Vairāk nekā trešdaļa (37%) bērnu un jauniešu vecumā no 7 līdz 17 gadu kabatas naudu personīgajiem tēriņiem no vecākiem saņem savā bankas kartē, liecina SEB bankas veiktā aptauja*. Vienlaikus pētījumā secināts, ka bankas konts un maksājumu karte ir nedaudz vairāk nekā pusei (55%) bērnu un jauniešu, savukārt 44% skolēnu bankas konta un maksājumu kartes nav.

“Fakts, ka vairāk nekā pusei Latvijas bērnu un jauniešu ir savs bankas konts, liecina par to, ka daļa vecāku ir gatavi arī saviem bērniem mācīt izmantot bezskaidras naudas norēķinu sniegtās priekšrocības. Vienlaikus redzam, ka ne visi skolēni kabatas naudu saņem savā bankas kontā – 63% to joprojām saņem skaidrā naudā. Tikmēr Igaunijā kabatas naudu uz savas kartes saņem lielākā daļa bērnu (57%), bet Lietuvā – 41%. Redzam, ka starp Baltijas valstīm esam viskūtrākie bezskaidras naudas norēķinu priekšrocību izmantošanā,”

uzsverSEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elīna Kalniņa.

Savu pirmo maksājumu karti jaunā paaudze visbiežāk saņem vecumā no 11 līdz 14 gadiem (47%). Savukārt vecumā no 7 līdz 10 gadu vecumam maksājumu karti ir saņēmuši 29% bērnu, bet piektā daļa (21%) skolēnu savu pirmo maksājumu karti saņēmuši vecumā no 15 līdz 17 gadiem.

“Uzsākot mācības sākumskolā, bērniem rodas arvien jaunas individuālas vajadzības, to skaitā parādās vēlme kļūt patstāvīgākiem arī finansiāli, un tieši pamatskolas vecumā bērni visbiežāk tiek pie savas pirmās maksājumu kartes. Tas nodrošina vecākiem lielāku elastību attiecībā uz kabatas naudas nodrošināšanu, proti, ērtāk, ātrāk un drošāk ir to pārskaitīt uz kontu. Turklāt šādi internetbankā ir iespējams arī sekot līdzi bērnu tēriņiem, kas nav iespējams gadījumos, ja bērniem privātajiem tēriņiem tiek dota skaidra nauda,”

skaidro SEB bankas pārstāve.

Salīdzinot visas Baltijas valstis, Latvijas skolēni ir vistaupīgākie, lai arī vidējās kabatas naudu apmērs starp visām trim valstīm ir līdzīgs. Vidēji skolēni Latvijā, kuri izmanto maksājumu karti, vienā pirkumā iztērē 5,80 eiro, kamēr Igaunijā tie ir 7,60 eiro, bet Lietuvā – 8,70 eiro. Visbiežāk kabatas nauda tiek tērēta lielveikalos (47,5%), kā arī ātrās ēdināšanas iestādēs (10,25%). Taču nereti tiek izmantoti arī dažādi citi profesionālie pakalpojumi (8,27%), iegādātas mājas preces (3,65%) vai izmantoti transporta pakalpojumi (3,07%).

Elīna Kalniņa uzsver, ka ir būtiski jau no mazotnes sekmēt bērnu finanšu pratības paaugstināšanos un atbildīgu apiešanos ar saviem finanšu līdzekļiem. Bērnu un jauniešu radināšana pie bezskaidras naudas norēķiniem ir viens no soļiem, kā to veicināt, kā arī nenoliedzami tas ir daudz drošāk nekā skaidras naudas nēsāšanas kabatā vai maciņā.

 

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB bankas pasūtījuma šā gada augustā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1016 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem, kuriem ir bērni.

 

Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. jūniju SEB grupas kopējie aktīvi veido 4 113 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

 

Biedri

Asociētie biedri