Image

Darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās un vecāku cilvēku īpatsvara pieaugums tuvāko gadu laikā kļūs par būtisku izaicinājumu tam, lai saglabātos cilvēku dzīves kvalitāte pensijas vecumā, secināts SEB bankas un SEB Life and Pension Baltic SE rīkotajā ekspertu diskusijā “Kādu pensiju saņems nākotnes pensionāri?”. 

“Svarīgs ir ne tikai dzīves ilgums, bet arī dzīves kvalitāte,” diskusijā uzsvēra Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā asociētā profesore un demogrāfijas pētniece Zane Vārpiņa. Latvijas demogrāfija, kuru raksturo iedzīvotāju novecošanās, zema dzimstība un emigrācija, nākotnē radīs aizvien lielāku slodzi uz pensiju sistēmu, tāpēc īpaši nozīmīga ir cilvēku spēja uzkrāt pietiekamu pensiju kvalitatīvām vecumdienām. 

Mazāk strādājošo jāuztur lielāks pensionāru skaits 

Iedzīvotāju skaita kritums Latvijā (-29,2 % kopš 1990. gada) ir bijis viens no izteiktākajiem Eiropā. 2026. gada sākumā Latvijā dzīvoja nedaudz vairāk nekā 1,8 miljoni iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No tiem 62,8 % bija darbspējas vecumā, 14,8 % bija bērni, bet seniori 65 un vairāk gadu vecumā veidoja 22,4 % no visiem iedzīvotājiem. Eurostat prognozes liecina, ka tuvāko 15 gadu laikā iedzīvotāju skaits Latvijā turpinās samazināties par vidēji 18 tūkstošiem cilvēku ik gadu, 2040. gadā nokrītoties līdz nepilniem 1,6 miljoniem iedzīvotāju. Tomēr ne visās vecuma grupās vienādi. Īpaši strauji saruks bērnu (dzimstības krituma dēļ) un darbspējīgo iedzīvotāju skaits, bet pensionāru skaits – palielināsies. 

Tas nozīmē, ka būtiski pieaugs slodze uz sociālās nodrošināšanas sistēmu. Kā sacīja Z. Vārpiņa, – ja 2025. gadā uz vienu pensionāru Latvijā bija gandrīz trīs strādājošie, tad 2040. gadā tie būs tikai aptuveni divi strādājošie. Tas nozīmē, ka pensijas vecumā kvalitatīvu ikdienu varēs nodrošināt tikai tad, ja cilvēki paši parūpēsies par kapitālu vecumdienām. “Kvalitatīvai ikdienai būtiskas ir cilvēka spējas, fiziskā un emocionālā veselība, kā arī tas, ka cilvēkam ir pieejami pietiekami finanšu resursi. Tam ir tieša ietekme uz apmierinātību ar dzīvi un dzīves kvalitāti,” norādīja Z. Vārpiņa

Dzimstības problēma – aktuāla visā Eiropā 

Līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijas demogrāfiju negatīvi ietekmē izteikti zemā dzimstība. 2025. gadā Latvijā piedzima mazāk nekā 12 tūkstoši bērnu (-7,4 %, salīdzinot ar 2024. gadu). Tā ir vien trešdaļa no dzimstības rādītājiem 80. gadu beigās. Pamatā tas saistīts ar to, ka sarūk reproduktīvā vecumā esošu sieviešu skaits. Arī citviet Eiropā dzimstības rādītāji krītas un tie nesasniedz tautas ataudzei nepieciešamo līmeni. 

Savukārt migrācija, kas saskaņā ar prognozēm varētu sasniegt pozitīvu bilanci ne agrāk kā ap 2031. gadu (vairāk cilvēku iebrauc, nekā aizbrauc no valsts), var radīt pozitīvu impulsu ekonomikai, taču neatvieglo pensiju sistēmas izaicinājumus. Galvenais no tiem – cilvēku dzīves ilgums turpina pieaugt, kas būtiski maina iedzīvotāju vecuma struktūru. Piemēram, tas, ka tiek prognozēts iedzīvotāju skaita pieaugums vecuma grupā “80+”, nozīmē lielāku spiedienu uz veselības un sociālo budžetu. Prognozes liecina, ka darbaspējīgo cilvēku skaits 2050. gadā varētu būt par 270 tūkstošiem mazāks, bet pensionāru skaits par aptuveni 48 tūkstošiem lielāks. 

SEB bankas diskusijā vairākkārt izskanēja tēze, ka negatīvās tendences demogrāfijā izmainīt ir ārkārtīgi grūti, tādēļ ir svarīgi tām savlaicīgi adaptēties. Piemēram, palielinot cilvēku finanšu pratību, lai viņi savlaicīgi veidotu uzkrājumus. Veicinot vecāku cilvēku iesaisti darba tirgū, panākot augstāku produktivitāti un rūpējoties par veselību. Viens no būtiskiem uzdevumiem ir panākt cilvēku izpratni par to, ka pensija nav tikai valsts, bet arī mūsu katra personīgā atbildība. Praksē tas nozīmētu lielāku interesi par pensijas veidošanos, atbildīgu nodokļu nomaksu darba vietā, krājēja vecumam atbilstoša pensiju 2. līmeņa plāna izvēli, uzkrājuma mantošanas jautājuma sakārtošanu un citas vērtīgas izvēles.

Citas ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Lapas - 0

Skatīt vairāk