Ugunskurs ir viena no neatņemamām Jāņu tradīcijām, kas pulcē ģimenes un draugus kopīgai svinēšanai. Tomēr līdzās svētku noskaņai un senajām tradīcijām svarīgi neaizmirst arī par drošību. Apdrošinātāju pieredze rāda, ka traumas iespējams gūt ne tikai no pašām liesmām, bet arī gatavojot ēdienu, skaldot malku, atpūšoties pirtī vai neuzmanīgi rīkojoties ugunskura tuvumā. 

Lai gan ugunskurs daudziem asociējas ar siltumu, kopā būšanu un svētku romantiku, tas ir arī spēcīgs dabas elements, kura radītie riski nereti tiek novērtēti par zemu. Turklāt bīstamību rada ne tikai pati uguns, bet arī virkne šķietami ikdienišķu darbību, kas pavada svētku svinēšanu. 

“Pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis nelaimes gadījumu apdrošināšanā izmaksāto atlīdzību apjoms, CBL Life dati liecina, ka 2025. gadā izmaksāto atlīdzību summa ir pieaugusi par 42 % salīdzinājumā ar 2024. gadu. Tas atgādina, ka neparedzētas situācijas var piemeklēt ikvienu, arī svētku laikā. Jāņos īpaši svarīgi ir rūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, bet vienlaikus padomāt arī par finansiālo aizsardzību. Nelaimes gadījumu apdrošināšana nepasargās no traumas, taču tā var sniegt būtisku atbalstu ārstēšanās un atveseļošanās laikā. Vislabākie svētki ir tie, pēc kuriem paliek tikai skaistas atmiņas,” uzsver bankas Citadele grupas uzņēmumu “CBL Life” valdes priekšsēdētāja Agnese Zvaigznīte. 

Grils, iesmi un cirvis: biežākie riski līdzās ugunskuram 

Viens no biežākajiem traumu avotiem svētku laikā ir ēdiena gatavošana. Grili, iesmi, restes un citi metāla priekšmeti ļoti ātri sakarst, savukārt tauki var uzliesmot un radīt apdegumus. 

To apliecina arī nesen reģistrēts nelaimes gadījums, kurā bērns, darbojoties pie grila, guva otrās pakāpes apdegumu kājai. Lai gan sākotnēji trauma šķita neliela, bija nepieciešama medicīniskā palīdzība, un tā var atstāt ilgstošas sekas. 

Arī malkas sagatavošana ugunskuram prasa īpašu uzmanību. Skaldot malku, svarīga ir gan pareiza tehnika, gan droša darba vide, savukārt cirvji un citi instrumenti nekādā gadījumā nedrīkst būt pieejami bērniem. 

Apģērbs, kas var kļūt bīstams 

Svētku laikā reti kurš aizdomājas, ka risku var radīt arī apģērbs. Viegli uzliesmojoši vai sintētiski materiāli uguns tuvumā var aizdegties dažu sekunžu laikā, radot nopietnus apdegumus. 

Par to liecina arī kāds nesen reģistrēts apdrošināšanas gadījums, kurā cilvēkam, dedzinot zarus, aizdegās apģērbs. Sākotnēji apdegums šķita neliels, tomēr vēlāk izrādījās, ka nepieciešama ķirurģiska ārstēšana ar ādas pārstādīšanu. 

Ugunskura tuvumā jāizvēlas apģērbu no dabīgiem materiāliem un jāvalkā slēgtus apavus, kas pasargā no karstām oglēm un dzirkstelēm. 

Akmeņi un dūmi – riski, par kuriem domā reti 

Mazāk zināms risks ir ugunskura tuvumā izmantotie akmeņi. Ne visi akmeņi ir piemēroti karsēšanai – daži augstā temperatūrā var plaisāt vai pat sprāgt, radot traumu risku apkārtējiem. 

Tāpat nevajadzētu uz karstiem akmeņiem žāvēt apavus vai apģērbu, jo tie var sakust vai aizdegties. 

Savukārt ilgstoša atrašanās dūmos var radīt veselības problēmas, īpaši bērniem, senioriem un cilvēkiem ar jutīgiem elpceļiem. Lai gan dūmi šķiet nekaitīga ugunskura sastāvdaļa, to ietekme uz veselību bieži tiek novērtēta par zemu. 

Arī pirts prasa piesardzību 

Daudziem Jāņi nav iedomājami bez pirts apmeklējuma. Tomēr arī pirts kurināšana un uzturēšanās karstumā prasa atbildīgu attieksmi un spēju izvērtēt sava organisma reakciju uz augstu temperatūru. Neuzmanība vai pārspīlēta karstuma baudīšana var radīt līdzīgus riskus kā atklātas liesmas. 

Jāņu ugunskurs un citas saulgriežu tradīcijas vieno paaudzes un rada īpašu svētku sajūtu. Lai līgošana paliktu atmiņā ar priecīgiem mirkļiem, nevis nepatīkamiem starpgadījumiem, svarīgi atcerēties – drošība sākas ar atbildīgu attieksmi pret sevi, saviem tuviniekiem un apkārtējo vidi.