Pierakstīties uz profilaktisku veselības pārbaudi, sākt veidot uzkrājumus, pārskatīt pensijas plānu vai saņemties pārmaiņām karjerā – SEB bankas aptauja rāda, ka Latvijas iedzīvotāji visbiežāk atliek lēmumus, kuru rezultāts vai ieguvums nav jūtams uzreiz.* 

Visbiežāk iedzīvotāji atliek rūpes par veselību – to pēdējā laikā darījuši trešdaļa aptaujāto. Savukārt gandrīz katrs ceturtais atliek uzkrājumu veidošanu vai ieguldīšanu, bet 20% atliek lēmumus par finansiālo drošību nākotnē, tostarp pensijas uzkrājumu veidošanu. Tikpat bieži jeb 20% aptaujāto atliek lēmumus par darba maiņu, savukārt 15% atliek mācības vai pārkvalifikāciju. 

Šāda tendence īpaši izteikta ir jaunāku cilvēku vidū. Vecumā no 18 līdz 29 gadiem veselības jautājumus atliek 37% respondentu, uzkrājumu veidošanu vai ieguldīšanu – katrs trešais, bet vairāk nekā ceturtā daļa atliek lēmumus par karjeras izmaiņām. 

Biežākais iemesls lēmumu atlikšanai – bailes kļūdīties 

Lai gan svarīgu lēmumu atlikšanu nereti saista ar laika trūkumu, aptaujas dati rāda, ka biežākais šķērslis ir bailes kļūdīties. To atzīst 21% aptaujāto. Vēl 17% min finansiālu nenoteiktību, bet 14% saka, ka vēl nejūtas gatavi pieņemt attiecīgo lēmumu. Tikpat daudzi kā iemeslu min emocionālu nogurumu vai stresu. 

“Cilvēki visbiežāk atliek nevis mazsvarīgas lietas, bet tieši tās, kuru rezultāts nav jūtams uzreiz. Veselības pārbaude, regulāri uzkrājumi vai pensijas plāna pārskatīšana parasti nav jautājumi, kas prasa tūlītēju rīcību, tāpēc tos ir viegli atlikt. Turklāt, ja cilvēkam nav pārliecības, ka viņš pieņem pareizo lēmumu, vieglāk ir nogaidīt. Tāpēc svarīgāk ir koncentrēties nevis uz ideālu gala rezultātu, bet uz pirmo mazo soli. Ja ir vēlme sākt veidot uzkrājumu, nav uzreiz jāizdomā perfekta ieguldījumu stratēģija – var sākt kaut vai ar 10 vai 20 eiro atlikšanu. Mazs, konkrēts solis bieži ir vērtīgāks par perfektu plānu, kas tā arī netiek īstenots,” stāsta SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Finanšu lēmumos cilvēki biežāk meklē papildu informāciju 

Vienlaikus aptauja rāda, ka, pieņemot finanšu lēmumus, Latvijas iedzīvotāji bieži izvēlas nesteigties un vispirms iegūt vairāk informācijas. Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% iedzīvotāju svarīgus finanšu lēmumus pieņem tikai pēc papildu informācijas iegūšanas, savukārt trešdaļa dod priekšroku pakāpeniskai rīcībai un virzās uz priekšu nelieliem soļiem. 

“Finanšu jautājumos cilvēkiem bieži svarīga ir sajūta, ka viņi saprot, ko dara un kādas tam būs sekas. Tāpēc arī lēmuma pieņemšana var prasīt vairāk laika – vispirms tiek salīdzināta informācija, izvērtētas iespējas un tikai tad pieņemts lēmums. Tas īpaši attiecas uz jautājumiem, kuri ietekmē finanses ilgākā laika periodā,” uzsver Linda Šablinska. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2026. gada maijā veica pētījumu kompānija Norstat. Aptaujā piedalījās 1010 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.