Pēdējās nedēļas laikā būtiski pieaudzis SMS krāpniecības mēģinājumu skaits, kuros krāpnieki iedzīvotājiem sūta ziņas it kā DPD, CSDD vai citu labi zināmu uzņēmumu un iestāžu vārdā. Nosūtītajās ziņās visbiežāk tiek apgalvots, ka nepieciešams precizēt piegādes informāciju vai apmaksāt sodu. SMS iekļautā saite aizved uz viltotu mājaslapu, kur iedzīvotājiem tiek prasīts ievadīt maksājumu kartes datus.
“Krāpnieciskajās īsziņās tiek izmantoti plaši zināmu uzņēmumu nosaukumi un radīta sajūta, ka nepieciešams tūlītēji veikt kādu darbību. Turklāt krāpnieki bieži paļaujas uz masveida pieeju – vienu un to pašu ziņu, piemēram, par it kā kavētu vai precizējamu paciņas piegādi nosūta simtiem adresātu, paredzot, ka kādam no saņēmējiem tieši tajā brīdī būs gaidāms sūtījums. Tieši tāpēc svarīgākais ir pirms jebkuras saites atvēršanas pārliecināties, vai saite patiešām ved uz oficiālu pakalpojuma sniedzēja mājaslapu. Saņemot SMS, vienmēr jāpievērš uzmanība arī sūtītājam – ja jau uzreiz redzams, ka ziņa nav sūtīta no oficiāla uzņēmuma vai iestādes saziņas kanāla, tā, visticamāk, ir krāpnieciska. Piemēram, it kā par neapmaksātu sodu CSDD vārdā tika nosūtītas SMS no adresāta sarahstevensub@outlook.com, aicinot atvērt saiti uz it kā iestādes mājas lapu, vien adreses beigās ir “.cyou/lvs”, nevis ”.lv”. Ja rodas kaut mazākās šaubas, labāk ziņu ignorēt un informāciju pārbaudīt, pašam atverot uzņēmuma vai iestādes oficiālo mājaslapu,” atgādina Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma.
Kartes numuru, derīguma termiņu, CVV kodu, internetbankas piekļuves datus vai maksājumu apstiprinājumus nekādā gadījumā nevajadzētu ievadīt vietnēs, kas atvērtas no SMS vai e-pastā saņemtas saites. Šī brīža krāpnieciskās SMS ir vērstas tieši uz iedzīvotāju karšu datu iegūšanu. Pēc datu ievades seko tūlītēji pirkuma mēģinājumi, vai arī mēģinājumi pievienot norēķinu digitālajam makam (piemēram, Apple Pay), kas ir krāpnieka rīcībā. Atverot krāpniecisko vietni, piemēram, par sūtījuma piegādes grūtībām, ir aicinājums veikt maza apmēra maksājumu par it kā piegādes adreses maiņu. Tomēr tiklīdz dati tiek ievadīti, krāpnieki mēģina veikt pirkumu par lielākām summām un paļaujas, ka persona darījumu apstiprinās, nelasot informāciju, kas parādās autentifikācijas rīkā (piemēram, Smart ID). Tāpēc atgādinām, ka pirms jebkādas darbības apstiprināšanas, jāizlasa un jāsalīdzina vismaz kāda informācija par darījumu, piemēram, summa, maksājuma saņēmējs vai 4 ciparu kods.
Ja krāpniekam izdodas veiksmīgi pievienot karti digitālajam makam, tad krāpniecisku darījumu mēģinājumi var tikt veikti pat 3-6 mēnešus pēc tam, kad dati tika izpausti.
Krāpnieciskajās vietnēs tiek fiksēts un nosūtīts katrs ievadītais simbols, tāpēc, ja kartes dati jau tika ievadīti vai pamanīti neautorizēti maksājumu/pirkumu mēģinājumi, nekavējoties jāsazinās ar savu banku un jābloķē maksājumu karte. Tāpat ja saņemta īsziņa par kartes veiksmīgu pievienošanu kādam digitālajam makam, par to ir nekavējoties jāinformē sava banka. Par krāpniecības mēģinājumiem iedzīvotāji aicināti ziņot arī Valsts policijai. Jo ātrāk tiek reaģēts, jo lielāka iespēja novērst finanšu zaudējumus.
