Jānis Brazovskis, Latvijas finanšu nozares valdes loceklis
Laura Čistjakova, Latvijas finanšu nozares asociācijas finanšu analītiķe
Lai uzņēmums attīstītos, ir nepieciešami ieguldījumi – nauda. Finansējuma pieejamība ir vērtējama kopsakarā ar uzņēmuma attīstības stadiju, darbības mērogu un finansējuma mērķi. Uzņēmumam augot, mainās tā finansējuma vajadzības, riska profils un piemērotākie finansējuma avoti.
Latvijā uzņēmumu kreditēšana turpina strauji augt. Uzņēmumu kredītportfelis 2026. gada jūnijā bija par 14,6% lielāks nekā pirms gada, būtiski pārsniedzot eirozonas vidējo pieaugumu – 4%. 1 Tas apliecina gan uzņēmumu pieprasījumu, gan Latvijas banku gatavību finansēt ekonomiski pamatotus projektus.
Finansējuma pieejamību nosaka ne tikai uzņēmuma lielums, bet arī biznesa modeļa briedums, darbības vēsture, pašu kapitāla apmērs, finanšu informācijas kvalitāte un spēja nodrošināt stabilu naudas plūsmu. Agrīnajos attīstības posmos būtiska loma ir dibinātāju un investoru kapitālam, savukārt, uzņēmumam nostiprinoties, paplašinās banku finansējuma iespējas. Tās var papildināt arī kapitāla tirgus instrumenti. Turklāt atsevišķi kapitāla tirgus segmenti, piemēram, First North, ir veidoti tā, lai akciju un obligāciju emisijas būtu pieejamākas arī salīdzinoši nelieliem un augošiem uzņēmumiem.
Tādēļ uzņēmumu izaugsmei ir nepieciešama savstarpēji papildinoša finansēšanas ekosistēma no agrīnā kapitāla līdz banku finansējumam un kapitāla tirgum. Tās sekmīgai darbībai uzņēmumiem jāstiprina finanšu kapacitāte un pārvaldība, finanšu nozarei jāturpina attīstīt finansējuma risinājumus, bet valstij jānodrošina paredzama uzņēmējdarbības un nodokļu vide, kā arī risku un ietekmes izvērtējumā balstīts, proporcionāls attīstību un konkurētspēju veicinošs regulējums.
Turpinājumā aplūkotas uzņēmuma galvenās attīstības stadijas un katrai no tām piemērotākie finansējuma avoti.
Pirmssēklas stadija: no idejas līdz pirmajam risinājumam
Pirmssēklas (pre-seed) stadijā uzņēmumam parasti ir ideja, dibinātāju komanda un sākotnēja izpratne par produktu vai pakalpojumu, taču vēl nav pilnībā izstrādāta produkta, pakalpojuma, stabilu klientu vai prognozējamu ieņēmumu.
Šajā posmā galvenais uzdevums ir pārbaudīt idejas dzīvotspēju, izstrādāt prototipu un noskaidrot, vai iecerētajam risinājumam tiešām pastāv reāls tirgus pieprasījums. Pirmo finansējumu visbiežāk nodrošina paši dibinātāji un viņu tuvākais loks – ģimenes locekļi, draugi un citi agrīnie atbalstītāji. Starptautiskajā vidē šo finansējuma loku mēdz apzīmēt ar jēdzienu “friends, family and fools” 2. Būtiska loma var būt arī biznesa eņģeļiem un tos apvienojošām organizācijām. Arī Latvijā šādas organizācijas nodrošina uzņēmumiem piekļuvi investoriem no visas Eiropas. Atsevišķos gadījumos nozīmīgu lomu var spēlēt arī dažādu valstu attīstības institūciju atbalsta instrumenti, piemēram, ALTUM garantijas un citi riska dalīšanas un mazināšanas instrumenti, kurus piedāvā valsts. Šo finansējuma avotu kopīgais mērķis ir atbalstīt uzņēmumu, lai tas sasniegtu nākamo attīstības posmu, kurā finansējuma iespēju loks kļūst plašāks.
