Mūsdienās mākslīgais intelekts ir pieejams ikvienam, tostarp arī krāpniekiem. Tie jauno tehnoloģiju spējas izmanto, lai padarītu savas krāpniecības shēmas pārliecinošākas, grūtāk pamanāmas un plašāk īstenojamas. Par populārākajiem mākslīgā intelekta krāpšanas veidiem un to, kā no tiem pasargāt sevi un savu naudu, stāsta Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. 

Mākslīgais intelekts padara krāpšanu ticamāku 

Viena no bīstamākajām mākslīgā intelekta formām ir dziļviltojuma jeb deepfake tehnoloģija, ar kuras palīdzību iespējams radīt reālistisku cilvēka balsi vai video, kas krāpniekiem palīdz atdarināt cilvēka tuvinieku, kolēģi vai pat oficiālas iestādes pārstāvi. Ja vēl nesen krāpniekus varēja atpazīt pēc nedabiskas balss vai dīvaina attēla, patlaban krāpniekiem pietiek vien ar dažiem sociālajos medijos atrodamiem video vai balss fragmentiem, lai radītu pārliecinošu cilvēka digitālo kopiju. 

Vienlaikus mākslīgais intelekts palīdz krāpniekiem pilnveidot arī jau klasiskās shēmas. Piemēram, viltus telefona zvanu tagad var sagatavot un padarīt ticamu dažu minūšu laikā. Krāpnieki izmanto ģeneratīvos rīkus, lai vispirms sagatavotu labskanīgu tekstu un pēc tam to pārvērstu reālistiskā balsī, imitējot cilvēka intonāciju un runas veidu. Tāpat mākslīgais intelekts būtiski maina arī pikšķerēšanas e-pastus. Ja agrāk tos bieži varēja atpazīt pēc valodas kļūdām un neloģiskām frāzēm, tagad šīs tehnoloģijas var izveidot gramatiski precīzus, profesionālus un konkrētam adresātam pielāgotus ziņojumus. 

Romantiskās krāpšanas jaunā seja 

Romantiskā krāpšana iepazīšanās portālos un sociālajos tīklos nav jaunums, taču mākslīgais intelekts tam paver vēl plašākas iespējas. Tehnoloģijas ļauj krāpniekiem vienlaikus uzturēt desmitiem vai pat simtiem sarakstes, veidot emocionāli pielāgotus ziņojumus un viegli sazināties dažādās valodās, radot uzticības sajūtu un pakāpeniski iesaistot cilvēku attiecībās, no kurām vēlāk ir grūti izkļūt. 

Saziņa parasti sākas ar strauju uzmanības izrādīšanu, agrīniem jūtu apliecinājumiem un aktīvu kopīgās nākotnes plānošanu. Tiklīdz uzticēšanās ir iegūta, cilvēks pakāpeniski tiek mudināts distancēties no tuviniekiem. Tikai tad, kad izveidojusies cieša emocionālā saikne, seko pirmais lūgums pēc finansiālas palīdzības. Visbiežāk tie ir stāsti par steidzamu medicīnisko palīdzību, aizturētiem sūtījumiem muitā, aviobiļešu iegādi vai citiem neatliekamiem izdevumiem. 

No investīciju brokera līdz viltus platformai 

Mākslīgais intelekts krāpniekiem palīdz padarīt investīciju krāpšanu pārliecinošāku – ne tikai sagatavot profesionāli formulētus ziņojumus un pielāgot saziņu konkrētam cilvēkam, bet arī izstrādāt ticamas viltus lapas un investīciju platformas. Krāpnieki visbiežāk izliekas par pieredzējušiem finanšu brokeriem un, tiklīdz ir ieguvuši uzticību, cilvēkam piedāvā “izcilu” iespēju investēt, visbiežāk kriptovalūtās. Viņi nereti pat apmāca, kā biržā izveidot kontu, iegādāties kriptovalūtu un pārskaitīt to uz noteiktu investīciju platformu. Tomēr šīs platformas visbiežāk ir viltotas, un ieguldītā nauda jau nonākusi krāpnieku rokās, savukārt platformā redzamā peļņa ir tikai apmāns. 

Kā pasargāt sevi? 

Minētās krāpšanas metodes darbojas ne vien tehnoloģiju sniegto iespēju dēļ, bet arī tāpēc, ka tiek izmantota cilvēku neuzmanība un mirkļa emocijas. Mākslīgā intelekta radītie riski attiecas ne tikai uz privātpersonām, bet arī uz uzņēmumiem, jo krāpnieki var izmantot viltotas uzņēmumu vadītāju balsis, e-pastus vai maksājumu pieprasījumus, lai maldinātu darbiniekus un panāktu naudas pārskaitījumus. 

Krāpnieki mērķtiecīgi rada mākslīgu spiedienu un steigu, cerot, ka cilvēkam nebūs laika pārbaudīt faktus, tāpēc pirmais un svarīgākais aizsardzības solis vienmēr ir ieturēt pauzi un kritiski izvērtēt situāciju. Lai sevi pasargātu, ikdienā ieteicams izmantot divpakāpju autentifikāciju, spēcīgas paroles, regulāri atjaunināt ierīču programmatūru un uzmanīgi izvērtēt, ar kādu saturu dalāties sociālajos tīklos. Svarīgākais, ko atcerēties: ja piedāvājums šķiet pārāk labs, lai būtu patiess, visbiežāk tā arī ir. Savukārt, ja gadījies saskarties ar krāpniekiem, nekavējoties informējiet savu banku un Valsts policiju.