Lielu daļu no Latvijas uzņēmējdarbības mugurkaula veido mazie un vidējie uzņēmumi – tie rada darba vietas, veicina konkurenci un sniedz lielu ieguldījumu iekšzemes kopprodukta radīšanā. Vienlaikus mazākiem uzņēmumiem ikdienā bieži nākas sabalansēt ienākumus, izdevumus un neparedzētus maksājumus, tāpēc lēmumi par attīstību nereti tiek pieņemti piesardzīgi. Investīciju aktivitāti var kavēt arī ārējie faktori, piemēram, ģeopolitiskā nenoteiktība, inflācija un augstās kapitāla izmaksas. Taču uzņēmuma izaugsmei izšķiroša nozīme var būt arī pašu uzņēmēju pieņemtajiem lēmumiem. Kādas ir piecas tipiskākās kļūdas, domājot par uzņēmuma izaugsmi, skaidro Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājs Uģis Počs. 

Investīciju atlikšana uz “labāku brīdi’’ 

Izaugsme vienmēr nozīmēs ieguldījumus. Katrs trešais jeb 33 % uzņēmumu šogad plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību, liecina Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu aptauja*. Visbiežāk uzņēmēji plāno palielināt pārdošanas vai ražošanas apjomus (48 %) un ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus (40 %), tādējādi saglabājot konkurētspēju un pielāgojoties mainīgajam pieprasījumam. Tomēr daudzi investīciju jautājumu atliek, pamatojot to ar nepietiekamiem iekšējiem resursiem vai neskaidru ekonomisko vidi. Ilgtermiņā šāda izvēle var nozīmēt stagnāciju, neļaujot uzņēmumam kāpināt ražošanas apjomus un ienākumus. Tie, kas spēj vienlaikus attīstīt inovācijas, stiprināt komandas un gudri izmantot digitālos risinājumus, būs labāk sagatavoti gan ekonomiskajām svārstībām, gan tirgus pārmaiņām. 

Neregulāra budžeta pārvaldība 

Efektīva budžeta plānošana, jo sevišķi mazajiem uzņēmumiem, sākas ar skaidru personīgo un uzņēmuma finanšu nodalīšanu, lai atvieglotu pārskatu veidošanu, nodokļu nomaksu un mazinātu riskus. Tikpat svarīga ir pārdomāta budžeta pārvaldība – pārskatāma ienākumu, izdevumu un plānoto maksājumu uzskaite palīdz laikus pamanīt naudas plūsmas riskus, plānot papildu finansējuma nepieciešamību un veidot uzkrājumus neparedzētām situācijām. Vienlaikus budžets nav statisks dokuments, bet gan regulāri pārskatāms un pielāgojams atbilstoši faktiskajai situācijai, jo novirzes starp plānoto un reālo ir neizbēgamas. Uzņēmumiem jāpatur prātā – lai saņemtu finansējumu, uzņēmuma naudas plūsmai jābūt stabilai un bilancei veselīgai. Piemēram, maksājumu atlikšana var būt tikai īslaicīgs risinājums, kas neatrisinās problēmas ilgtermiņā. 

Finansējuma izvēle bez skaidras stratēģijas 

Ja tomēr uzņēmums ir izvēlējies ieguldīt līdzekļus attīstībā, tad var gadīties, ka attīstības plānus negaidīti ietekmē finansējuma atteikums, un iemesls ne vienmēr meklējams tikai uzņēmuma bilancē. Lai gan vāji apgrozījuma un peļņas rādītāji vai vēsturiski nodokļu un rēķinu maksājumu kavējumi ir nopietni signāli jebkuram aizdevējam, tomēr bieži vien atteikuma pamatā ir stratēģiska neatbilstība izvēlētajam finanšu instrumentam. Uzņēmumiem agrīnā attīstības posmā biežāk piemēroti ir risinājumi, kas paredzēti biznesa uzsākšanai, piemēram, inkubatori vai sēklas kapitāla finansējums. Savukārt pieredzējušākiem un jau stabilāk nostiprinātiem uzņēmumiem piemērotāki parasti ir komercbanku finansējums vai investori, kas fokusējas uz izaugsmes projektiem. 

Ierobežots skatījums uz finansējuma iespējām 

Svarīgi ņemt vērā, ka finanšu iestādes piedāvā risinājumus dažāda lieluma un attīstības stadijas uzņēmumiem – no īpašiem atbalsta projektiem, samazinātām procentu likmēm līdz pat dažādām atbalsta aktivitātēm mazajiem uzņēmumiem. Pērn uzņēmumi galvenokārt piesaistīja bankas finansējumu, fokusējoties uz trīs galvenajām prioritātēm: apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanu ikdienas darbībai, dažādu aktīvu iegāde līzingā, telpu paplašināšanu un modernizāciju, tai skaitā investīcijas ilgtspējīgos risinājumos, piemēram, ēku siltināšanā un saules paneļos, kas veicina vides, sociālo un pārvaldības mērķu sasniegšanu. Turklāt bankas nereti sniedz arī konsultatīvu atbalstu, palīdzot strukturēt projektus un izvērtēt riskus. 

Pozitīva kredītvēsture nav vienīgais kritērijs 

Aspekts, kas jāņem vērā uzņēmumiem, kas lēmuši par jebkādu aizņēmuma formu, ir ne tikai pozitīva kredītvēsture. Lūdzot jaunu aizdevumu, uzņēmuma finanšu situācija ikreiz tiks izvērtēta atkārtoti, ņemot vērā arī esošo saistību slogu, kam ir jābūt samērīgam. Izvērtēšanā ir svarīgas arī uzņēmēja privātās saistības, ja tās tiek apmaksātas no uzņēmuma līdzekļiem. Ir gadījumi, kad nepārdomāta aizņemšanās var kļūt par šķērsli jauna finansējuma saņemšanai. Banka un uzņēmēji ir partneri, kas ieinteresēti pozitīvā rezultātā – ja pirmajā reizē finansējumu neizdodas iegūt, lielākoties uzņēmumi neatmet visam ar roku, bet ieklausās ekspertu ieteikumos, sagatavojas, pamaina uzsvarus biznesa procesos un rūpīgāk izvērtē potenciālos riskus.