Tas nenozīmē, ka bankas uzņēmumus šajā stadijā nefinansē principa pēc. Šajā attīstības posmā uzņēmuma riska profils visbiežāk ir piemērotāks pašu kapitāla, nevis aizdevuma finansējumam. Bankas aizdevums šajā stadijā parasti vēl nav piemērotākais un tāpēc arī pieejamais finansējuma avots, jo uzņēmumam trūkst klientu, prognozējamas naudas plūsmas un līdz ar to arī skaidra aizdevuma atmaksas avota. Šādiem uzņēmumiem bieži trūkst arī jebkādas ķīlas.
Tomēr jau šajā posmā uzņēmums var veidot priekšnoteikumus turpmākai sadarbībai ar banku – radīt pierādījumus par klientu pieprasījumu, nodalīt uzņēmuma un īpašnieku finanšu plūsmas, sakārtot finanšu uzskaiti, veikt aktīvu efektīvu pārvaldi un pakāpeniski stiprināt pašu kapitālu. Jo agrāk tas tiek izdarīts, jo vieglāk nākamajos attīstības posmos piesaistīt bankas finansējumu.
Šajā stadijā galvenais mērķis ir pierādīt, ka uzņēmuma ideju iespējams pārvērst pelnošā, konkurētspējīgā un mērogojamā produktā, par kuru klienti ir gatavi maksāt ne tikai Latvijā, bet arī citos tirgos.
Sēklas stadija: biznesa modeļa dzīvotspēja
Sēklas (seed) stadijā uzņēmumam parasti jau ir produkta pirmā versija un pirmie klienti, taču biznesa modelis vēl tikai nostiprinās. Finansējums nepieciešams produkta pilnveidošanai, komandas paplašināšanai un pārdošanas attīstībai, tādēļ nozīmīga loma joprojām ir biznesa eņģeļiem un iespējkapitāla fondiem, kas apmaiņā pret līdzdalību uzņēmumā iegulda kapitālu straujas izaugsmes finansēšanai.
Salīdzinājumā ar pirmssēklas stadiju šajā posmā uzņēmumam jau ir vairāk faktisku datu, uz kuriem balstīt gan investoru, gan bankas lēmumus. Šajā posmā bankas finansējuma iespējas kļūst plašākas. Ja uzņēmumam jau ir prognozējami ieņēmumi, klientu līgumi vai cits skaidrs atmaksas avots, banka var finansēt konkrētas investīcijas, piemēram, iekārtu vai transporta līzingu, klientu rēķinu finansēšanu vai apgrozāmos līdzekļus. Banka arvien biežāk kļūst par līdzfinansētāju konkrētām investīcijām, savukārt investoru kapitāls joprojām palīdz finansēt straujāku izaugsmi un augstāka riska projektus.
Pilotprojektiem pārtopot regulāros pasūtījumos un vienreizējiem ieņēmumiem kļūstot par stabilu naudas plūsmu, uzņēmums kļūst arvien finansējamāks. Tādēļ arī šajā posmā izšķirošais nav uzņēmuma vecums, bet spēja pamatot investīciju ekonomisko atdevi un aizdevuma atmaksas avotus.
Agrīnās izaugsmes stadija: ceļā uz stabilu komercdarbību
Uzņēmumam nostiprinot sava produkta vai pakalpojuma pozīcijas tirgū, piesaistot pirmos pastāvīgos klientus un palielinot darbības apjomu, tas nonāk agrīnās izaugsmes (emerging) stadijā. Uzņēmums jau ir apliecinājis sava risinājuma tirgus potenciālu, tomēr tā biznesa modelis, ieņēmumu stabilitāte un spēja ilgstoši radīt pozitīvu naudas plūsmu vēl tikai nostiprinās.
Šis bieži ir posms, kurā uzņēmums pāriet no produkta attīstīšanas uz biznesa mērogošanu. Šajā posmā finansējums var būt nepieciešams produkta pilnveidošanai, komandas un darbības kapacitātes palielināšanai. Svarīgi, lai šajā stadijā uzņēmums, stiprinot komandu, arī neaizmirstu par atbilstošu ieguldījumu profesionālā finanšu pārvaldībā – dažiem uzņēmumiem jau ir jādomā par finanšu direktora iesaisti. Vienlaikus finansējums var būt nepieciešams tehnoloģiju un iekārtu iegādei, klientu piesaistei, apgrozāmajiem līdzekļiem un citu izaugsmes ieceru īstenošanai. Piemēram, uzņēmums var investēt papildu ražošanas jaudās, automatizācijā, eksporta attīstībā vai jaunu klientu piesaistē. Finansējuma vajadzības parasti pieaug, taču uzņēmuma uzkrātie resursi un darbības rezultāti vēl ne vienmēr ir pietiekami, lai tās pilnībā segtu.
