Cik maksā vilcināšanās ar uzkrājumu veidošanu pensijai? Aprēķini rāda, ka pat 10 gadu starpība var prasīt vairākus simtus eiro lielākas ikmēneša iemaksas. Tomēr teju puse jeb 51 % iedzīvotāju Latvijā joprojām neveido uzkrājumus pensijas 3. līmenī, tostarp ar lieliem ienākumiem, liecina bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja.
Uzkrājumu neesamība pensiju 3. līmenī nav raksturīga vienīgi zemāko ienākumu grupām. Visizteiktāk uzkrājumu trūkums vērojams iedzīvotājiem ar ienākumiem līdz 550 eiro, kur nekrāj 68 %, liecina aptaujas dati. Taču arī augstāku ienākumu segmentā situācija nav būtiski labāka – vairāk nekā trešdaļa jeb 35 % iedzīvotāju ar ienākumiem virs 2000 eiro joprojām neveido uzkrājumus.
Aptauja arī atklāj, ka visbiežāk uzkrājumi tiek veidoti vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Turklāt novērojams, ka uzkrājumu uzsākšanas aktivitāte pieaug līdz ar ienākumu līmeni.
Uzkrāšanas atlikšana var maksāt tūkstošus nākotnē
Kā uzsver Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, izšķiroši svarīgi ir ne tikai sākt uzkrāt, bet arī to darīt laikus. “Gan vecumam atbilstoša riska plāna izvēle, gan uzkrājuma uzsākšanas laiks ir kritiski faktori. Tieši laiks ir viens no nozīmīgākajiem – pat 10 gadu starpība var radīt ļoti būtiskas atšķirības rezultātā.”
Eksperts norāda, ka, piemēram, 40 gadus vecam iedzīvotājam ar šobrīd vidējo atalgojumu Latvijā – aptuveni 1850 eiro pirms nodokļiem – prognozējamā pensija no 1. un 2. līmeņa varētu sasniegt nedaudz virs 1500 eiro. Taču jāņem vērā, ka pēc 25 gadiem šī summa veidos tikai apmēram 50% no pēdējās algas, pie nosacījuma, ka darba samaksa pieaug mērenā tempā.
“Lai būtiski pietuvotos ienākumu līmenim darba laikā un sasniegtu, piemēram, 2500 eiro pensiju, būtu nepieciešamas papildu iemaksas 3. pensiju līmenī vismaz 430 eiro mēnesī, kas nodrošinātu vēl aptuveni 940 eiro pensijā. Tas skaidri parāda, ka, uzsākot uzkrājumu veidošanu tikai 40 gadu vecumā, nepieciešamās iemaksas jau veido ievērojamu daļu no bruto algas,” skaidro K. Purgailis.
Ja sāk tikai 50 gadu vecumā
Situācija kļūst vēl izaicinošāka, ja uzkrājumu veidošana tiek uzsākta vēlāk. Piemēram, 50 gadus vecam iedzīvotājam ar vidējo atalgojumu prognozējamā pensija no 1. un 2. līmeņa būs nepilni 1200 eiro.
“Lai sasniegtu 1500 eiro pensiju, nepieciešams ik mēnesi uzkrāt ap 350 eiro, savukārt 2000 eiro pensijas līmenim – jau aptuveni 900 eiro mēnesī. Un tā ir gandrīz puse no bruto darba samaksas. Tas skaidri parāda – jo agrāk sāk uzkrāt, jo mazāka ikmēneša summa nepieciešama,” uzsver eksperts.
Aprēķini ir ilustratīvi un katra iedzīvotāja situācija var būtiski atšķirties atkarībā no darba stāža, ienākumu līmeņa, kā arī ieguldījumu rezultātiem un izvēlētā riska.
