Nedaudz vairāk kā trešdaļa jeb 35% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem neveido uzkrājumus no saviem ikmēneša ienākumiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Uzkrājumu veidošanas paradumus ietekmē dažādi apstākļi, tomēr būtiska nozīme ir finanšu pratībai. Aptaujas dati uzrāda – jo augstāks izglītības un gūto ienākumu līmenis, jo vairāk jaunieši veido savus uzkrājumus.

Aptaujas dati liecina, ka, pieaugot izglītības līmenim, procentuāli arvien vairāk jauniešu lemj par labu uzkrājumu veidošanai. Savus privātos uzkrājumus veido 47% no jauniešiem ar pamatizglītību, 59% no jauniešiem ar vidējo vispārējo izglītību, 62% no jauniešiem ar vidējo speciālo izglītību, kā arī 76% no jauniešiem ar augstāko izglītību. Līdzīga tendence novērojama arī attiecībā uz ikmēneša ienākumiem, tomēr daļa jauniešu pret uzkrājumiem joprojām attiecas kūtri.

“Daļu savu ienākumu uzkrājumiem novirza teju 84% no jauniešiem, kuru ienākumi pārsniedz 1200 eiro pēc nodokļu nomaksas, vienlaikus katrs trešais jaunietis ar zemākiem ienākumiem uzkrājumus neveido vispār. Šie dati ir satraucoši, jo procentuāli teju tikpat daudz jauniešu – bezdarbnieku (36%) tomēr cenšas uzkrājumus veikt. Lai gan uzkrājumu apmēru nenoliedzami ietekmē tādi aspekti kā izglītība un ienākumu līmenis, atbilstoši iespējām šo ieradumu vajadzētu izkopt ikvienam no mums,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.

Jaunieši lielākoties krāj mājoklim un ceļojumiem

Aptaujas dati norāda, ka, lielākoties jeb 56% gadījumu jaunieši savus uzkrājumus veido konkrētiem mērķiem. Gandrīz puse no viņiem (43%) uzkrājumus veido, lai iegādātos savu mājokli un attiecīgi segtu pirmo iemaksu. Šo kā mērķi uzkrājumu veidošanai ir norādījuši 56% no aptaujātajiem vīriešiem. Savukārt sievietes (50%) lielākoties krāj ceļojumam, kas ir otrs populārākais mērķis uzkrājumu veidošanai. Trešais populārākais mērķis ir transportlīdzekļa iegāde, kam krāj 30% no jauniešiem.

Populāri mērķi uzkrājumu veidošanai ir arī nākotnes pensija, kam krāj 14% jauniešu, kāzām (13%), dažādu elektronikas preču un ierīču iegādei (11%), mācībām (11%), kā arī biznesa uzsākšanai (7%). Aptaujas dati liecina, ka 44% jauniešu uzkrājumus veido bez konkrēta mērķa un finanšu līdzekļi attiecīgi kalpo kā “drošības spilvens”. Būtiski, ka šajā grupā procentuāli neizceļas ne jaunieši ar dažādiem izglītības, ne arī ienākumu līmeņiem.

Uzkrājumu apmērs jauniešu vidū ir atšķirīgs, tomēr ikvienā no aptaujā norādītajām ienākumu grupām lielākā daļa jauniešu uzkrāj līdz 5% no ikmēneša ienākumiem, kopumā sastādot 26% gadījumu. 17% no jauniešiem uzkrājumiem velta 6-10% no ikmēneša ienākumiem, 11-20% no ienākumiem uzkrāj 13% jauniešu, bet vairāk nekā 20% no ienākumiem uzkrāj katrs desmitais jaunietis (9%).

* Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 510 respondenti vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2023. gada 31. martu SEB Grupas kopējie aktīvi veido 3 802 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 221 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.