Pensiju 2. līmeni un tā dalībniekus var dēvēt par Latvijā lielāko un vērtīgāko “klubu” – pensijas krājēju skaits šobrīd jau pārsniedz 1,3 miljonus cilvēku, bet viņu uzkrājums ir vairāk nekā 6,7 miljardi eiro vērts. Savukārt, brīvprātīgajā pensiju 3. līmenī, iemaksas veic gandrīz 390 tūkstoši cilvēku, kuru uzkrājuma summa tuvojas 670 miljoniem eiro. Pensija ir nozīmīgs jautājums gan pirmspensijas vecuma ļaudīm, gan tiem, kuri vēl tikai uzsāk savas darba gaitas, jo, sasniedzot pensijas vecumu, mūsu iespējas dzīvot (vai – tikai “izdzīvot”) būs atkarīgas no iepriekš veiktajām iemaksām katra cilvēka mūža nozīmīgākajā “krājkasē”. Pētījumi par jaunākās paaudzes krājējiem liecina par labām finanšu zināšanām un atvērtību ieguldīšanai kopumā.
Likumdevējs Latvijā aizvadīto gadu laikā ir veicis vairākus nozīmīgus uzlabojumus, kas skar pensiju 2. līmeņa dalībniekus, kā rezultātā- pieaug iedzīvotāju uzkrājumu apmērs. Tagad pensijas kapitālu daudz vairāk ir iespējams ieguldīt akcijās (agrāk tas tika nesamērīgi ierobežots), kas ļauj ilgtermiņā nopelnīt vairāk. Papildus tam ir novērsta kļūda, kas agrāk pastāvēja regulējumā un ilgstoši pieļāva, ka cilvēka uzkrājums nonāk cilvēka vecumam neatbilstošos plānos, līdz ar to, īpaši gados jaunākiem cilvēkiem, laupīja iespēju nopelnīt vairāk. Pensiju 2.līmeņa uzkrājumu iespējams atstāt mantojumā, kas vēl vairāk pastiprina šī uzkrājuma nozīmību. Svarīgi ir neaizmirst darīt zināmu valstij savu izvēli par nodošanu mantojumā. Būtisks uzlabojums, ko jutīsim nedaudz vēlāk – no 2025. gada pensiju pārvaldītāji būs tiesīgi zināt savus klientus un sazināties ar tiem, konsultēt tos, kas līdz šim bija iespējams tikai vispārīgi. Tas nozīmē, ka pensiju pārvaldītāji varēs ieteikt saviem klientiem vecumam atbilstošu ieguldīšanas stratēģiju, ļaujot no ieguldījumiem finanšu tirgos nopelnīt pēc iespējas vairāk, vienlaikus neuzņemoties vecumam neatbilstošus riskus. Taču gala lēmums par ieguldījuma stratēģiju, protams, būs katra krājēja paša ziņā.
Runājot par nākotnes tendencēm, būtu apsverams tas, kā nodrošināt, lai pārejošas tirgus svārstības negatīvi neietekmētu iedzīvotāju uzkrājumu. Īpaši, ja uzkrājums “jāizņem” brīdī, kad finanšu tirgos ir kritums. Viena no iespējām – paredzēt pakāpenisku uzkrājuma izņemšanu. Turpinās diskusijas arī par to, lai lielāka pensiju kapitāla daļa tiktu ieguldīta Latvijā, ja pensijas krājējs pats to vēlētos. Iespēja pensiju pārvaldītājiem vairāk ieguldīt tieši Latvijā pagaidām ir visai apgrūtināta, ņemot vērā atbilstošu ieguldījumu objektu – instrumentu neesamību. Piemēram, šobrīd pensiju 2.līmeņa uzkrājums ir vairākas reizes lielāks par instrumentiem, ko Latvijā par šo naudu vispār varētu nopirkt. Pensiju pārvaldītāji drīkst pirkt tikai noteikta veida finanšu instrumentus, kas ir droši un likvīdi. Tādēļ kapitāla tirgus attīstība Latvijā (pie mums ir zemākā kapitāla tirgus kapitalizācija Baltijas un Ziemeļu valstu reģionā) ir kritiski svarīga, lai piesaistītu Latvijas pensiju naudu vietējam tirgum.
Pozitīva un kopumā cerīga tendence ir jaunu cilvēku aktīvā iesaiste finanšu tirgos un uzkrāšanā vispār. Cilvēki aizvien skaidrāk apzinās, ka uzkrājumi sniedz mums finansiālo drošību un brīvību, un ir nozīmīgs atspaids ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Veiktie pētījumi rāda, ka uzkrājumus nākotnei veido aptuveni 65% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem. No tiem jauniešiem, kuri krāj kādam konkrētam mērķim, visbiežāk šis mērķis ir pirmā iemaksa mājokļa iegādei (43%), ceļojums (35%), transportlīdzekļa iegāde (30%), bet nākotnes pensijai krāj 14% jauniešu.[1]
Vēl novērojams, ka jaunie profesionāļi daudz aktīvāk izmanto ieguldījumu iespējas finanšu tirgos. Šogad jauniešu vidū populārākie bijuši ieguldījumi tādos uzņēmumos kā Apple, Tesla un Coca-Cola, bet Baltijas tirgū – uzņēmumos Virši, Enefit Green un Delfingroup.[2] Jāatzīmē, ka Baltijas tirgus kopumā ir populārāks. Tas liecina, ka jaunieši auditorijā ieguldījumi akcijās ir kļuvuši par labi pazīstamu, saprotamu ieguldīšanas veidu, mazinoties tām emocionālajām barjerām, kas diemžēl ir vecākas paaudzes cilvēkiem. Savukārt pensiju kapitāla kontekstā tas nozīmē, ka jaunieši būs atvērtāki dažādām jaunām ieguldījumu stratēģijām, kas ļaus pensiju pārvaldniekiem sasniegt labākus ilgtermiņa atdeves rezultātus. Turklāt arī ieguldījumi finanšu tirgos var tikt uzskatīti par uzkrājumu veidošanas instrumentu nākotnes vajadzībām, tostarp pensijai. Šādu tendenci izteikti var novērot citās, par Latviju pagaidām vēl turīgākajās, pasaules valstīs, kur cilvēki būtībā paši kļūst par sava privātā pensijas uzkrājuma pārvaldītājiem.
Lai arī Latvijā beidzot visi kopā esam nonākuši uz pareizā finanšu pratības ceļa, tomēr finanšu sektoram tuvākajos gados ir jācenšas vēl vairāk popularizēt uzkrāšanas kultūra plašākā sabiedrības daļā, bet ekonomikas politikas veidotājiem un uzņēmējiem būtu jāpanāk lielākas ieguldījumu iespējas Latvijā, piemēram, dodot iespēju valsts lielajiem uzņēmumiem iekļauties kapitāla tirgū, diversificējot uzņēmumu izaugsmes finansēšanas avotus. Tas ļautu šim iespaidīgajam kapitālam strādāt Latvijas ekonomikas un sabiedrības labā, vairojot labi atalgotu darba vietu rašanos un cilvēku spēju atlicināt savai nākotnei lielāku daļu no šodienas ienākumiem.
[1] Dati no SEB bankas un Norstat aptaujas, kas veikta Latvijā šī gada maijā, piedaloties 510 respondentiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
[2] https://www.financelatvia.eu/news/aizvien-vairak-jauniesu-izvelas-ieguldit-finansu-tirgos/
