Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu, iedzīvotāju noskaņojums attiecībā uz gaidāmajiem ienākumiem nedaudz uzlabojies. Vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju sagaida, ka šogad viņu ienākumi pieaugs, savukārt 45% domā, ka tie paliks esošajā līmenī, liecina SEB janvārī veiktās aptaujas rezultāti*. Ienākumu nelielu kritumu sagaida 14% respondentu, bet 9% prognozē, ka tie kritīs ievērojami. Ienākumu krituma sagaidītāju skaits šogad ir par 14% mazāks nekā pērn.

Vispozitīvāk noskaņoti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 39 gadiem – vairāk nekā puse no viņiem pārliecināti, ka viņu ienākumi šogad augs. Gandrīz puse iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 59 gadiem uzskata, ka viņu ienākumi šogad nemainīsies. Savukārt visvairāk to, kuri šogad sagaida ienākumu kritumu, ir vecuma grupā no 60 līdz 74 – kopumā 35%.

Lielākoties pieaugumu sagaida studenti, kuri, visdrīzāk, šogad plāno pabeigt mācības un uzsākt darba gaitas, kā arī pašnodarbinātie un biroja darbinieki.

Savukārt gandrīz puse vadītāju un augsti kvalificētu speciālistu, kā arī strādnieku un pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājošo drīzāk domā, ka viņu ienākumi šogad nemainīsies.

“Aptaujas rezultāti uzrāda piesardzīgi optimistisku noskaņojumu, kas raksturīgi atšķiras starp dažādām vecuma grupām. Optimisms augstāku vilni sit starp gados jaunākiem, kas ar gadiem izzūd. Tam ir zināms pamats, ko apliecina situācija darba tirgū. Gados jaunāki ir aktīvāki un elastīgāki dažādu jaunu prasmju apgūšanā, kas ļauj arī uzturēt optimistiskāku vērtējumu par savu ienākumu attīstību.

Lai arī ekonomika turpinās izaugsmi un vidējā alga pieaugs, tās nestie ieguvumi nesadalās vienmērīgi un tūlītēji visiem. Tāpat situācija attiecībā uz Covid-19 ir pietiekami neprognozējama. Tādēļ piezemēts situācijas skatījums ir drīzāk pozitīvi vērtējams, jo ļaus novērtēt jebkuru apstākļu uzlabojumu un nebūs pārmērīgas vilšanās, ja plānotais neīstenosies.

Tomēr tas, ka jau ilgstoši uzrādās vecāku gada gājuma iedzīvotāju grūtības un sarežģījumi iekļauties, atrasties un attīstīties darba tirgū, no kā izriet arī ne pārāk optimistiskais skatījums uz dzīvi, norāda uz nepieciešamību pēc padziļinātas izpētes un atbilstošiem risinājumiem. Pie pašreizējās demogrāfiskās tendences tas ir īpaši svarīgi, lai viņi saglabātu spēju un iespējas turpināt pilnvērtīgu darba dzīvi,”

aptaujas rezultātus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Gandrīz puse iedzīvotāju šogad plāno uzlabot dzīves apstākļus

Aptaujas rezultāti rāda, ka šogad vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju plāno lielākus pirkumus vai ieguldījumus. Gandrīz puse šogad vēlas uzlabot dzīves apstākļus: 31% aptaujāto plāno veikt mājokļa remontu, bet 13% – dzīvokļa iegādi vai mājas būvniecību. Savukārt katrs sestais šogad plāno iegadāties jaunu mašīnu.

Turpinoties Covid-19 ierobežojumiem, samazinās iedzīvotāju tēriņi un cilvēkiem šobrīd ir iespēja vairāk uzkrāt. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem šogad sākt veidot uzkrājumus plāno 13% aptaujāto, savukārt uzkrāt vēl vairāk nekā līdz šim apņēmušies 26% respondentu.

Turklāt šogad salīdzinājumā ar iepriekšēja gada sākumu no 3% līdz 9% palielinājies to iedzīvotāju skaits, kuri plāno sākt investēt fondos, vērtspapīros vai citos finanšu instrumentos.

“Pārvietošanās un patēriņa ierobežojumi ir ļāvuši ietaupīt līdzekļus un pacēluši jautājumu par dzīves vietas un apkārtējās vides labiekārtošanu. Tas nav nekas jauns, jo, augot labklājībai, pieprasījums jau ir bijis vērojams. Šobrīd, ņemot vērā jaunos apstākļus, tas ir tikai pastiprinājies un saglabāsies arī turpmāk,”

noslēdz ekonomists.

*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada janvārī veica pētījumu kompānija Norstat. Tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

 

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia un Skype/SEB_Latvija, YouTube/SEBlatvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2021. gada 30. septembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 3585 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2422 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 15 500 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

 

Biedri

Asociētie biedri