflācijas maksimums varētu tikt sasniegts vēl vēlāk, ierobežojot iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Eiropā energoresursu cenu atslābumu varam sagaidīt gadījumā, ja pieprasījums būs mazāks, nekā tirgi sagaida, un ražošanas apjomi pieaugs. Tam vajadzīga samērā silta, ar sniegu un vēju bagāta ziema.  Arī paaugstināts dabasgāzes importa apjoms no Krievijas uzlabotu situāciju. Šonedēļ Krievija devusi mājienus par iespēju palielināt importēto enerģijas daudzumu, lai mīkstinātu radušos krīzi. Tas vismaz uz kādu brīdi ir apstādinājis dabasgāzes cenas straujo kāpumu, taču līmenis vēljoprojām saglabājas augsts. Augošie maksājumi par elektrību, siltumu un gāzi kā arī pieaugums ar transportu saistītajās izmaksās tuvāko mēnešu laikā turpinās vilkt uz augšu vidējo cenu līmeni.

Plašāku Baltijas un Skandināvijas enerģijas tirgus apskatu var atrast Swedbank publicētajā analīzē šeit.

Laura Orleāne
Swedbank ekonomiste
laura.orleane@swedbank.lv
Tel.: +371 67 444 213
https://www.swedbank.lv/about/swedbank/about/economic

Biedri

Asociētie biedri