Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja
Piektdien Šveicē sarunu vedējiem ir paredzēts parakstīt pagaidu miera vienošanos starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu. Tomēr enerģijas tirgiem, kas nosaka dzīves dārdzību visā Baltijā, karš faktiski beidzās jau pirms vairākām nedēļām. Kopš maija sākuma Brent jēlnaftas cena ir kritusies par 29 %, lai gan Hormuza šaurums joprojām bija slēgts un raķešu uzbrukumi turpinājās. Citiem vārdiem sakot, tirgi mieru panāca vēl pirms diplomāti bija sēdušies pie sarunu galda.
Mans vērtējums ir vienkāršs: sliktākais scenārijs ir novērsts. Inflācija Latvijā, Lietuvā un Igaunijā tuvojas savam augstākajam punktam, nevis tikai sākas. Izaugsme turpināsies. Divciparu inflācijas scenārijs, kas maijā šķita iespējams, kad Brent naftas cena sasniedza 111 ASV dolārus par barelu, vairs nav aktuāls. Priekšā nav krīze, kas jāpārvalda, bet gan pārejas periods, kurā jāspēj orientēties.
Kas šobrīd notiek tirgos?
Dati rāda skaidru tendenci. Brent jēlnaftas cena mēneša laikā ir samazinājusies par 24 % un atgriezusies līmenī, kādā tā bija marta sākumā, vēl pirms konflikts bija sasniedzis pilnu intensitāti. Nākotnes darījumu cenas liecina par turpmāku kritumu, septembra līgumi tiek tirgoti par 78 ASV dolāriem par barelu, bet decembra līgumi par 76 dolāriem. Līdzīgu tendenci rāda arī dabasgāze: Eiropas Savienības nākotnes darījumu cenas signalizē par cenu samazināšanos no aptuveni 42 eiro par megavatstundu pašlaik līdz nedaudz vairāk nekā 30 eiro nākamajā gadā. Vēl straujāk samazinās mēslojuma cenas, karbamīda cena viena mēneša laikā ir kritusies par 35 %.
Tās nav abstraktas tirgus svārstības. Degviela, pārtika un elektroenerģija ir trīs galvenie kanāli, caur kuriem Tuvo Austrumu pamiers ietekmē Baltijas mājsaimniecības un uzņēmumu finanšu rādītājus.
Kāpēc tas notiek?
Izšķirošais faktors ir tas, ka konflikts nekad pilnībā nepārtrauca piegādes. Satiksme Hormuza šaurumā bija ierobežota, taču reti kad apstājās pilnībā. ASV ražotāji palielināja eksportu, šim nolūkam izmantojot arī savas rezerves, savukārt Āzijas pircēji samazināja pieprasījumu. Pat vissmagākajā periodā pasaules tirgū netrūka piedāvājuma. Tāpēc šī krīze nav salīdzināma ar 2022. gada notikumiem.
Raugoties nākotnē, naftas tirgus līdzsvaru no deficīta uz pārpalikumu virza trīs strukturāli faktori. Tuvo Austrumu valstīm, kuru ekonomikas karš ir smagi skāris, ir nepieciešami ieņēmumi no naftas, lai atjaunotos, tādēļ tās palielinās ieguvi. OPEC disciplīna pagaidām faktiski ir izzudusi. Vienlaikus ASV eksporta apjomi saglabājas augsti. Maijā tirgus uzmanības centrā bija piedāvājuma trūkums, taču nākamajā gadā daudz ticamāks scenārijs ir pārprodukcija.
Tikmēr pieprasījums ir saglabājies stabils. Eirozonas ekonomiskās aktivitātes cikls ir stabilizējies – uzlabojumi vairs nav tik izteikti, taču lejupslīde nav sākusies. Lielākā daļa mūsu eksporta tirgu turpina atveseļoties. Īpaši izceļas Vācija, mūsu lielākais eksporta tirgus. Tur ekonomisko aktivitāti veicina pieaugošie aizsardzības izdevumi un piesardzības apsvērumu dēļ veidoti uzkrājumi ražošanā, uzņēmumiem gatavojoties iespējamiem piegāžu traucējumiem, kas galu galā nav īstenojušies.
Ko tas nozīmē Baltijas ekonomikas ciklam un inflācijai?
Mājsaimniecībām cenu spiediens tuvojas augstākajam punktam. Mēs prognozējam, ka gada inflācija 2026. gadā sasniegs 4 % Latvijā, 5,8 % Lietuvā un 4 % Igaunijā. Tas joprojām ir nepatīkams līmenis, taču ļoti tālu no pavasarī apspriestā divciparu inflācijas scenārija. Ja pašreizējās tendences saglabāsies, visa šī konflikta radītā inflācijas ietekme izzudīs līdz rudens sākumam.
Uzņēmumiem galvenais ieguvums nav tikai zemākas izejvielu izmaksas, bet arī prognozējamības atgriešanās. Uzņēmumi atkal var plānot savu darbību ar lielāku pārliecību. Reģiona ekonomika kopumā turpina augt, prognozējam, ka 2026. gadā IKP pieaugums sasniegs 1,8 % Latvijā, 2,9 % Lietuvā, ko papildus atbalsta pensiju reforma, un 2,2 % Igaunijā. Mēs augam, neskatoties uz satricinājumu, nevis atkopjamies no recesijas, kas tā arī neiestājās.
Tieši plaisa starp uztveri un realitāti šoreiz ir vissvarīgākā. Maijā virsraksti vēstīja par konflikta eskalāciju. Taču reālā ekonomika turpināja saņemt nepieciešamās piegādes, darboties un saglabāt noturību.
Plašāka mācība
Galvenā mācība nav par Irānu, bet gan par to, kā neliela un atvērta ekonomika spēj absorbēt lielu ārējo satricinājumu. Šoreiz Baltijas valstis to izdarīja, neieslīgstot recesijā. Mūsu ekonomikas ievainojamība pret attālu konfliktu radītajiem satricinājumiem un importētās enerģijas cenu svārstībām ir strukturāla. Taču tikpat strukturāla ir arī mūsu spēja pielāgoties: diversificētas piegādes, integrēts Eiropas tirgus un pārdomāta politika potenciālu katastrofu pārvērta pārvaldāmā ekonomikas ciklā.
Tomēr piesardzība joprojām ir nepieciešama. Viss balstās uz pieņēmumu, ka pamiers saglabāsies spēkā, bet detaļu joprojām ir maz. Nākamajā mēnesī svarīgāk būs vērot kuģu kustību Hormuza šaurumā, nevis steigties pasludināt uzvaru. Taču virziens jau ir skaidrs. Tagad svarīgākais ir izmantot šo atelpu, lai stiprinātu noturību, plānot ar skaidru redzējumu, rīkoties pārliecinoši un investēt ekonomikas izaugsmē, kas jau ir sākusies.
