Kamēr tēriņus jaunā mācību gada sākumam, svētkiem vai atpūtai lielākoties iespējams ieplānot, ne visi izdevumi ir paredzami. Automašīnas remonts, bojāta sadzīves tehnika vai steidzami ārstniecības izdevumi var būt nopietns pārbaudījums ikmēneša budžetam. Luminor aptaujas dati* liecina, ka tikai 48 % Latvijas iedzīvotāju lielākus neplānotus izdevumus spētu segt no saviem uzkrājumiem. Kā pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus, lai īslaicīgas grūtības neatstātu ilgstošu ietekmi uz personīgajām finansēm, skaidro bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Pirmais solis – drošības spilvens
Lai gan ir izdevumi, kurus ir iespējams plānot laikus, kā, piemēram, patlaban aktuālā gatavošanās jaunajam mācību gadam, neparedzēti izdevumi prasa atsevišķu finanšu rezervi. Negaidītās situācijās pirmais risinājums parasti ir iepriekš veidoti uzkrājumi jeb finanšu drošības spilvens. Par pietiekamu rezervi parasti uzskata uzkrājumus vismaz trīs līdz sešu mēnešu apmērā. Tomēr tikpat svarīgi ir izvērtēt, vai neparedzēto izdevumu segšanai nebūs nepieciešams izmantot gandrīz visu uzkrājumu rezervi, jo drošības spilvens kalpo ne tikai viena neparedzēta gadījuma izdevuma segšanai, bet arī kā finansiāls atbalsts situācijās, kad, piemēram, uz laiku samazinās ienākumi vai tiek zaudēts darbs.
Kad ar drošības spilvenu vien nepietiek
Ja neparedzētu izdevumu segšanai būtu jāizmanto gandrīz visi uzkrājumi, pirms lēmuma pieņemšanas vērts izvērtēt visas pieejamās iespējas. Bankas aptaujas liecina, ka situācijā, kad steidzami būtu nepieciešami līdzekļi aptuveni vidējās mēnešalgas apmērā, katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs meklētu papildu finansējumu – 14 % aizņemtos no ģimenes locekļiem vai draugiem, bet 11 % izmantotu bankas aizdevumu vai kredītlīniju. Tajā pašā laikā Eurostat dati rāda, ka Latvijā 43,7 % iedzīvotāju nevar segt neparedzētus izdevumus, kas ir otrs augstākais īpatsvars ES.
Gadījumos, kad iedzīvotāji neparedzētiem izdevumiem aizņemas no bankas, piemēram, patēriņa kredītu, visbiežāk tas tiek izmantots mājokļa remontam, transportlīdzekļa remontam vai iegādei, kā arī veselības aprūpes izdevumu segšanai, īpaši zobārstniecībai. Tie ir izdevumi, kurus nereti nav iespējams atlikt, taču būtiski ir nevis par katru cenu izvairīties no aizņemšanās, bet izvēlēties risinājumu, kas ļauj saglabāt finansiālo stabilitāti arī pēc tam, kad situācija ir atrisināta.`
“Svarīgi ir nošķirt vajadzības no vēlmēm. Aizņemšanās var būt pamatots risinājums steidzamiem un absolūti nepieciešamiem izdevumiem, taču, ja tos iespējams atlikt, vispirms ieteicams izvērtēt iespēju uzkrāt vai segt izdevumus no pašu budžeta. Ir svarīgi objektīvi izvērtēt finanšu iespējas, proti, aizņemoties ikmēneša maksājumam jābūt samērīgam ar jūsu budžetu arī tad, ja finansiālā situācija mainās. Tādā gadījumā kredīts var īslaicīgi kalpot kā noderīgs finanšu instruments, nevis kļūt par papildu slogu,” atgādina Jekaterina Ziniča.
Svarīgākais – gatavoties laikus
Veidojot uzkrājumus, svarīgākais nav atlikt lielas summas, bet darīt to regulāri. To var uztvert kā ikmēneša ieguldījumu savā finanšu drošībā – līdzīgi kā abonementu, tikai šajā gadījumā tas ir abonements tavas finanšu drošības spilvenam. Ar laiku arī nelieli, bet regulāri uzkrājumi var kļūt par būtisku atbalstu brīžos, kad dzīve sagādā negaidītus pārbaudījumus.