Tādēļ nozīmīga loma šajā stadijā joprojām ir investoru kapitālam – biznesa eņģeļu, iespējkapitāla, kā arī privātā kapitāla (private equity) fondu ieguldījumiem, finansējumu nodrošinot apmaiņā pret līdzdalību uzņēmumā. Atšķirībā no iespējkapitāla fondiem, kas biežāk iegulda agrīnākas stadijas uzņēmumos, privātā kapitāla (private equity) fondi parasti finansē jau nobriedušākus uzņēmumus ar pārbaudītu biznesa modeli. Atkarībā no uzņēmuma darbības specifikas un attīstības mērķiem šos avotus var papildināt granti, garantijas un citi riska dalīšanas instrumenti.
Vienlaikus šajā attīstības posmā būtiski paplašinās arī banku finansējuma iespējas. Ja uzņēmums spēj uzrādīt arvien stabilākus ieņēmumus, noslēgtus klientu līgumus un pamatot investīciju ekonomisko atdevi, banka var finansēt arvien plašāku uzņēmuma vajadzību loku – piemēram, iekārtu vai transportlīdzekļu iegādi, apgrozāmos līdzekļus, klientu rēķinu finansēšanu vai citas investīcijas.
Šajā posmā uzņēmumam īpaši svarīgi parādīt, ka papildu finansējums ne tikai segs pieaugošās izmaksas, bet arī ļaus radīt pietiekamu naudas plūsmu aizdevuma apkalpošanai. Jo pārliecinošāk iespējams pamatot investīcijas ekonomisko atdevi, jo plašākas kļūst arī bankas finansējuma iespējas. Tas nozīmē, ka bankas vērtējumā izšķirošais nav uzņēmuma darbības gadu skaits, bet gan tas, vai uzņēmums spēj pierādīt, ka izvēlētais investīciju projekts radīs prognozējamu naudas plūsmu un aizdevumam būs ticams atmaksas avots.
Arī šajā stadijā bankas finansējums daudzos gadījumos papildina, nevis aizstāj uzņēmuma pašu un investoru kapitālu. Šāda finansējuma kombinācija ļauj uzņēmumam augt straujāk, vienlaikus saglabājot līdzsvarotu kapitāla struktūru.
Stabils MVU: bankas finansējums kļūst par vienu no galvenajiem instrumentiem
Agrīnajās attīstības stadijās uzņēmumi galvenokārt balstās uz pašu kapitāla finansējumu, tas ir, dibinātāju un investoru ieguldījumiem apmaiņā pret kapitāldaļām vai akcijām, kā arī grantiem. Uzņēmumam sasniedzot lielāku brieduma pakāpi, tā finansējuma struktūrā pakāpeniski pieaug parāda finansējuma apjoms un īpatsvars. Tieši šajā posmā daudziem uzņēmumiem bankas finansējums kļūst par galveno izaugsmes finansēšanas instrumentu. Sākotnēji piesaistītais dibinātāju un agrīno investoru kapitāls parasti jau ir ieguldīts uzņēmuma izveidē un attīstībā, savukārt uzņēmums ir izveidojis darbības vēsturi, nostiprinājis klientu bāzi un attīstījis finanšu pārvaldības spējas, tādējādi kļūstot piemērotāks parāda finansējuma piesaistei.
Daļai uzņēmumu šajā pārejā var rasties finansējuma plaisa, jo izaugsmes ambīcijas pieaug straujāk nekā pašu uzkrātie resursi. Tomēr tā nav neizbēgama situācija. Jo savlaicīgāk uzņēmums stiprina pašu kapitālu, uzlabo finanšu pārvaldību un spēj pamatot investīciju ekonomisko atdevi, jo plašākas kļūst tā finansējuma iespējas.
