Komercbanku izsniegto aizdevumu apjoms juridiskām personām 2023. gada laikā ir bijis stabils un kopējā uzņēmumiem izsniegto kredītu summa gada beigās pārsniedza 9 miljardus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati*. Visvairāk pērn pieaudzis aizdevumu apjoms mākslas, izklaides un atpūtas jomā (+53%), komunālo pakalpojumu nozarē (+36%), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (+19%), valsts pārvaldes un aizsardzības (+15%), kā arī lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē (+15%).

“Ņemot vērā 2023. gada laikā valdošo neskaidrību par ekonomikas attīstības iespējām un tendencēm, tas, ka uzņēmumiem un organizācijām izsniegto aizdevumu apjoms nav piedzīvojis nozīmīgu kritumu, ir uzskatāms par labu rezultātu. Turklāt pieaugums, piemēram, lauksaimniecības nozarē un valsts drošībai tik nozīmīgajā aizsardzības jomā liecina, ka finansējums sasniedz plašu ekonomikas dalībnieku spektru. Šie dati vēlreiz apliecina to, ko esam uzsvēruši jau vairākkārt – komercbankas Latvijā kreditē dažāda veida un mēroga uzņēmumus gan pilsētās, gan ārpus tām. Komercbanku vēlme izsniegt kredītus vēl aizvien ir lielāka, nekā uzņēmēju objektīvā spēja aizdevumus saņemt un atmaksāt. Mazinoties ēnu ekonomikas izplatībai, kā arī pieaugot uzņēmēju ambīcijām attīstīties, viņu veiktajām investīcijām neapšaubāmi augs arī uzņēmumu attīstībai izsniegto aizdevumu un cita finansējuma apjoms,” uzsver Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.

Kopējais izsniegto kredītu apjoms uzņēmumiem pagājušā gada laikā (31.12.2023. pret 31.12.2022.) samazinājās par 0,1%, bet salīdzinot ar 2023. gada 30. jūniju, izsniegto kredītu apjoms gada beigās bija par 1,4% lielāks.

Vērtējot juridisko personu kreditēšanas tendences pagājušajā gadā, redzams, ka vislielākais aizdevumu apjoma atlikums uz 2023. gada beigām bija nekustamā īpašuma nozares uzņēmumiem (1,6 miljardi eiro), kam seko lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozare (0,9 miljardi eiro), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozare (0,6 miljardi eiro) un apstrādes rūpniecība (0,6 miljardi eiro).

Visstraujākais aizdevumu apjoma samazinājums bijis informācijas un komunikācijas uzņēmumiem (kredītportfeļa atlikums gada laikā sarucis par 30%), kā arī enerģētikas nozares uzņēmumiem (samazinājums par 29%). Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē fiksēts kopumā vislielākais aizdevumu pieaugums (+53% gada laikā), taču kopumā šai nozarei izsniegto aizdevumu apjoms ir salīdzinoši neliels (vien 23 miljoni eiro pagājušā gada nogalē), tādējādi nozare neatspoguļo visaptverošas tendences uzņēmumu finansēšanā.

Asociācija uzsāks datu vākšanu par kreditēšanu reģionos. Šobrīd sākotnējie aprēķini rāda, ka uzņēmumi Rīgā/Pierīgā un pārējā Latvijā kredītportfelī ir tuvu 60% pret 40% attiecībai, reģionos līderpozīcijās ir Liepāja, Valmiera un Jelgava.

*Datu avoti: Finanšu nozares asociācijas biedru sniegtā informācija, neauditētie dati; Latvijas Bankas Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskatu kopsavilkums. Kredīti uzņēmumiem ietver izsniegtos kredītus citiem finanšu starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, valsts nefinanšu sabiedrībām, privātajām nefinanšu sabiedrībām, biedrībām. Netiek ietverti centrālo valdību, vietējo valdību un sociālās nodrošināšanas fondu kredīti.