Šodien, 2023. gada 6. decembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) nosūtījusi atklātu vēstuli Valsts prezidentam par šīs dienas Saeimas sēdē skatāmajām izmaiņām Patērētāju tiesību aizsardzības likumā mājokļa kredītņēmēju atbalstam.

Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – Uzņēmēju organizācijas) pauž bažas par likumdošanas pieņemšanas procesu, kas mērķēts hipotekāro kredītņēmēju atbalstam – par likuma “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu (turpmāk – Likums).

Uzņēmēju organizācijas aicina likumdevēju un bankas uz savstarpēju dialogu un tādu risinājumu atrašanu, kas sniegtu efektīvu un mērķētu atbalstu maksājumu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītņēmējiem, vienlaikus izvairoties no negatīvas ietekmes uzņēmējdarbības videi.

Atbalsta mehānisms ir jāizstrādā atbilstošā un konsultatīvā procesā, sniedzot mērķētu atbalstu kredītņēmējiem, kā arī pozitīvi ietekmējot valsts budžetu un stiprinot uzņēmējdarbības vidi Latvijā. Uzsveram, ka sadarbojoties ir iespējams sasniegt iesaistīto pušu saskaņotu risinājumu.

Uzņēmēju organizācijas uzskata, ka piedāvātie Likuma grozījumi var negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības, tai skaitā finanšu nozares stabilitāti Latvijā. Finanšu nozare jau norādījusi, ka pašlaik likumdevēja sagatavotie priekšlikumi nav mērķēti un neveiks tā pamatfunkciju – sniegt atbalstu grūtībās nonākušajiem hipotekāro kredītņēmējiem. Tālāk būtu jāapsver iespējamie risinājumi, kas atbilstošajiem kredītņēmējiem palīdzētu, lai būtiski nepazeminātu to dzīves kvalitāti, kā arī neturpinātu veicināt inflāciju, sniedzot atbalstu sabiedrības turīgākajam slānim.

Arī Eiropas Centrālā Banka sevis paustajos viedokļos konsekventi norāda, ka atbalsts nevar būt nemērķēts, turklāt nevis formāli, bet pēc būtības. Ja likumdevējs, izvērtējot datus, konstatētu, ka pastāv ekonomiskā lejupslīde vai finansiāli sarežģīta situācija, kurā jāpalīdz faktiski visiem Latvijas hipotekāro kredītu ņēmējiem, nebūtu pamatots Likumā paredzētais risinājums šādas sociālas problēmas risināšanu faktiski pilnībā pārnest tikai uz kredītu devējiem. Šajā sakarā norādāms, ka Likums paredz vienādi attiekties pret visiem kredītņēmējiem, neņemot vērā katra konkrētā gadījuma individuālos apstākļus un konkrētā kredītņēmēja finansiālo situāciju.

Uzņēmēju organizācijas īpaši uzsver, ka, pieņemot ikvienu un jebkādu risinājumu vai atbalsta instrumentu, ir nepieciešams ievērot labas likumdošanas principus un prognozēt likumprojekta ieguvumus un trūkumus. Norādām uz tiešu saiti starp steigā gatavotiem un neizdiskutētiem Saeimas lēmumiem ar Latvijas atpalikšanu no kaimiņvalstīm, kas iedzīvotāju dzīves līmeni pasliktina ievērojami vairāk nekā pieaugušās hipotekāro kredītu likmes. Aicinām apzināties, ka, tērējot naudu nepārdomātiem atbalstiem, valsts budžetā nekad nepietiks finansējuma, kas nepieciešams kvalitatīvu veselības, izglītības un aizsardzības risinājumu ieviešanai.

Uzņēmēju organizāciju ieskatā, likuma izstrādes gaitā rupji pārkāpts labas likumdošanas princips (skat., piemēram, Satversmes tiesas 2022.gada 10.marta sprieduma lietā Nr.2021-24-03, 24.1.punkts) – likumā ietvertais regulējums veidots, nevērtējot datus (sniegtais atbalsts rezultātā attiecīgi ir nemērķēts – “helihoptera nauda”), katrā lasījumā būtiski mainīts gaidāmais regulējums, kā arī pēc būtības nav uzklausīti speciālisti, to datos balstītais vērtējums (skat. Pētījuma galaziņojums “Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos ietvertie kritēriji veselības, vides un ekonomisko interešu līdzsvarošanai”, 2022.gada septembris, Latvijas Republikas Saeima, I.Ziemane, I.Grumolte-Lerhe 78.lpp.).

Tā vietā likumdevēja pārstāvji īstenojuši politizētu un datos nebalstītu pieeju, pieņemot attiecīgo Likumu. Minētās rīcības sekas būs vēl lielāka atpalicība no tuvākajām kaimiņvalstīm, mazināsies valsts konkurētspēja, Latvijas pievilcība investīcijām, un likumsakarīgi tiks bremzēta valsts ilgtspējīga attīstība. Tādējādi valsts iedzīvotāju dzīves līmenis ilgtermiņā tikai turpinās pazemināties.

Uzticamības radīšana kā investīcijām draudzīgai valstij ir lēns process, bet ar augstu atdeves potenciālu. Straujas un pēkšņas izmaiņas, turklāt bez pamatotas analīzes par izmaiņu ietekmi, ir signāls jau esošiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem, ka Latvija nav prognozējama un veselīga vieta investīcijām. (skat., piemēram, Par bankām, lielveikaliem un tirgus ekonomiku. M.Hansens, 18.09.2023. IR.LV).

Šāds likumdošanas process apdraud jebkuru komercdarbību, un šāda iejaukšanās esošās tiesiskās attiecībās neatbilst demokrātiskas valsts rīcībai tirgus ekonomikas apstākļos.

Ievērojot iepriekšminēto, Uzņēmēju organizācijas aicina Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. pantā noteiktās tiesības neizsludināt minēto Likumu un atgriezt to Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, lai novērstu iepriekšējā likumdošanas procesā pieļautās kļūdas.