Tieši šajā stadijā banku finansējums daudzos gadījumos kļūst par vienu no galvenajiem uzņēmuma attīstības instrumentiem. Kad uzņēmums ir izveidojis stabilu darbības vēsturi, pārbaudījis sava biznesa modeļa dzīvotspēju un spēj uzrādīt pietiekamu pašu kapitālu un prognozējamu naudas plūsmu, banka var finansēt arvien plašāku investīciju loku.
Atkarībā no uzņēmuma vajadzībām investīciju aizdevumus iespējams izmantot iekārtu, tehnoloģiju, ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas infrastruktūras, kā arī uzņēmuma darbībai nepieciešamā nekustamā īpašuma finansēšanai. Līzings ir piemērots transportlīdzekļu un iekārtu iegādei, kredītlīnija – īstermiņa vai sezonālu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, savukārt faktorings palīdz ātrāk saņemt līdzekļus par izrakstītajiem klientu rēķiniem.
Ja ekonomiski pamatota projekta finansēšanu ierobežo nepietiekams nodrošinājums vai specifisks riska profils, bankas finansējumu var papildināt garantijas un citi riska dalīšanas instrumenti. Tās var būt gan uzņēmuma īpašnieku sniegtas garantijas, gan valsts garantijas, kas daļēji mazina bankas uzņemto risku. Šie instrumenti palīdz samazināt finansējuma šķēršļus, taču neaizstāj paša uzņēmuma spēju pamatot projekta dzīvotspēju un radīt pietiekamu naudas plūsmu aizdevuma atmaksai.
To labi ilustrē vienkāršs investīciju piemērs. Ražošanas uzņēmums vēlas iegādāties jaunu iekārtu par 100 000 eiro. Ja uzņēmumam jau ir stabili pasūtījumi, tas iegulda daļu savu līdzekļu un var pamatot, ka jaunā iekārta palielinās ražošanas apjomu, produktivitāti un naudas plūsmu, banka var finansēt būtisku investīcijas daļu.
Savukārt, ja pasūtījumi vēl nav nodrošināti un ieņēmumu pieaugums balstās galvenokārt prognozēs, finansējuma struktūrā var būt nepieciešams lielāks īpašnieku ieguldījums vai pakāpeniska projekta īstenošana. Ja uzņēmums pats uzņemas samērīgu riska daļu un projekts ir ekonomiski pamatots, finansējumu noteiktos gadījumos var papildināt valsts atbalsta instrumenti, piemēram, ALTUM garantija. Arī šādu instrumentu piešķiršana balstās uz projekta riska izvērtējumu un nenozīmē, ka valsts uzņemas finansēt jebkuru ieceri. Izšķirošais nav tas, vai uzņēmums ir “jauns” vai “vecs”, bet gan tas, cik pārliecinoši iespējams pamatot investīcijas ekonomisko atdevi un aizdevuma atmaksas avotu. Šādu pieeju var attiecināt arī uz daudzām citām investīcijām – telpu paplašināšanu, tehnoloģiju iegādi vai eksporta attīstību.
Finansējuma pieejamību nevar un nedrīkst reducēt tikai līdz nodrošinājuma esamībai. Banka vērtē uzņēmuma finanšu stāvokli kopumā – pašu kapitālu, darbības vēsturi, esošo saistību apjomu, maksājumu disciplīnu, finanšu informācijas kvalitāti, pārvaldību un spēju pildīt saistības arī nelabvēlīgākos apstākļos. Tādēļ kļūšana par stabilu MVU ir nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms. Jo pārliecinošāk uzņēmums spēj apliecināt sava biznesa modeļa dzīvotspēju, klientu pieprasījumu pēc uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, finanšu pārvaldības kvalitāti un naudas plūsmas stabilitāti, jo plašāks kļūst tam pieejamo finansējuma risinājumu loks.
Lielāki uzņēmumi: finansējuma avoti jādažādo
Pāreja no stabila MVU uz liela mēroga darbību var kļūt par nākamo nozīmīgo uzņēmuma attīstības posmu. Uzņēmums jau ir pierādījis sava biznesa modeļa dzīvotspēju, tomēr iecerētajai izaugsmei – ražošanas jaudu būtiskai palielināšanai, jaunu eksporta tirgu apgūšanai, uzņēmumu iegādei vai apjomīgiem investīciju projektiem – nepieciešamais kapitāls var pārsniegt līdzšinējās finansēšanas iespējas.
