2022.gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem. Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?
Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.
Noteikti nevaram teikt, ka stress mazinājies tādēļ, ka šī gada pirmais pusgads būtu bijis mierīgs un bez zīmīgiem notikumiem. Patiesībā situācija pasaulē un attiecīgi finanšu tirgos šogad tiktāl bijusi notikumiem bagāta. Aiz muguras daudzi centrālo banku lēmumi, te pieaugoša, te sarūkoša inflācija, atsevišķu ASV reģionālo banku un Credit Suisse krahs, arvien turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā, un saspīlēta ģeopolitiskā situācija vērojama arī citviet pasaulē. Tomēr, par spīti visam, 2023. gada pirmajā pusgadā ASV un Eiropas akciju indeksi uzrādījuši pietiekami spēcīgu izaugsmi. Līdz ar to pozitīvas tendences redzam arī pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu rezultātos Latvijā – visi pensiju plāni, kas iegulda akcijās, atrodas tuvu augstākajam punktam 2023. gada ietvaros, un izaugsme turpinās arī konservatīvajos plānos.
Šogad Eiropa investoru acīs kļuvusi pievilcīgāka – to īpaši izteikti redzējām šī gada pirmajos mēnešos, kad Eiropas akciju indeksi uzrādīja straujāku izaugsmi, aizsteidzoties priekšā ASV rezultātiem. Šobrīd, aplūkojot Eiropas akciju indeksu grafikus, redzams, ka atgūts gandrīz viss pērnā gada kritums, taču pašreiz notiek sabremzēšanās. Pēdējā mēneša laikā Eiropā akciju indeksi piedzīvojuši kritumu par 1% līdz 2%. Viens no iemesliem ir Eiropas Centrālās bankas salīdzinoši agresīvā procentu likmju politika, kuras pamatā ir centieni iegrožot inflāciju. Lai gan inflācijas rādītāji Eiropas valstīs šobrīd jau sāk sarukt, pastāv bažas, ka pamata inflācija ir kļuvusi lipīga, un to ir kļuvis grūtāk izskaust.
Inflācija pakāpeniski sarūk arī ASV, kur investori šobrīd ir krietni optimistiskāki nekā gada sākumā, kad februārī un martā ASV akciju indeksos redzējām negatīvus rezultātus. Tā kā pamatā šim optimismam kārtējo reizi ir izaugsme tehnoloģiju nozares uzņēmumos, vietā ir jautājums: ‘’Cik šī izaugsme būs noturīga?’’ Bezdarba līmenis šobrīd ASV ir zems, inflācija pamazām sarūk, centrālās bankas politika kļūst mazāk agresīva, un, šķiet, uzņēmumi pagaidām ar to tiek galā. Tomēr par īstu stabilitāti varēsim runāt tad, kad atgūšanos un izaugsmi redzēsim arī citās nozarēs.
Lai arī pirmais pusgads finanšu tirgos un pensiju plānu rezultātos aizvadīts pozitīvā zīmē, optimismā nevajadzētu pazaudēt piesardzību un atcerēties, ka galvenās ilgtermiņa investīciju, kādi ir arī pensiju uzkrājumi, pamatpatiesības ir nemanīgas un no stresa līmeņa neatkarīgas. Pirmkārt, jāsaglabā ilgtermiņa skatījums. Aplūkojot ieguldījumu plānu rezultātus 10 un vairāk gadu griezumā, visobjektīvāk varam spriest par plānu veiktspēju, kā nekā arī pensijai lielākā daļa no mums krāj vairākas desmitgades. Tikpat svarīgs kā ilgtermiņa skatījums, ikvienam Latvijas pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir arī īstais pensiju plāns. Proti, svarīgi ir veidot uzkrājumu savam vecumam atbilstošā plānā – jo tālāk pensijas gadi, jo lielāku daļu uzkrājuma ieguldot akcijās.
Tātad, neskatoties uz to, cik liels ir ASV investoru vai Jūsu personīgais stresa līmenis, pensiju uzkrājumos svarīgi saglabāt vēsu prātu un notiekošo vērtēt gadu, ne mēnešu vai dienu griezumā.
Papildu informācijai:
Lita Juberte-Krūmiņa, SEB bankas Korporatīvās komunikācijas vadītāja – 25145203, lita.juberte-krumina@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2023. gada 31. martu SEB Grupas kopējie aktīvi veido 3 802 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 221 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.
