Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs uzskata, ka veselības apdrošināšana nodrošina pietiekamu finansiālo aizsardzību nopietnu veselības problēmu gadījumā, liecina SEB aptaujas dati.¹ Tomēr šāds priekšstats neņem vērā vienu no būtiskākajiem riskiem – ienākumu samazināšanos vai zudumu periodā, kad slimības vai traumas dēļ nav iespējams strādāt. Kamēr veselības apdrošināšana palīdz segt ārstēšanās izmaksas, dzīvības un personīgā apdrošināšana sniedz finansiālu atbalstu situācijās, kad tiek ietekmēta cilvēka spēja gūt ienākumus. 

Papildu finansiālā aizsardzība Latvijā – tikai retajam 

Pirmkārt, ir svarīgi saprast, ka veselības apdrošināšana un dzīvības un personīgā apdrošināšana risina atšķirīgus uzdevumus. Viena palīdz segt medicīnas pakalpojumu izmaksas, savukārt otra ir paredzēta finansiālās stabilitātes saglabāšanai neparedzētās situācijās. 

“Mēs bez lielām pārdomām apdrošinām mājokli, automašīnu vai citu vērtīgu īpašumu, jo vēlamies pasargāt savus aktīvus. Taču lielākajai daļai ģimeņu nozīmīgākais aktīvs patiesībā ir spēja pelnīt un nodrošināt regulārus ienākumus. Ja šī spēja tiek ierobežota, finansiālā ietekme var būt daudz nozīmīgāka nekā paši ārstēšanās izdevumi, jo mājokļa kredīts, komunālie maksājumi un bērnu vajadzības neapstājas līdz ar slimības lapu. Tāpēc finanšu drošība sākas ar jautājumu, cik pasargāti ir mūsu ienākumi,” komentē SEB Life and Pension Baltic SE Privātpersonu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Zane Martina. 

Neraugoties uz to, dzīvības un personīgā apdrošināšana Latvijā joprojām nav plaši izplatīta. Tikai aptuveni 10% ģimeņu apgādnieku Latvijā ir noformēta dzīvības un personīgā apdrošināšana, liecina SEB un Baltijas apdrošināšanas nozares datu aplēses par 2025. gadu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa ģimeņu joprojām paļaujas galvenokārt uz saviem uzkrājumiem un regulārajiem ienākumiem. 

Risks nav tik tāls, kā šķiet 

Lai gan neviens nevēlas domāt par nopietnām veselības problēmām, statistika rāda, ka ilgstoši veselības ierobežojumi skar ievērojamu daļu sabiedrības. 

Valsts kontroles 2025. gada ziņojumā norādīts, ka Latvijā ar invaliditātes statusu dzīvo vairāk nekā 221 tūkstotis cilvēku, un kopš 2018. gada šo cilvēku skaits ir pieaudzis par vairāk nekā 15%. Vienlaikus 39% Latvijas iedzīvotāju ar invaliditāti ir pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, liecina Eurostat 2024. gada dati. Tas atgādina, ka veselības notikumi var ietekmēt ne tikai pašsajūtu, bet arī cilvēka finansiālās iespējas ilgtermiņā. 

Vai ar uzkrājumiem pietiktu? 

Tikpat būtisks ir jautājums par paša cilvēka finanšu drošības rezervi. Ja ienākumi uz laiku samazinātos, cik ilgi būtu iespējams saglabāt ierasto dzīves līmeni? 

Pēc Eurostat datiem 43,7% Latvijas iedzīvotāju nebūtu spējīgi segt neparedzētus izdevumus no saviem līdzekļiem. Tas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā un būtiski pārsniedz ES vidējo līmeni (29,2%). 

Vienlaikus starptautiskās tendences rāda, ka cilvēki arvien biežāk uztver dzīvības apdrošināšanu kā daļu no ilgtermiņa finanšu plānošanas. OECD 2025. gada pārskatā norādīts, ka dzīvības apdrošināšanas tirgus OECD valstīs 2024. gadā pieauga par 11,9%, kas ir gandrīz divreiz straujāks pieaugums nekā gadu iepriekš. Izaugsmi veicināja vairāki faktori, tostarp labvēlīga ekonomiskā vide, pieaugoša iedzīvotāju pirktspēja un lielāka interese par ilgtermiņa uzkrājumu un finanšu aizsardzības risinājumiem. Arī Latvija ir starp valstīm, kur pieprasījums pēc dzīvības apdrošināšanas produktiem ir pieaudzis. OECD to saista ar iedzīvotāju finansiālās situācijas uzlabošanos pēc augstās inflācijas perioda 2022. un 2023. gadā. 

“Finanšu drošība nav tikai jautājums par to, cik daudz esam uzkrājuši. Tā ir arī pārliecība, ka negaidīti dzīves notikumi neizjauks mūsu ilgtermiņa plānus. Tāpēc, izvērtējot savu finansiālo drošību, aicinu sev uzdot trīs vienkāršus jautājumus: cik ilgi es varētu saglabāt ierasto dzīves līmeni bez ienākumiem, cik noturīga ir manas ģimenes finanšu situācija un vai man ir papildu aizsardzība neparedzētām situācijām? Jo agrāk cilvēki atradīs atbildes uz šiem jautājumiem, jo vairāk iespēju saglabāt stabilitāti un koncentrēties uz patiešām svarīgo,” norāda Zane Martina.