Neaizvietojamu nozaru nav, bet tas nenozīmē, ka tās aizvietot ir viegli. Pagājušajā gadā Latgali turpināja ietekmēt tranzīta, precīzāk, dzelzceļa pārvadājumu samazināšanās, šī tendence saglabājas arī šogad. Luminor reģionu attīstības pētījums liecina, ka Latgales eksporta uzņēmumu algu fonds naudas izteiksmē pērn auga par 5 %, kas nozīmē, ka tas lēnām auga arī reālā izteiksmē. Taču šis rādītājs bija zem Latvijas vidējā, kuru būs grūti pārspēt arī šogad, uzsver Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.
Aiz skaļajiem virsrakstiem – Rēzekne aug, Līvāni uzņem tempu
Ir vairākas labas ziņas Latgalei. Pirmkārt, situācija Rēzeknes ekonomikā ir daudz labāka, nekā pirmajā mirklī var likt domāt mediju virsraksti, kas lielā mērā ir bijuši saistīti ar sarežģījumiem publiskās pārvaldes lietās. Skatot attīstības tempu procentos, Rēzekne starp pašvaldībām pērn bija piektajā vietā Latvijā. Šogad pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē ir atklātas divas lielas kokapstrādes rūpnīcas, to ietekme datos bija redzama jau pērn.
Otrkārt, strauji attīstīties turpina Līvāni, kas arī pagājušajā gadā pārsniedza Latvijas vidējo tempu un ar eksporta uzņēmumu radītajiem algu ienākumos uz iedzīvotāju nostiprinājās otrajā vietā aiz Mārupes novada. Novada ekonomikas superzvaigzne Light Guide Optics International gatavo nākamo attīstības izrāvienu, kas uzņēmuma apgrozījumu var pacelt vairāku simtu miljonu eiro līmenī. Grūti atrast citu pilsētu visā valstī, kur vēl pamatotāks būtu valsts atbalsts īres dzīvokļu attīstībai, kas lielā mērā ir optiskās šķiedras ražošanas attīstības priekšnoteikums.
Treškārt, īsā laikā ir saņemti vairāki apliecinājumi tam, ka ražošanas telpu jautājuma risināšanai seko jaunu ražotņu izveide. Tas var notikt privātās iniciatīvas rezultātā, kā Gulbenes novada uzņēmumam Avoti rekonstruējot bijušo Rebir rūpnīcu Rēzeknē. Tas var notikt arī sabiedriskā sektora iniciatīvas rezultātā, kā ALTOP biznesa parkā pie Daugavpils, kur jau ir pirmie īrnieki. Mazāk zināmi piemēri ir Preiļos un Ludzā, kas ir pamats labām ziņām par ražošanas attīstību. Diemžēl šie ir gandrīz vienīgie piemēri jaunu ražotņu veidošanai šajos novados daudzu gadu laikā. Šis nav perfekts reģionālās attīstības instruments, ir konkurences kropļošanas riski, vietām ieguldījumi var nesniegt vismaz tūlītēju atdevi. Taču ir ļoti maz risinājumu, kas ir pierādījuši spēju veicināt Latgales attīstību, dodot izmērāmus rezultātus.
Pēc zaudētajām darbavietām atbalstam jābūt mērķtiecīgam
Kas vēl varētu palīdzēt? Latvijā ir ļoti dāsni uzņēmējdarbības atbalsta instrumenti, kas darbojas visā valstī. Šeit jāmin Attīstības finanšu institūcijas Altum aizdevumi ar kapitāla atlaidi. Tos var saņemt un saņem arī uzņēmumi, kas jau ir nozaru līderi un kas ir finansiāli jau ļoti spēcīgi. Būtībā valsts uzņēmumiem maksā par to, ka tie nodarbojas ar biznesu. Jau sniegtie solījumi uzņēmumiem ir jāpilda, bet turpmāk šāda atbalsta forma jākoncentrē Latgalē. Pārējā Latvijā faktiski ir jau pilna nodarbinātība, tur šāda diezgan “ekstrēma” valsts atbalsta forma vairs nav nepieciešama.
Ir pienākušas ziņas par vairāku simtu darbavietu zaudēšanu Daugavpilī, kuru tūlītēja aizstāšana ar citām ir maz ticama. Sabiedriskajā sektorā strādājošo īpatsvars Latgalē tālu pārspēj Latvijas vidējo, tas pērn bija 47 %. No visām aizņemtajām darbavietām šajā reģionā 17 % ir izglītībā, salīdzinājumā, Rīgā šis īpatsvars ir 9 %, lai arī šeit ir liela daļa augstskolu un komerciālās izglītības aktivitāšu. Apzinoties demogrāfiskās tendences – gan dzimstību, gan iekšējo migrāciju valstī, liela daļa no šīm darbavietām nākamajā desmitgadē izzudīs, lai kā pašvaldības censtos tās saglabāt, visdrīzāk neturpinās darboties skolas, ja tajās būs vien daži skolēni.
Latgalei jāliek likme uz rūpniecību un privāto sektoru
Aplūkojot Luminor pētījuma datus laikā kopš 2014. gada, starp Latgales pašvaldībām tikai Līvānu novadā eksporta ienākumu pieauguma temps pārspējis valsts vidējo. Turklāt būtībā ir runa par dažiem simtiem labi apmaksātu darbavietu divos uzņēmumos, kuras lielā mērā aizpilda citur dzīvojošo – Preiļu, Jēkabpils, pat Rīgas reģiona iedzīvotāji. Pārējās Latgales pašvaldībās attīstības temps atpaliek no vidējā. Centrālās statistikas pārvaldes publicētajos iekšzemes kopprodukta (IKP) datos Latgales reģiona daļa kopējā Latvijas ekonomikā ilgākā laikā samazinās, bet IKP uz vienu iedzīvotāju attiecība pret valstī vidējo stabilizē straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās.
Reģiona rūpniecības struktūra liecina, ka ir priekšnosacījumi tās straujai attīstībai. Ir liela inženierijas nozaru daļa, kokapstrādē liela loma ir saplākšņa ražošanai. Tā kā tranzīta plūsmu atjaunošanās tuvākajā laikā ir maz ticama, uz šīm nozarēm ir jāfokusē galvenie politikas veidotāju pūliņi.
