Šī gada pirmajos deviņos mēnešos no četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 7,9 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas (Asociācijas) apkopotie dati. Vairāk nekā četri miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā, bet 2,8 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem, taču atklājies, ka ir notikusi krāpšana. Taču jāuzsver, ka vienlaikus pieaug arī novērsto krāpšanas gadījumu īpatsvars, kas šī gada septembra beigās sasniedza jau 6,8 miljonus eiro.
“Ik mēnesi finanšu nozares uzņēmumi kopā ar Valsts Policiju un citiem partneriem iegulda lielus resursus, lai palīdzētu novērst un atgūt cilvēkiem izkrāpto naudu. To apliecina arī novērsto krāpšanas gadījumu statistika. Taču izkrāptās naudas apmērs ik mēnesi Latvijas mērogam aizvien ir ļoti liels. Tāpēc iedzīvotājiem būtu jākļūst vērīgākiem attiecībā uz to, kam un kādos nolūkos viņi dalās ar saviem bankas pieejas datiem, jo ne vienmēr bankas un tiesībsargājošās iestādes var palīdzēt izkrāpto naudu atgūt. Jāatceras, ka banka nekad nezvanīs un neprasīs ievadīt vai nosaukt personīgos datus. Tāpat redzam, ka situācijas uzlabošanā cīņā ar krāpniekiem būtu nepieciešama arī lielāka telefonu operatoru iesaiste, jo noziedznieki bieži izmanto viltotus telefona numurus. Ja iedzīvotājs redz, ka viņam zvana it kā no bankas un vēl runā latviešu valodā, ir mazāks pamats apšaubīt pieprasītās informācijas nepieciešamību. Mums visiem kopā ir jātrenē spēja atpazīt un novērst krāpniecības mēģinājumus, un tam ir vajadzīga kopēja perimetra apsardze. Ar bankām šobrīd vien nepietiek,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
Kopumā šogad novērsti 4075, bet īstenoti 2123 telefonkrāpšanas gadījumi. Savukārt investīciju jomā novērsti 5090 krāpšanas gadījumi, bet īstenoti 2713.
Jāatzīmē, ka krāpnieki rod arvien jaunu veidus, kā noziedzīgā veidā iegūt no iedzīvotājiem naudu, pašiem to neapzinoties. Pēdējā laikā arvien biežāk novēroti gadījumi, kad krāpnieki, uzdodoties par bankas darbiniekiem, zvana klientiem un mēģina izkrāpt kādus privātus datus, piemēram, pieeju internetbankai. Tāpat krāpnieki pa telefonu mēdz piedāvāt investēt naudu neeksistējošās investīciju platformās.
Vienmēr jāatceras, ka ne bankas, ne tiesībsargājošās iestādes nezvanīs un kodus saukt neliks. Ja maksājuma saņemšanai kāds prasa ievadīt uz maksājumu kartes atrodamo CVV kodu vai apstiprināt maksājuma saņemšanu ar Smart-ID, tas skaidri norāda uz krāpšanu. Lai veiktu pārskaitījumu uz kādu kontu, nepieciešams zināt tikai bankas konta numuru. Savukārt investīciju krāpšanā viena no pazīmēm, kas liecina par iespējamo krāpšanu, ir solījumi par neraksturīgi augstu ienesīgumu, kā arī izteikti agresīvs mārketings. Aicinām iedzīvotājus būt uzmanīgiem un pirms naudas ieguldīšanas pārliecināties par pakalpojumu sniedzēju iepriekšējo darbību un reputāciju.
Lai aizsargātu Latvijas iedzīvotājus no krāpnieciskām vietnēm, CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) ir izveidojuši bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu atrodams https://dnsmuris.lv/.
Savukārt plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.
Papildu informācija:
Lauma Brūvere
E-pasts: lauma.bruvere@financelatvia.eu
+371 29140699
Komunikācijas vadītājas asistente
Finanšu nozares asociācija
