Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA), pārstāvot kredītiestādes, kas hipotekāro kredītu tirgū veido vairāk nekā 90% tirgus, lūdz Latvijas Banku un Finanšu ministriju viest skaidrību saistībā ar finanšu stabilitāti apdraudošiem priekšlikumiem par veidu, kā sniegt atbalstu hipotekārā kredīta ņēmējiem.

Asociācija izprot pievērsto uzmanību procentu likmju pieaugumam, ko ietekmē ECB lēmumi. Saprotam, ka dažiem aizņēmējiem ikmēneša maksājumi var kļūt nepanesami. Tomēr katrs šāds gadījums jāizvērtē individuāli, atbalstu piešķirot pēc noteiktiem kritērijiem, vērtējot klientu uzkrājumus un ienākumus. ES un Latvijas tiesību akti skaidri paredz, kādos gadījumos kredītu uzskatīt par pārskatītu (forborne exposure) un kad to atspoguļot kredītņēmēja kredītvēsturē. Ja tiek virzīti lēmumi par individualizētas pieejas aizstāšanu ar vispārēju procentu likmju samazināšanu pēc noteiktiem kritērijiem, tad ir nepieciešams arī noteikt, ka tas negatīvi neietekmē kredītņēmēja individuālo kredītvēsturi. Jāņem arī vērā, ka Euribor procentu likmes vispārēja ierobežošana ar likumu var nozīmēt, ka bankas var beigt kreditēt (izsniegt jaunus kredītus), jo ekonomiski izdevīgāk ieguldīt citos instrumentos ar zemāku risku un augstāku procentu likmi, kas nav ierobežota.

Lemjot par pasākumiem hipotekāro kredītņēmēju atbalstam, jāņem vērā faktiskā situācija, kas ir pamatota ar datiem. Lai arī kredītportfelis kopumā ir ar pieaugošu tendenci, Latvijas iedzīvotāju kopējais aizņemšanās līmenis ir zemākais ekonomiski attīstīto valstu vidū. Tas ļauj secināt, ka Eiropas Centrālās bankas procentu likmju palielinājuma negatīvā ietekme Latvijā ir sagaidāma mazāka kā pārējās OECD valstīs. Latvijā mājokļa kredītu aizņēmēju ar ķīlu skaits nepārsniedz 124 420 personu (kopā aizņēmēji un līdzaizņēmēji), un aizņēmumu kopējā atlikusī summa ir 4,6 miljardi EUR.

Vidēji 72% no tiem ikmēneša maksājums nav pieaudzis vairāk par 100 EUR, un 60% līgumu gadījumā mēneša maksājums ir mazāks par 350 EUR. Kredītportfeļa analīze liecina, ka kavētāju skaits nepārsniedz 0,5%, un tas nepieaug. Iespējamais grūtībās nonākušo kredītņēmēju skaits pārskatāmā nākotnē nevarētu pārsniegt 1%, ja vien ECB likmes netiek celtas būtiski, un šādam skaitam piemērotāka ir individuāla pieeja, nevis, piemēram, COVID-19 pandēmijas laika tipa moratoriji visiem kredītņēmējiem, kas vēlāk pasliktinās kopējo kreditēšanu tirgu un aizņemšanās nosacījumus. To pastiprina arī ikmēneša maksājuma īpatsvars (DSTI), kas pret ienākumiem kredītņēmējiem vidēji portfelī ir mazāks par 25%, salīdzinot ar 40% maksimālo slieksni.

Patēriņš valstī turpina pieaugt, darba tirgus ir stabils un darba samaksa gada otrajā pusē jau apsteigs inflāciju, kas norāda uz atbilstošiem apstākļiem par Latvijas iedzīvotāju spēju tikt galā ar uzņemtajām saistībām, pat, ja tas liek mainīt paradumus. Arī kredītmaksājumu kavētāju īpatsvars ir vēsturiski zemākajā līmenī. Atbalsts nedrīkst būt vispārējs, nemērķēts un datos nebalstīts. Kredītiestādes pastāvīgi izskata klientu jautājumus, ja tiem ir grūtības samaksāt aizdevumu, un sniedz atbalstu tiesiskā regulējuma ietvaros.

Papildu informācija:
Sabīne Spurķe
E-pasts: sabine.spurke@financelatvia.eu
+371 20604166
Komunikācijas vadītāja
Finanšu nozares asociācija