Eirozonā inflāciju joprojām galvenokārt virza energoresursu cenu kāpums, savukārt zemais gāzes krātuvju piepildījums un augstās gāzes cenas liecina, ka cenu spiediens tuvākajos mēnešos var saglabāties paaugstināts. Tikmēr ASV augstākas procentu likmes arvien vairāk ietekmē darba tirgu un mājokļu sektoru, vienlaikus saglabājot stingru monetāro politiku. Savukārt Ķīnā ekonomikas izaugsmi galvenokārt uztur spēcīgs tehnoloģiju eksports, kamēr patēriņš un investīcijas joprojām saglabājas vāji, norāda CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Eirozonas uzņēmumi raugās nākotnē optimistiskāk
Septembrī eirozonas gada inflācija pieauga līdz 3,8 %, turpinot paātrināties pēc 3,3 % augustā. Galvenais virzītājspēks bija energoresursu cenas, kas gada griezumā pieauga par gandrīz 19 %, kamēr pārtikas cenas palielinājās par 1,4 %, bet pamatinflācija sasniedza 2,5 %. Bažas radījušas arī gāzes cenas, kas septembra sākumā bija vairāk nekā divreiz augstākas nekā pirms gada. Turklāt gāzes krātuves bija aizpildītas tikai par 65 %, kas ir zemākais līmenis septembrī pēdējās desmitgades laikā. Analītiķi sagaida, ka inflācija tuvākajā pusgadā saglabāsies virs 3 %, bet līdz 2027. gada nogalei palēnināsies līdz 2 %.
Neraugoties uz augstākām cenām, uzņēmēju noskaņojums septembrī būtiski uzlabojās. Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu kopējais uzņēmēju noskaņojuma indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2023. gada pavasara, ko noteica optimisma pieaugums pakalpojumu sektorā. Arī ražotāju noskaņojums sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada maija. Savukārt patērētāju noskaņojums septembrī pasliktinājās pēc uzlabojumiem iepriekšējo četru mēnešu laikā.
Darba tirgus dati pastiprina bažas par ASV izaugsmi
ASV darba tirgus dati septembrī sagādāja negatīvu pārsteigumu. Nodarbināto skaits pieauga tikai par 29 tūkstošiem, salīdzinot ar 133 tūkstošiem augustā, savukārt pēdējo trīs mēnešu laikā tas vidēji palielinājās par aptuveni 50 tūkstošiem mēnesī. Bezdarba līmenis pieauga līdz 4,2 % no 4,1 %, bet stundas darba samaksas gada pieaugums palēninājās līdz 3 %, sasniedzot zemāko līmeni kopš 2021. gada pavasara. Vienlaikus jauno bezdarbnieka pabalstu pieteikumu skaits saglabājās vēsturiski zems, vidēji 200 tūkstošu nedēļā.
Tikmēr patēriņš ASV saglabājās noturīgs. Mazumtirdzniecības apgrozījums bez automobiļiem un degvielas augustā pieauga par 1,2 % mēneša laikā, bet mājsaimniecību tēriņi reālajā izteiksmē palielinājās par 0,6 %. Lai uzturētu tēriņus, mājsaimniecības samazināja uzkrājumus, kā rezultātā to īpatsvars saruka līdz 4,1 % no rīcībā esošajiem ienākumiem, kas ir zemākais līmenis kopš 2022. gada. Tikmēr rūpniecības izlaide augustā samazinājās par 0,3 %, reģistrējot pirmo kritumu šogad, lai gan ražotāju noskaņojums septembrī saglabājās stabils un optimistisks. Mājokļu tirgū atslābums padziļinājās – 30 gadu hipotekāro kredītu likmes septembrī pirmo reizi kopš pagājušā gada maija pārsniedza 7 %.
Ņemot vērā joprojām paaugstināto inflāciju, ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) septembrī paaugstināja bāzes procentu likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75 – 4 % diapazonam. Tā bija pirmā likmju izmaiņa kopš pagājušā gada decembra. FRS prognozes paredz vēl vienu likmes paaugstināšanu līdz gada beigām, sasniedzot 4 – 4,25 % diapazonu, savukārt finanšu tirgus dalībnieki sagaida, ka līdz nākamā gada vidum likme varētu pieaugt līdz 4,5 – 4,75 %. Tas liecina, ka, neraugoties uz darba tirgus atdzišanas pazīmēm, monetārā politika tuvākajā laikā, visticamāk, saglabāsies stingra.
Ķīnas eksports turpina augt, bet iekšējais pieprasījums saglabājas vājš
Attīstības valstu akciju indekss septembrī samazinājās par 0,56 %, bet obligāciju segments saruka par 3,11 %. Vājāko sniegumu uzrādīja Ķīnas akcijas, kuru vērtība septembrī samazinājās par 4,73 %. Līdz ar to Ķīnas ekonomika turpināja darboties divu ātrumu režīmā. Mazumtirdzniecības apgrozījums augustā gada griezumā pieauga tikai par 0,4 %, investīcijas samazinājās par 10,6 %, bet nekustamā īpašuma sektora atslābums turpinājās.
Tikmēr eksportu turpināja atbalstīt mākslīgā intelekta bums. Augustā eksports pieauga par 25 % gada griezumā, un pēdējos mēnešos datoru un mikročipu eksports veidoja 40 – 50 % no kopējā eksporta pieauguma. Rūpniecības izlaides pieaugums augustā paātrinājās līdz 5,2 % salīdzinājumā ar 4,5 % mēnesi iepriekš, bet ražotāju noskaņojums septembrī turpināja uzlaboties. Eksports uz ASV augustā bija par 34,4 % lielāks nekā pirms gada, un Ķīnas tirdzniecības pārpalikums ar ASV sasniedza augstāko līmeni kopš 2025. gada janvāra.