Šajā posmā mainās ne tikai finansējuma apjoms, bet arī kapitāla struktūra – arvien svarīgāk kļūst sabalansēt pašu kapitālu ar aizņemto kapitālu, tostarp banku aizdevumiem, obligācijām un citiem parāda finansējuma veidiem. Dažos gadījumos esošais pašu kapitāla apjoms var ierobežot uzņēmuma spēju īstenot lielākus investīciju projektus, jo kreditori vērtē pašu un aizņemtā kapitāla attiecību, kā arī uzņēmuma spēju uzņemties papildu saistības. Savlaicīgi stiprinot pašu kapitālu un dažādojot finansējuma avotus, uzņēmums var sagatavoties nākamajam izaugsmes posmam.
Līdzās bankas aizdevumam uzņēmums var izmantot privātā kapitāla (private equity) ieguldījumus, obligāciju emisijas vai akciju kapitāla piesaisti. Konkrētā instrumentu kombinācija ir atkarīga no uzņēmuma finanšu stāvokļa, investīciju mērķa, projekta termiņa un riska profila.
Banku finansējums arī šajā stadijā saglabā būtisku lomu. Tomēr lielu un kapitālietilpīgu projektu finansēšanā vislabākos rezultātus parasti dod vairāku instrumentu kombinācija. Papildu pašu kapitāls, ko piesaista no privātā kapitāla fondiem vai publiskā akciju emisijā, stiprina uzņēmuma bilanci, taču vienlaikus var samazināt esošo akcionāru līdzdalību un kontroli pār uzņēmumu. Tādēļ īpašniekiem jābūt gataviem ne tikai piesaistīt jaunus investorus, bet arī dalīties lēmumu pieņemšanā. Savukārt aizņēmumi ļauj finansēt investīcijas, kuru ekonomiskā atdeve un atmaksas avots ir skaidri pamatoti. Šie instrumenti papildina cits citu, nevis konkurē savā starpā.
Obligāciju emisija ļauj uzņēmumam paplašināt finansētāju loku un piesaistīt līdzekļus no privātajiem un institucionālajiem investoriem tādējādi mazinot atkarību no viena finansējuma avota. Savukārt akciju emisija ļauj finansēt attīstību, nepalielinot parāda slogu, taču var samazināt esošo akcionāru līdzdalību uzņēmumā. Gan akciju, gan obligāciju emisija prasa atbilstošu finanšu pārvaldības, pārskatu sagatavošanas un informācijas atklāšanas kvalitāti, turklāt prasību apjoms būtiski atšķiras atkarībā no tā, vai finanšu instrumenti tiek iekļauti tirdzniecībā biržā. Tādēļ līdz ar uzņēmuma izaugsmi pastāvīgi jāstiprina arī tā finanšu kompetence un spēja sadarboties ar investoriem.
Latvijas kapitāla tirgus attīstība joprojām ir nevienmērīga. Obligāciju tirgus pēdējos gados attīstās straujāk nekā akciju tirgus, tādēļ arī turpmāk būs svarīgi paplašināt to uzņēmumu loku, kuri ir gatavi publiski piesaistīt kapitālu un izmantot kapitāla tirgus sniegtās iespējas..
Finansējuma piesaiste nav vienreizējs notikums, bet neatņemama uzņēmuma darbības sastāvdaļa visā tā dzīves ciklā. Dažādās attīstības un brieduma stadijās mainās gan uzņēmuma finansējuma vajadzības, gan piemērotākie finansējuma avoti un instrumenti. Uzņēmuma finansējamība pieaug līdz ar tā pieredzi, darbības rezultātiem, pašu kapitālu un spēju pamatot attīstības plānus. Katrs jauns klients, veiksmīgi īstenota investīcija un kvalitatīva finanšu pārvaldība paplašina uzņēmuma iespējas piesaistīt nākamajam attīstības posmam atbilstošu finansējumu.
