Iedzīvotāju uzticība Latvijas pensiju sistēmai pēdējo divu gadu laikā pieaugusi par deviņiem procentpunktiem, liecina jaunākās SEB Pensijas gatavības indeksa* dati. Vienlaikus par 13 procentpunktiem pieaugušas arī iedzīvotāju zināšanas par to, kā veidojas pensija un cik liela tā būs.

2019. gada sakumā Latvijas pensiju sistēmas ilgtspējai ticēja 31% aptaujas dalībnieku, bet 2020. gada nogalē jau 40% aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā līdz 55 gadiem. Turklāt vairāk nekā trešdaļa (37%) aptaujas dalībnieku ir noskaidrojuši, cik liela būs viņu nākotnes pensija atbilstoši esošajiem pensiju 1., 2. un 3. līmeņa aktīviem, kas ir ievērojams pieaugums, salīdzinot ar 2019. gadu, kad to bija paveikuši vien 24%.

SEB Life and Pension Baltic SE valdes locekle Kristīne Lomanovska:

“Uzticības un zināšanu rādītāju pieaugumu ietekmējis dažādu notikumu kopums. Pirmkārt, arvien tiek uzlabots un paplašināts ieguldījumu plānu piedāvājums – klientiem pieejami gan plāni, kas akcijas iegulda līdz 75%, gan pasīvi pārvaldītie ieguldījumu plāni. Turklāt regulāri tiek samazinātas pārvaldīšanas komisijas maksas. Otrkārt, ieguldījumu plāniem ir izdevies atgūties pēc Covid-19 izraisītā krituma. Treškārt, pensiju pārvaldnieki arvien vairāk sāk domāt par ilgtspējīgu ieguldīšanu – šis aspekts klientiem kļūst arvien nozīmīgāks. Ceturtkārt, iedzīvotāju uzticību pensiju sistēmai cēlusi tā sauktā pensiju 2. līmeņa mantošana jeb iespēja uzkrāto kapitālu nodot mantojumā arī gadījumā, ja tā veidotājs no dzīves šķīries vēl pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas.”

Lai gan 80% SEB aptaujāto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā līdz 55 gadiem zina par mantošanas iespēju, savu izvēli pagaidām norādījusi vien ceturtā daļa (25%). Vaicāti par to, kādēļ izvēli nav veikuši, lielākā daļa (67%) aptaujas dalībnieku norādīja, ka vienkārši nav tam atlicinājuši laiku.

Savukārt, aplūkojot datus par tiem pensiju 2. līmeņa dalībniekiem, kuri savu izvēli ir norādījuši, redzams, ka biežāk to paveikuši tuvāk pensionēšanās vecumam esošie, kā arī tie, kuru ikmēneša ienākumi ir lielāki par 1500 eiro mēnesī. Tāpat biežāk savu izvēli norāda precēti vai partnerattiecībās dzīvojoši pensiju 2. līmeņa dalībnieki nevis tie, kuri šobrīd nav attiecībās.

“Pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad sākas diskusijas par pensiju 2. līmeņa mantošanu, uzsvērām, ka tas ir svarīgs elements kopējā uzticības līmeņa celšanā, tādēļ ir prieks redzēt, ka sabiedrības uzticība pensiju sistēmai tik tiešām ir palielinājusies. Pat neskatoties uz to, ka savu izvēli izdarījusi vien ceturtā daļa mūsu aptaujas dalībnieku, izskatās, ka svarīga ir pārliecība, ka uzkrātais kapitāls ir paša dalībnieka nauda, par kuru iespējams brīvi lemt. Tomēr vienlaikus mūsu aptaujas dati liecina, ka kopumā interese par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu joprojām ir zema – pēdējā gada laikā sava uzkrātā kapitāla apjomu aplūkojusi vien aptuveni trešā daļa pensiju 2. līmeņa dalībnieku. Taču, tikai sekojot līdzi savam uzkrājumam, ir iespējams pieņemt izsvērtu lēmumu ne vien par piemērotāko mantošanas izvēli, bet arī sev atbilstošāko ieguldījumu plānu,”

- turpina Kristīne Lomanovska.

Kopš 2020. gada 1. janvāra ikviens pensiju 2. līmeņa dalībnieks pirms pensionēšanās vecuma var izvēlēties, kas ar uzkrāto kapitālu notiks pēc viņa nāves. Regulējums paredz trīs izvēles iespējas: pievienot uzkrāto kapitālu valsts budžetam, pievienot to paša izvēlētas personas pensiju 2. līmeņa uzkrājumam vai atstāt mantojumā Civillikumā noteiktajā kārtībā.

*SEB Pensijas gatavības indeksa aptauja veikta 2020. gada decembrī. Aptaujā piedalījās 531 ekonomiski aktīvs iedzīvotājs vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv

Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia un Skype/SEB_Latvija, YouTube/SEBlatvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2020. gada 31. decembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 3,040 miljardu Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2,106 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 15 500 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com

Biedri

Asociētie biedri