Iestājoties augstskolā, daudzi jaunieši sāk meklēt pirmo darbu, ko iespējams veiksmīgi apvienot ar mācībām. Tā ir iespēja ne vien gūt pirmo darba pieredzi, bet arī likt pamatus savai finansiālajai patstāvībai. Līdz ar pirmajiem regulārajiem ienākumiem parādās arī lielāka brīvība, taču tai vajadzētu sekot arī atbildībai pieņemt savus finanšu lēmumus. Tomēr pieredzes vēl dažkārt ir maz, tāpēc kļūdīties ir viegli. Kādas kļūdas jaunieši var pieļaut un kā no tām izvairīties, skaidro Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.
Krāt vai tērēt?
Viens no pirmajiem ieradumiem, ko vērts ieviest, saņemot algu, ir sākt veidot uzkrājumus. Nav svarīgi, vai ienākumi ir lieli vai mazi – būtiskākais ir regularitāte. Pat daži eiro mēnesī ar laiku var veidot stabilu “drošības spilvenu” vai nākotnē pārtapt nozīmīgā uzkrājumā. Vēl vieglāk krāt ir tad, ja ir konkrēts mērķis, piemēram, ceļojums, studijas vai kāds lielāks pirkums.
Tikpat svarīgi ir sekot līdzi tam, kur nauda tiek iztērēta. Jauniešiem budžeta plānošana sākotnēji šķiet lieka, tomēr tā palīdz saprast savus tēriņus un izvairīties no situācijas, kad līdz nākamajai algai naudas pietrūkst. Sākumā pietiek vienkārši sekot līdzi saviem ienākumiem un izdevumiem, bet vēlāk var izmantot arī 50/30/20 principu – 50 % ienākumu novirzīt ikdienas vajadzībām, 30 % atpūtai un personīgajiem tēriņiem, bet vismaz 10-20 % mēģināt atlikt uzkrājumiem.
Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā pasargāt uzkrājumus no impulsīviem tēriņiem, ir glabāt tos atsevišķi no ikdienas norēķinu konta, piemēram, krājkontā. Savukārt pieaugot zināšanām par finanšu pārvaldību, kā arī ir izveidojot drošības spilvens, var apsvērt arī krāšanu pensiju 3. līmenī un investēšanu, pirms tam rūpīgi izvērtējot ar to saistītos riskus.
“Pirmā alga bieži rada sajūtu, ka beidzot var atļauties visu, ko līdz šim nācās atlikt vai par ko ir sapņots. Tas ir pilnīgi saprotami, taču ir vērts atrast līdzsvaru starp vēlmi sevi iepriecināt un rūpēm par nākotni, it sevišķi jaunībā. Ja izdodas jau no pirmās algas atlikt kaut nelielu daļu ienākumu, ar laiku tas var kļūt par pašsaprotamu ieradumu, nevis pienākumu,” stāsta J. Ziniča.
Finanšu padomi sociālajos medijos
Daudzi jaunieši atbildes uz finanšu jautājumiem meklē sociālajos medijos. Tur netrūkst padomu par investēšanu un iespējām ātri nopelnīt, taču ne visa publicētā informācija ir uzticama. Pirms sekot kādam ieteikumam, ir vērts izvērtēt, kas to sniedz, kāda ir šī cilvēka pieredze un vai padoms ir balstīts faktos. Uzticama informācija būs atrodama banku un citu finanšu iestāžu sniegtajos materiālos, licencētu finanšu speciālistu skaidrojumos un finanšu pratības resursos, kas ļauj pieņemt pārdomātus lēmumus un laikus atpazīt maldinošus, pat krāpnieciskus solījumus par vieglu peļņu.
Pasargā savus uzkrājumus
Līdz ar pirmajiem ienākumiem ir svarīgi padomāt arī par to drošību. Digitālajā vidē krāpniecības gadījumu netrūkst, un jaunieši, kuri vēl tikai sāk iepazīt finanšu pasauli, var kļūt par vieglāku mērķi krāpnieku acīs. Tāpēc drošības pamatā ir kritiskā domāšana – nekad nedalīties ar saviem bankas datiem vai parolēm un ignorēt solījumus par aizdomīgi ātru peļņu.
Svarīgi ir arī iemācīties nepieņemt finanšu lēmumus emociju iespaidā. Pirms jebkādiem lielākiem pirkumiem vai investīcijām ir vērts sev dot laiku pārdomām un izvērtēt, vai konkrētais lēmums atbilst ilgtermiņa mērķiem. Finanšu paradumi, kas veidojas jaunībā, bieži saglabājas arī turpmākajā dzīvē, tāpēc jo agrāk izdodas iemācīties pārdomāti rīkoties ar naudu, jo vieglāk nākotnē veidot stabilu finansiālo pamatu.
