Lauksaimniecības nozare saglabā vienu no aktīvākajām pozīcijām uzņēmumu kreditēšanā Latvijā, un pēdējos gados banku finansējuma apjoms turpina pieaugt. Vienlaikus eksperti norāda, ka finansējuma piesaisti atvieglo kvalitatïvi finanšu pārskati, laba finanšu plānošana un atklāta komunikācija starp lauksaimnieku un banku. Šādi secinājumi izskanēja “Finanšu nozares asociācijas” (FNA) un biedrības “Zemnieku saeima” kopīgi rīkotajā seminārā “Reāli stāsti, praktiski padomi: lauksaimnieki un bankas vienotā diskusijā”.

Seminārā prezentētie dati liecina, ka 2025. gadā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare ir viena no visvairāk kreditētajām nozarēm valstī. Kredītportfeļa kvalitāte ir laba: 92% aktīvo kredītlīgumu nozarē tiek pildīti bez maksājumu kavējumiem.

Ģirts Priede, FNA Kreditēšanas komitejas pārstāvis, “SEB banka” Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas apakšjomas vadītājs uzsvēra, ka galvenais jautājums vairs nav par to, vai bankas ir gatavas kreditēt lauksaimniecību. “Daudz būtiskāk ir tas, cik kvalitatīvi uzņēmums spēj pamatot savu projektu, demonstrēt stabilu naudas plūsmu un skaidri definēt investīciju mērķus. Finansējuma piešķiršanā nozīmīgākie faktori ir uzņēmuma naudas plūsma, finanšu disciplīna, kredītvēsture, paša ieguldījums un spēja plānot riskus.”

Diskusijās īpaša uzmanība tika pievērsta finanšu datu kvalitātei. “Kredītu informācijas biroja” prezentētie dati rāda, ka uzņēmumi, kuri sagatavo gada pārskatus, vidēji spēj saņemt vairākas reizes lielāku finansējumu nekā uzņēmumi bez strukturētas finanšu informācijas. “Pat nelielu saimniecību segmentā atšķirība ir ļoti būtiska. Uzņēmumi ar apgrozījumu līdz vienam miljonam eiro, kuri sagatavo gada pārskatus, 2025. gadā vidēji saņēma gandrīz 195 tūkstošus eiro lielus kredītus, savukārt uzņēmumiem bez gada pārskatiem vidējais finansējuma apjoms bija 67 tūkstoši eiro. Tas vēlreiz apliecina, ka bankas finansē ne tikai ideju, bet arī spēju to pamatot ar kvalitatīviem finanšu datiem,” norāda Jānis Timermanis, “Kredītu informācijas biroja” valdes priekšsēdētājs. 

Savā pieredzē dalījās arī SIA “Pērles” pārstāvis Jānis Pastars, kura saimniecība pēdējo desmit gadu laikā no 250 hektāriem izaugusi līdz 750 hektāriem un vairāk nekā pieckāršojusi ganāmpulku. Viņš uzsvēra, ka veiksmīgas sadarbības pamatā ir reālistiski biznesa plāni, rentabla pamatdarbība un atklāta komunikācija ar banku, īpaši sarežģītākos periodos.

Savukārt lauksaimnieks Hauke Timzens no SIA “Balticagrar”, salīdzinot lauksaimniecības biznesu Latvijā un Vācijā, norādīja, ka Latvijā uzņēmējiem bieži jāstrādā augstāka riska apstākļos, kamēr Vācijā lauksaimniekiem pieejams plašāks valsts atbalsts un vairāka veida finansētāji. 

Finanšu konsultante, SIA “Leveria” vadītāja Lelde Blūma, kas lauksaimniekus pārstāv sadarbībā ar bankām, sniedza ieskatu šīs sadarbības tipiskajās izpausmēs un arī kļūdās. Tāpat viņa sniedza praktiskus padomus, kā lauksaimniekiem sagatavoties investīcijām savās saimniecībās – šeit panākumu atslēga slēpjas labā plānošanā un savlaicīgā komunikācijā ar banku.

Lai arī vairums klātesošo lauksaimnieku aptaujā pauda, ka līdzšinējā pieredze un sadarbība ar bankām bijusi laba, lauksaimnieki paneļdiskusijā aicināja bankas vairāk iedziļināties lauksaimniecības uzņēmumu specifikā, analizēt un ņemt vērā kā uzņēmumu tā nozares attīstības prognozes, kā arī lēmumus par finansējumu piešķiršanu pieņemt ātrāk. 

FNA un biedrība “Zemnieku saeima” uzsver, ka regulārs dialogs starp finanšu un lauksaimniecības nozari ir būtisks priekšnoteikums, lai uzlabotu finansējuma pieejamību, veicinātu investīcijas un stiprinātu lauksaimniecības uzņēmumu attīstības iespējas ilgtermiņā. Seminārs turpina pērn aizsākto iniciatīvu, kuras mērķis ir veidot konstruktīvu un uz risinājumiem vērstu sadarbību starp abām nozarēm.