Laikā, kad politiskās partijas izstrādā savas ekonomiskās programmas gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Finanšu nozares asociācija (FNA) ir apkopojusi priekšlikumus, ko ikviena partija ir aicināta izvērtēt. Šiem priekšlikumiem, pēc FNA domām, ir būtisks potenciāls veicināt ekonomisko attīstību, uzlabot finanšu pieejamību, sekmēt kreditēšanu, atbildīgu aizņemšanos un uzkrājumu veidošanu, kā arī stiprināt iedzīvotāju aizsardzību pret krāpniecību. 

Aicinām iepazīties ar FNA sagatavotajiem priekšlikumiem:

1. Veicināt ilgtermiņa uzkrājumus, lai tie vairotu iedzīvotāju labklājību un kapitālu, tādējādi audzējot Latvijas ekonomiku. Samazināt kapitāla pieauguma nodokli. Saglabāt iespēju katru gadu investēt trešā līmeņa pensiju fondos līdz 10% no saviem ienākumiem, nemaksājot iedzīvotāju ienākumu nodokli, vienlaikus palielinot maksimālo no nodokļiem atbrīvotoieguldījumu apjomu. Saglabāt otro pensiju līmeni, vienlaikus dodot cilvēkiem vairāk alternatīvu, ko darīt ar uzkrātajiem līdzekļiem, kad sasniegts pensijas vecums.  

2. Atcelt neproporcionāli lielos nodokļus, kas sadārdzina aizņemšanos. Jau no 2027. gada atcelt investīcijām kaitīgo Solidaritātes iemaksu, kas katru gadu no banku sistēmas izņem vairāk nekā 100 miljonu eiro. Šis nodoklis ir spēkā līdz 2028. gada 1. ceturksnim, sadārdzinot finansējumu Latvijas tautsaimniecībai un riskējot novirzīt jauno projektu plūsmas uz Igauniju un Lietuvu, kur šāda nodokļa nav. Tāpat ir nepieciešams atcelt “uz laiku” ieviesto Finanšu stabilitātes nodevu, kura savu mērķi ir nokalpojusi, un kas katru gadu izņem no banku sistēmas vairākus miljonus eiro. 

3. Mazināt ēnu ekonomiku, veicinot plašāku Saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta izmantošanu. SDI konts šobrīd pieejams privātpersonām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un nav reģistrētas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, un kuru apgrozījums nepārsniedz 50 tūkstošus eiro gadā; valsts automātiski aprēķina un noņem 25% no ienākošajiem maksājumiem, un mazajiem uzņēmējiem nav jānodarbina grāmatveži, lietveži vai jāgatavo dažādas atskaites. Ierosinām apsvērt iespēju pacelt apgrozījuma slieksni no 50 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem, un samazināt nodokļa likmi. Tas mazinātu ēnu ekonomiku pakalpojumu sektorā, kur tā joprojām ir liela problēma. 

4. Atbalstīt Eiropas Savienības Uzkrājumu un Investīciju savienības programmu, veicinot Eiropas kapitāla tirgus konsolidāciju un labāku Latvijas uzņēmumu pieeju kapitāla tirgum. Padziļināt Latvijas kapitāla tirgu, ļaujot Latvijas lielākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem piesaistīt jaunu kapitālu ar akciju sākotnējo publisko piedāvājumu, valstij vienlaikus saglabājot kontroli pār šādiem stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem. Saglabāt valsts atbalsta programmu uzņēmumiem, kas grib emitēt vērtspapīrus un tos kotēt fondu biržā.  

5. Mazināt birokrātisko slogu finanšu sektoram, balstoties uz plānu, ko Finanšu nozares asociācija iesniedza Jāņa Endziņa vadītajai Birokrātijas mazināšanas rīcības grupai.  

6. Veicināt jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū, padarot šo procesu maksimālu ātru, nebirokrātisku un lētu. Labākais veids, kā padarīt Latvijas tirgu maksimāli atraktīvu, ir atcelt tikai Latvijā spēkā esošos regulatīvos “uzslāņojumus”, lai tirgus dalībniekiem nebūtu jāsaskaras ar tiem nesaprotamām papildus prasībām.  

7. Noteikt Latvijas Banku par galveno atbildīgo institūciju par finanšu pratības palielināšanu sabiedrībā, un noteikt konkrētus, katru gadu izmērāmus rādītājus. 

8. Saglabāt augstu Latvijas finanšu sistēmas noturību pret ārējiem apdraudējumiem. Saglabāt esošo kritisko bankomātu tīklu, un novērst visus juridiskos šķēršļus, lai šiem bankomātiem būtu pieejami alternatīvi strāvas avoti. Uzlikt likumisku pienākumu visiem lielākajiem pārtikas, degvielas un zāļu tirgotājiem nodrošināt iespēju pieņemt maksājumu kartes off-line režīmā, ja nedarbojas internets vai banku tīkls. 

