Vairāk nekā puse, proti, ap 64% aptaujāto Baltijas jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri veido uzkrājumu, naudu krāj konkrētiem mērķiem (Latvijā – 56%, Igaunijā – 77% un Lietuvā – 60%) liecina SEB bankas veiktā aptauja*.

Populārākais krāšanas mērķis visās trīs Baltijas valstīs jau vairākus gadus ir mājoklis – vidēji puse no jauniešiem, kuri veido uzkrājumu konkrētam mērķim, norāda, ka krāj naudu pirmajai iemaksai par savu mājokli. Otrais populārākais naudas krāšanas mērķis ir došanās ceļojumā – to uzsver ap 37% jauniešu. Interesanti, ka ceļojumiem vairāk krāj jauni cilvēki Lietuvā un mazāk – Igaunijā. Trešais biežāk minētais finanšu krāšanas iemesls ir transportlīdzekļa iegāde – savam spēkratam vairāk krāj jaunieši Latvijā, bet, piemēram, Igaunijā šis mērķis ir divreiz mazāk populārs.

“Šie trīs mērķi ir nemainīgi populāri jau vairākus gadus. Tomēr šogad novērojam tendenci, ka pieaug to jauniešu skaits, kuri krāj nākotnes pensijai un kopumā vecumdienām. Tas norāda, ka jaunieši kļūst arvien apzinīgāki un saprot, ka, sākot pēc iespējas ātrāk, ar nelielām iemaksām var uzkrāt vairāk. Turklāt šobrīd ir labvēlīgs periods, kad procentu likmes gan krājkontam, gan termiņnoguldījumiem ļauj ne tikai saglabāt savu naudu, bet arī to vairot,” stāsta SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.   

Ceturtā daļa jauniešu ik mēnesi uzkrājumā novirza līdz 5% no ienākumiem

Vidēji ceturtā daļa jauniešu katrā valstī (26% – Latvijā, 25% – Lietuvā un 23% – Igaunijā) ik mēnesi uzkrājumā novirza līdz 5% no saviem ienākumiem. Savukārt vairāk nekā 20% no ienākumiem uzkrāj 20% respondentu Igaunijā, 13% – Lietuvā un 9% – Latvijā.

“Priecē, ka visās ienākumu grupās lielākā dala jauniešu mēģina veidot uzkrājumu. Tomēr uztrauc, ka tieši Latvijā, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, ir vislielākā daļa jauniešu bez uzkrājumiem. Pie mums uzkrājumus neveido vairāk nekā trešā daļa (35%) aptaujāto. Savukārt Lietuvā bez uzkrājumiem dzīvo 24% jauniešu, bet Igaunijā – vēl mazāk – 21%. “Drošības spilvena” trūkums īpaši jūtams, ja notiek kaut kas neplānots un izdevumi pēkšņi ir lielāki nekā ienākumi. Vasara un agrs rudens ir labs laiks, lai sāktu veidot uzkrājumus, jo komunālie rēķini ir zemāki un var ietaupīt, vairāk pērkot sezonālo pārtiku. Svarīgi ir izveidot ieradumu regulāri pārskaitīt kaut nelielu summu uzkrājumā. Šeit var palīdzēt regulārais maksājums vai Digitālā krājkase – rīks, kas līdz veselam eiro noapaļo ar karti samaksāto naudu, starpību novirzot krājkontā,” noslēdz Elza Rudzīte.

*Iedzīvotāju aptauju Baltijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1428 respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB banka ir vadošā korporatīvā banka Ziemeļeiropā ar starptautisku pārstāvniecību vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Baltijas valstīs un Zviedrijā SEB banka piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. SEB bankas mērķis ir veidot labāku nākotni ar atbildīgiem padomiem un pārdomātu finansēšanu – šodienai un nākotnes paaudzēm. Uz 2023. gada 30. jūniju SEB Grupas kopējie aktīvi veido 4172 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2271 miljardi Zviedrijas kronu. SEB Grupā strādā 17 500 darbinieku. Vairāk par SEB Grupu: www.sebgroup.com.