Kārlis Mārtiņš Gulbis, Signet Bankas Investīciju analītiķis

Oktobris akciju tirgos sākās ar jauniem rekordiem, taču noslēdzās ar strauju kritumu – Nasdaq piedzīvoja lielāko vienas dienas kritumu kopš jūnija. Mēneša sākumā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka līdz ASV vidustermiņa vēlēšanām netiks veikti jauni triecieni Irānai. Tomēr miers nebija ilgs – uzbrukumi kuģiem Hormuza šaurumā kļuva par intensīvākajiem kopš kara sākuma, un 23. oktobrī Brent naftas cena pieauga līdz aptuveni 117 ASV dolāriem par barelu. 

Mēneša beigās uzmanības centrā nonāca tehnoloģiju sektors. Lielāko nozares uzņēmumu finanšu rezultāti no jauna pastiprināja bažas par to, ka kapitālieguldījumi pieaug straujāk nekā to radītā naudas plūsma. Papildu atbalstu tirgiem nesniedza arī centrālo banku lēmumi. Septembrī ASV gada inflācija paātrinājās līdz 3,7%, ko daļēji veicināja benzīna cenu kāpums par 9,1%. Ņemot vērā inflācijas spiedienu, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) ar 10 balsīm pret divām nolēma procentu likmes saglabāt nemainīgas. Likmes nemainīja arī Eiropas Centrālā banka (ECB) un Japānas Banka, saglabājot tās attiecīgi 2,50% un 1,25% līmenī. 

Novembrī investoru uzmanība pievērsta ASV vidustermiņa vēlēšanām un tam, vai pēc tam saglabāsies pauze militārajos triecienos Irānai. 

Oktobrī Nasdaq Composite indekss krita par 5,3%, uzrādot sliktāko mēneša rezultātu kopš 2025. gada marta, savukārt Nasdaq-100 zaudēja 6,7% un nonāca korekcijas zonā. S&P 500 indekss saruka par 0,9%, turpretim Dow Jones un Eiropas STOXX 600 pieauga attiecīgi par 1,7% un 1,9%. 

Tehnoloģiju milžu tēriņiem pienāk rēķins 

Neraugoties uz akciju izpārdošanu, trešā ceturkšņa finanšu rezultātu publicēšanas sezona līdz šim bijusi veiksmīga. Rezultātus jau publiskojuši vairāk nekā puse S&P 500 indeksā iekļauto uzņēmumu, kuru peļņa gada izteiksmē pieaugusi par 30,2%. Šis jau ir trešais ceturksnis pēc kārtas, kad indeksa uzņēmumu peļņas pieaugums pārsniedz 25%. 

Zīmīgi, ka septiņi lielākie ASV tehnoloģiju uzņēmumi jeb Mag7 vairs nav peļņas izaugsmes līderi. To peļņa pieaugusi par 22,6%, savukārt pārējiem 493 S&P 500 uzņēmumiem – par 32,6%. Pirmo reizi kopš 2022. gada ceturtā ceturkšņa pārējie indeksa uzņēmumi peļņas pieauguma ziņā apsteiguši tehnoloģiju milžus. 

Tirgus reakcija bijusi nežēlīga. Alphabet akciju cena saruka par 12,6%, jo uzņēmuma brīvā naudas plūsma kļuva negatīva. Tas bija lielākais akciju cenas kritums vienas dienas laikā kopš uzņēmuma ienākšanas biržā 2004. gadā. Savukārt Amazon akciju cena samazinājās par vairāk nekā 7%, kad kļuva zināms, ka ceturkšņa kapitālieguldījumi sasnieguši 77,3 mljrd. ASV dolāru. 

Pat labāki par prognozētajiem finanšu rezultātiem ne vienmēr spēja pasargāt uzņēmumu akcijas no krituma. Lai gan Intel pārspēja analītiķu prognozes, uzņēmuma akcijas saruka par 29% pēc brīdinājuma, ka šogad tā izdevumi pārsniegs ieņēmumus. Tas bija straujākais akciju cenas kritums vienas dienas laikā kopš 1974. gada. Savukārt Microsoft bija viens no retajiem izņēmumiem – pateicoties straujai Azure mākoņpakalpojumu izaugsmei, uzņēmuma akciju cena pieauga par aptuveni 4%. 