9. Pastiprināt finanšu krāpšanas apkarošanu. Kopīgam darbam mobilizēt visas iesaistītās nozares – sakaru nozari, finanšu nozari un atbildīgās valsts iestādes – Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Latvijas Banku, SPRK, PTAC, un CERT.LV. Nepieciešams noteikt konkrētus finanšu krāpšanas mazināšanas rādītājus. Krāpšanas kanāli jālikvidē pirms upuris veic maksājumu vai ieguldījumu. Uzraugošo iestāžu darbības ātrumam ir jāatbilst tam, kādā darbojas krāpnieki, lai novērstu iedzīvotāju finanšu zaudējumus un identifikācijas datu noplūdi. PTAC ir jāizmanto tam piešķirtās tiesības un jāveic aktīva sociālo tīklu darbības uzraudzība, lai bez kavēšanās tiktu nodrošināta krāpnieciska satura dzēšana un attiecīgo mājas lapu bloķēšana sadarbībā ar CERT.LV. SPRK jānodrošina, lai visi telekomunikāciju operatori (tādu Latvijā ir vairāk kā 100) izmantotuefektīvus rīkus, kas ļauj bloķēt krāpnieciskus zvanus, krāpnieciskas īsziņas un apkarot numuru viltošanu. Valsts visaptverošajai krāpšanas apkarošanas programmai jānodrošina, lai krāpšanas upuri par tādiem nekļūst atkārtoti. Jārada “vienas pieturas” valsts atbalsts krāpšanas upuriem, tai skaitā konsultāciju kanāls, kā arī jāpiedāvā psiholoģiskais atbalsts. Jāievieš “karstā” zvana līnija krāpšanas upuriem. Jāpastiprina administratīvā un kriminālatbildība, ja krāpnieki uzdodas par valsts iestādi vai finanšu iestādi.  

10. Stiprināt valsts atbalsta instrumentus mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) finansēšanai, lai tiem būtu vieglāk saņemt banku finansējumu attīstībai un investīcijām.Pilnveidot garantiju programmas, padarot tās ātrākas, vienkāršākas un saprotamākas gan uzņēmējiem, gan finansētājiem, kā arī viegli administrējamas visām iesaistītajām pusēm. Veicināt finansējuma pieejamību produktivitātei, eksportam, digitalizācijai un energoefektivitātei. Nodrošināt stabilu un paredzamu valsts atbalsta pieeju, kas veicina aktīvāku MVU kreditēšanu. 

11. Novērst tiesiskos šķēršļus pilnīgai arhīvu digitalizācijai privātajā sektorā. Atļaut finanšu iestādēm pārvērst esošos papīra dokumentu arhīvus digitālā formātā un pēc digitalizācijas iznīcināt papīra oriģinālus, piešķirot digitālajām kopijām pilnu juridisko spēku. Spēkā esošais regulējums joprojām paredz pienākumu glabāt papīra dokumentus, kas rada ievērojamas izmaksas un ir pretrunā ar valsts kopējo digitalizācijas virzienu. Lietuvā šāda pieeja jau ir ieviesta, dodot finanšu iestādēm iespēju pilnībā pāriet uz digitālu dokumentu apriti. Līdzīga kārtība Latvijā samazinātu finanšu iestāžu operacionālās izmaksas, tādejādi samazinot finanšu pakalpojumu cenu un padarot Latvijas finanšu sektoru konkurētspējīgāku. 

12. Samazināt nacionālās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ziņošanas prasības, pārskatot tās atbilstoši Eiropas Savienības AML regulai un novēršot nepamatotus nacionālo prasību uzslāņojumus. Latvijas finanšu iestādēm šobrīd ir jāizpilda virkne nacionālo ziņošanas pienākumu, kas pārsniedz Eiropas Savienībā noteikto regulējumu. Katrs papildu ziņojums rada izmaksas, kas galu galā sadārdzina pakalpojumus klientiem un vienlaikus rada tiem nevajadzīgas neērtības. 

13. Nodrošināt bankām iespēju proaktīvi saņemt informāciju no Latvijas Bankas Kredītu reģistra un kredītinformācijas birojiem, lai paplašinātu kreditēšanas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Šobrīd kredītinformācijas iegūšana ir laikietilpīga, un klientam katru reizi jāaizpilda anketas un jāsniedz atsevišķas piekrišanas, lai banka varētu pārbaudīt nepieciešamo informāciju Kredītu reģistrā un kredītinformācijas birojos. Tas paildzina kreditēšanas procesu un ierobežo banku iespējas savlaicīgi piedāvāt klientiem tiem piemērotus finanšu produktus. Piešķirot bankām tiesības proaktīvi piekļūt informācijai, būtiski paātrināsies kreditēšanas process, mazināsies administratīvais slogs, kā arī tiks veicināta plašāka un konkurētspējīgāka kreditēšanas produktu pieejamība Latvijas iedzīvotājiem. 

14. Nodrošināt nepilngadīgām personām pilnvērtīgu pieeju finanšu pakalpojumiem, novēršot praktiskos un juridiskos šķēršļus, kas šobrīd ierobežo bērnu un jauniešu iespējas izmantot kredītiestāžu pakalpojumus. Vienkāršojot nepilngadīgo klientu apkalpošanas kārtību, tostarp pārskatot vecāku piekrišanas prasības, paplašinot patstāvīgi pieejamo pakalpojumu klāstu un nodrošinot pieeju investīciju produktiem jau no agrīna vecuma, tiktu veicināta jaunās paaudzes finanšu pratība un investīciju kultūras attīstība Latvijā.Nepieciešams ļaut Latvijas jauniešiem ieguldīt savu naudu finanšu instrumentos jau no 16 gadu vecuma. 

15. Veicināt Latvijas ekonomikas pāreju uz ilgtspējīgu attīstības modeli. Mazināt oglekļa dioksīda izmešus un sekmējot uzņēmumu ieguldījumus energoefektivitātē un klimata mērķu sasniegšanā. Nodrošināt efektīvu ALTUM programmu un banku finansējuma mobilizāciju daudzdzīvokļu ēku renovācijai un siltināšanai, lai mazinātu atkarību no fosilajiem energoresursiem, veidotu sakoptu un energoefektīvu dzīves vidi. Šobrīd Latvijā renovēti ir tikai aptuveni 7% daudzdzīvokļu ēku, tādēļ nepieciešama ilgtermiņā paredzama valsts politika un efektīvs finansēšanas modelis, kas ļautu būtiski paātrināt renovācijas tempu.