Vērtējot vakardienas, 24. oktobra, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas virzītos priekšlikumus kredītņēmēju atbalstam, ir skaidrs, ka tie būtiski noslāpēs vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Piedāvātā iedeja par nodevu rada maldīgu priekšstatu par problēmas risinājumu un pēc būtības fiktīvā formā ietērpj cenu regulēšanu. Vienlaikus tā ietver sevī nopietnus administrēšanas riskus, kā arī nemazina potenciālos zaudējums, kas radīsies vietējo un starptautisko tiesvedību rezultātā.
Šobrīd virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro ne tuvu nenozīmē atbalstu tai sabiedrības grupai, kurai tas ir nepieciešams. Tā būs atbalsta sniegšana turīgākajām mājsaimniecībām. Ilustratīvi, lai saņemtu kredītu mājokļa iegādei Rīgā 250 000 eiro apmērā uz 30 gadiem, ģimenes minimālajiem ienākumiem jābūt vismaz 3800 eiro mēnesī uz rokas – pie šāda ienākumu līmeņa visticamāk ir alternatīvi risinājumi ģimenes budžeta izdevumu daļas pārskatīšanai. Savukārt, lai iegādātos mājokli 100 000 vērtībā, ģimenes ienākumiem būtu jābūt no 1500 līdz 1900 eiro neto (atkarībā no bērnu skaita ģimenē). Šobrīd noteiktie atbalsta griesti būtībā paredz palīdzību tiem, kam tā nav izšķiroši nepieciešama. Būtiski uzsvērt, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc atlikums 250 000 var nozīmēt arī to, ka sākotnējā kredīta summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki.
Pēc Asociācijas datiem arī redzam, ka no 1402 septembrī izskatītajiem iesniegumiem problemātiski kredīti jeb reālas maksātspējas grūtības fiksētas tikai 26 gadījumos. Lai palīdzētu tiem, kuriem ir patiesas grūtības vai kuri tajās varētu nonākt, valsts no savas puses var izmantot daudz efektīvākus risinājumus, piemēram, izveidojot īpašu atbalsta fondu, nevis nosakot “atlaidi” visiem un bezmērķīgi.
Nozare uzskata, ka ideja par jaunu nodevu būtībā apslēpj cenu regulēšanu, uz ko ir vērsta arī 50% “atlaide”. Priekšlikums paredz bankām valsts nodevu arī administrēt, kas ir tiešs valsts (pašvaldības) iestāžu pienākums un kam valstī ir izveidota atbilstoša infrastruktūra, kas neatrodas bankās. Uzliekot par pienākumu to darīt bankām, vēl vairāk tiks audzētas banku fiksētās darbības izmaksas, kas atstās iespaidu gan uz banku konkurences tālāku attīstību, gan jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū, gan finanšu pakalpojumu, tostarp kredītu izmaksām un pieejamību.
Politiķiem iejaucoties un brīvā tirgus apstākļos regulējot cenas, kreditēšana vājināsies. Visticamāk vairums kredītņēmēju būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā, kas, pirmkārt, negatīvi ietekmēs šo klientu spēju aizņemties nākotnē. Otrkārt, tam būs būtiski negatīva ietekme uz banku kapitālu un sagaidāmo kredītzaudējumu uzkrājumiem. Tas, savukārt, apgrūtinās kapitāla pietiekamības prasību izpildi, ko īpaši sāpīgi izjustu nelielās bankas.
Saeimā apspriestā hipotekāro kredīta ņēmēju aizsardzības nodeva pēc būtības nav nodoklis vai nodeva. Tas ir tieši tas pats pirmā lasījuma likumprojekts, kas paredz cenu regulēšanu, tikai uzlabotā vārdojumā, mēģinot apslēpti pamatot, ka šis variants nav cenu regulēšana līguma darbības laikā, bet gan nodoklim līdzīgs pasākums.
Nozare jau ir norādījusi, ka valstij minētie jautājumi jārisina ar nodokļu palīdzību, ievērojot to, kādu iespaidu nodokļu ieviešana, piemēram, UIN gadījumā, atstāj uz Latvijas finanšu sektora konkurētspēju, pievilcību investoru acīs, konkurenci, kapitāla tirgus attīstību un arī nelielo Latvijas banku kapitāla stiprināšanu. Svarīgi, lai valsts nodokļu veidā iekasētos līdzekļus tālāk virza valsts vajadzību finansēšanai un izaugsmei. Un, ja tas ir pamatoti un nepieciešams, arī mērķēta atbalsta sniegšanai tām mājsaimniecībām, kurām tas šobrīd ir patiesi nepieciešams.
Likumprojektā paredzētā risinājuma izpilde bez pietiekama pārejas perioda nav iespējama. Tam būs vajadzīgas IT izstrādes bankās, tāpat katra iesnieguma izskatīšana un individuāla izvērtēšana prasīs laiku, kas kopā aizņems kredītiestāžu resursus vismaz četru mēnešu garumā. Šajā laikā jaunu kredītu izsniegšana ir grūti iedomājama.
Informāciju sagatavoja:
Lauma Brūvere