Tirgus priekšā ir vēl viens būtisks pārbaudījums. 26. oktobrī Anthropic iesniedza pieteikumu akciju kotēšanai Nasdaq biržā, atklājot, ka gada pirmajā pusē uzņēmuma neto zaudējumi sasnieguši 80,7 mljrd. ASV dolāru – gandrīz piecas reizes vairāk nekā ieņēmumi, kas bija 16,3 mljrd. ASV dolāru. Šie rādītāji aktualizē jautājumu par mākslīgā intelekta (MI) attīstības izmaksām un to, vai ieguldījumi nozarē nepārsniedz pat optimistiskākās sākotnējās prognozes. 

Palīgā nāk valsts komanda 

Ķīnas MI sektora akciju korekcija bija daudz straujāka nekā ASV. STAR 50 indekss nepilnu četru mēnešu laikā zaudējis 40%, tomēr tā cenas un peļņas attiecība (P/E) joprojām ir aptuveni 100, salīdzinot ar aptuveni 30 Nasdaq-100 indeksam. Kritums skāris ne tikai atsevišķus uzņēmumus, bet visu tirgu. Saskaņā ar Goldman Sachs datiem ar MI saistītās akcijas veido 42% no tirgus kapitalizācijas un 57% no tirdzniecības apgrozījuma Ķīnas A un H kategorijas akciju tirgos. 

Korekciju veicinājuši ne tikai augstie akciju novērtējumi, bet arī investoru gaidas, kas ievērojami pārsniegušas uzņēmumu faktiskos darbības rezultātus. To ilustrē Ķīnas vadošā MI mikroshēmu izstrādātāja Cambricon rezultāti. Lai gan uzņēmuma ceturkšņa ieņēmumi divkāršojās, sasniedzot 3,53 mljrd. juaņu, tie būtiski atpalika no analītiķu prognozētajiem 6,26 miljardiem juaņu. Kopš jūnija uzņēmuma akcijas zaudējušas pusi vērtības. 

Pekina nav palikusi malā: Goldman Sachs aplēses liecina, ka valsts atbalstītie investori, ko dēvē par “nacionālo komandu”, oktobrī iegādājās biržā tirgotos indeksu fondus (ETF) aptuveni 170 mljrd. juaņu vērtībā. 

Lula uzvar, tirgi zaudē 

Investori lielākoties bija rēķinājušies ar Flāviu Bolsonaru uzvaru Brazīlijā, tādēļ Luisa Inasiu Lulas da Silvas uzvara vēlēšanu otrajā kārtā 25. oktobrī izraisīja strauju tirgus reakciju. Jau nākamajā dienā Brazīlijas akciju tirgus indekss Ibovespa saruka par 13,9%, liekot biržai uz laiku apturēt tirdzniecību. Arī Brazīlijas reāls pret ASV dolāru zaudēja 8,8%, piedzīvojot straujāko vienas dienas kritumu kopš 1999. gada. 

Investori baidās no fiskālās politikas atslābināšanas un pieaugošas valdības ietekmes ekonomikā, kurā valsts parāds jau pārsniedz 80% no IKP. Oktobri Brazīlijas akcijas noslēdza ar aptuveni 12% kritumu ASV dolāru izteiksmē, un papildu politisko nenoteiktību rada Bolsonaru atteikšanās atzīt vēlēšanu rezultātus. 

Dolārs saglabā pārsvaru 

EUR/USD ir atkāpies līdz 1,1150-1,1200 atbalsta zonai, ko iezīmējām jau iepriekšējā mēnesī, un pašlaik mēģina stabilizēties. Iespējamo atlēcienu, visticamāk, ierobežos pretestība ap 1,1300-1,1400. Saglabājam pozitīvu skatījumu uz ASV dolāru, kamēr valūtu pāris noturas zem 1,1500. Kāpums virs šī līmeņa mūsu skatījumu padarītu neitrālu, bet izlaušanās virs 1,1600 palielinātu risku, ka dolārs atsāks kritumu. Ja turpretī EUR noslīdēs zem 1,1100, pirms tam nepārbaudot pretestības līmeni, tas liecinātu par turpmāku eiro vājumu. Dārgmetālu cenas mēneša laikā turpināja izjust pārdošanas spiedienu un tuvojas līmeņiem, kas atkal izskatās pievilcīgi. Izņēmums ir zelts, kuram joprojām saglabājas dziļākas korekcijas risks.