Sasniedzot pensionēšanās vecumu, cilvēkam nevajadzētu būt spiestam pieņemt vienu tūlītēju un neatgriezenisku lēmumu par visu savas darba dzīves laikā uzkrāto pensijas 2. līmeņa kapitālu. Tāpēc Labklājības ministrijas iecere paplašināt šā uzkrājuma izmantošanas iespējas ir solis pareizajā virzienā – tā dotu cilvēkiem vairāk laika pārdomāta lēmuma pieņemšanai, lielāku elastību un iespēju izvēlēties risinājumu, kas patiesi atbilst viņu dzīves situācijai.
Labklājības ministrijas piedāvātās pārmaiņas dotu cilvēkam vairāk laika un elastības pārdomāta lēmuma pieņemšanai. Iecerēts, ka lēmumu par pensiju 2. līmeņa uzkrājuma turpmāku izmantošanu varētu atlikt līdz trim gadiem, šajā periodā uzkrājumu saņemot pa daļām. Tas mazinātu risku finanšu tirgiem nelabvēlīgā brīdī pieņemt izšķirīgu lēmumu.
Ne visiem der viens modelis
Pašlaik, sasniedzot pensionēšanās vecumu, pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu var pievienot pensiju 1. līmenim vai izmantot mūža pensijas polises iegādei. Turklāt gadījumā, ja uzkrājums tiek pievienots pensiju 1. līmenim, tā vērtība tiek noteikta vienā konkrētā dienā, tomēr finanšu tirgos tas ne vienmēr var būt cilvēkam labvēlīgākais laiks. Ieguldījumu tirgi svārstās – to vērtība var gan pieaugt, gan īslaicīgi samazināties. Tieši tādēļ iespēja lēmumu nepieņemt vienā dienā, un uzkrājumu izmantot pakāpeniski, būtu svarīgs ieguvums.
Jāņem vērā, ka cilvēku vajadzības atšķiras – vienam svarīgs ir stabils un garantēts ienākums ilgākā laikposmā, bet citam ir būtiski, lai kapitāls paliktu ieguldīts finanšu tirgos, potenciāli nodrošinot lielāku ieguvumu ilgtermiņā. Šādas pārmaiņas dotu iedzīvotājiem plašākas iespējas izvēlēties savai situācijai piemērotāko risinājumu, ļautu saglabāt uzkrājuma ieguldījumu potenciālu arī pēc pensionēšanās un vienlaikus tuvinātu Latvijas pensiju sistēmu attīstītāko Eiropas valstu praksei.
Pensijā vidēji dzīvojam 18 gadus
Cilvēki pensijā pavada arvien ilgāku dzīves posmu. Latvijā pensionēšanās vecums ir 65 gadi, savukārt 2025. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums bija 76,8 gadi. Savukārt 65 gadu pensionēšanās vecumu sasniegušajiem vidēji priekšā ir vēl 18 dzīves gadi – tas ir augstākais līdz šim Latvijā fiksētais rādītājs. Vīriešiem vidējais atlikušais mūža ilgums ir 15,3 gadi, savukārt sievietēm – 19,8 gadi.
Tas nozīmē, ka pensijas ienākumi jāplāno ilgtermiņā. Cilvēkam ir svarīgi saņemt naudu ne tikai šodien, bet arī saglabāt pietiekamus regulārus ienākumus nākamajiem 15, 20 vai vairāk gadiem, it sevišķi ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, kas sagaida pašreiz strādājošos nākotnē. Tieši šādā kontekstā plašākas iespējas izmantot pensiju 2. līmeņa kapitālu kļūst īpaši nozīmīgas. Jaunā pieeja paredzētu iespēju uzkrājumu saglabāt ieguldītu finanšu tirgos, vienlaikus saņemot no uzkrātā kapitāla regulāras izmaksas.
Vairāk elastības nozīmē arī vairāk atbildības
Iespēja daļu kapitāla paturēt ieguldītu var palīdzēt saglabāt uzkrājuma izaugsmes potenciālu arī pēc pensionēšanās. Taču vienlaikus jāatceras: ieguldījumiem ir risks. To vērtība var svārstīties, un ienesīgums nav garantēts. Tādēļ plašāka izvēle nevar nozīmēt tikai sarežģītākus lēmumus pašiem cilvēkiem – tai jāiet roku rokā ar saprotamu informāciju, kvalitatīvu finanšu konsultāciju un cilvēku spēju novērtēt gan savas šā brīža vajadzības, gan ilgtermiņa finansiālo drošību.
Pirms izvēles izdarīšanas būtu vērts sev uzdot vairākus praktiskus jautājumus. Kādi būs mani regulārie ienākumi pensijā? Vai man ir citi uzkrājumi un neparedzētu izdevumu rezerve? Cik lielu ieguldījumu vērtības svārstību risku esmu gatavs uzņemties? Vai man svarīgāka ir stabilitāte šodien vai iespēja saglabāt kapitāla pieauguma potenciālu ilgākā termiņā? Nav vienas pareizas atbildes visiem. Taču ir svarīgi, lai cilvēkam būtu iespēja izvēlēties, nevis automātiski pieņemt vienīgo pieejamo risinājumu.
Solis nobriedušākas pensiju sistēmas virzienā
Plašākas pensiju 2. līmeņa uzkrājuma izmantošanas iespējas var veicināt arī plašāku sabiedrības interesi par savu pensijas kapitālu, ieguldījumu rezultātiem un finanšu plānošanu kopumā. Jo labāk cilvēks saprot, kā veidojas viņa nākotnes ienākumi, jo pārdomātākus lēmumus viņš var pieņemt. Pensiju sistēmai jāsniedz drošība, taču tai jābūt arī pietiekami elastīgai, lai ņemtu vērā atšķirīgas dzīves situācijas. Vienam svarīgākais būs garantēta ienākumu plūsma, citam – iespēja pakāpeniski izmantot kapitālu, vēl kādam – saglabāt daļu uzkrājuma ieguldītu nākotnes vajadzībām.
