Vasara jauniešiem Latvijā arvien biežāk nozīmē ne tikai atpūtu, bet arī iespēju nopelnīt pirmo naudu. Vecāku aptaujas dati rāda, ka aptuveni katrs trešais jaunietis vecumā no 7 līdz 17 gadiem vasarā strādā vai plāno to darīt – vieni jau strādā oficiāli, citi piepelnās ar nelieliem darbiem, bet daļa vēl tikai gatavojas savai pirmajai darba pieredzei*. 

Vasaras darbs – pirmais solis finanšu patstāvībā 

Aptaujas dati rāda, ka 11% skolēnu vasarā strādā oficiāli jau ne pirmo gadu, 13% – šogad plāno strādāt pirmo reizi, bet 15% pelna kabatas naudu, veicot nelielus darbus – palīdz radiniekiem vai iesaistās sezonas darbos, kas ļauj pakāpeniski iepazīt darba vidi. Redzams arī, ka pirmo darba pieredzi visbiežāk iegūst 11–14 gadu vecumā, bet vēl aktīvāka iesaiste notiek 15–17 gadu vecumā. 

“Vasaras darbs kļūst par pirmo soli finanšu neatkarībā, ļaujot jauniešiem sākt pelnīt un pieņemt patstāvīgus finanšu lēmumus jau skolas vecumā. Pirmā darba pieredze ir viens no svarīgākajiem momentiem finanšu pratības attīstībā – tieši tad rodas izpratne, cik ilgu darbu prasa konkrēta naudas summa un kā to plānot. Parādās arī pirmais reāls priekšstats par naudas vērtību,” stāsta SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Ārpus pilsētām atrast darbu skolēniem ir grūtāk 

Vienlaikus 53% jauniešu vasarā tomēr nestrādā, un aptaujas dati parāda trīs galvenos iemeslus. 

Pirmkārt, 16% gadījumu tiek norādīts, ka dzīvesvietā skolēniem ir grūti atrast darbu. Šī problēma izteiktāka ir ārpus lielajām pilsētām – īpaši laukos un mazpilsētās, kur darba iespējas jauniešiem ir ierobežotākas. 

Otrkārt, nozīmīgs faktors ir vecums. No vienas puses, iespējas oficiāli strādāt jaunākajiem skolēniem tiešām ir ierobežotas. No otras puses, arī vecāku starpā bieži valda uzskats, ka bērni šajā vecumā vēl ir pārāk mazi, lai sāktu darbu. 

Treškārt, daļa jauniešu vienkārši nevēlas strādāt un dod priekšroku atpūtai – vasara joprojām lielā mērā tiek uztverta kā brīvais laiks, ko pavadīt ar draugiem, hobijos vai ceļojumos. 

“Tas ir pilnīgi normāli, ka jaunākie bērni vēl neiesaistās darba tirgū – šajā vecumā galvenais uzdevums nav pelnīt, bet pakāpeniski veidot izpratni par naudas vērtību. Tāpēc jau šajā vecumā bērnus var pamazām pieradināt pie patstāvības – piemēram, uzticot papildu pienākumus mājās, dārzā vai lauku darbos. Tas ļauj ne tikai nopelnīt pirmo naudu, bet arī iemācīties to novērtēt,” turpina SEB bankas pārstāve. 

Strādājošie jaunieši ar naudu rīkojas pragmatiskāk 

Aptauja parāda arī skaidras atšķirības naudas lietošanā starp jauniešiem, kuri strādā, un tiem, kuri nestrādā. 

Jaunieši, kuri pelna, biežāk rīkojas ar naudu mērķtiecīgi. Vairāk nekā puse no viņiem (55%) nopelnīto uzkrāj lielākiem pirkumiem, bet vēl 6% atliek naudu ilgtermiņa mērķiem, piemēram, studijām vai nākotnei. 

Savukārt kopumā jauniešu grupā dominē īstermiņa uzvedība – daudzi vairāk tērē nekā krāj, un daļa vispār neveido uzkrājumus. 

“Redzam, ka jaunieši, kuri pelna paši, biežāk krāj un domā mērķtiecīgāk. Tas apliecina, ka praktiska pieredze ir efektīvākais veids, kā veidot ilgtspējīgus finanšu paradumus,” noslēdz Linda Šablinska. 

*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1005 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.