Vācijas valdība šobrīd meklē risinājumus, kā nodrošināt pensiju sistēmas ilgtspēju laikā, kad sabiedrības novecošanās un arvien mazāks strādājošo skaits rada pieaugošu slogu valsts pensiju finansēšanai. Pensijas vecumu sasniedz arvien vairāk pēckara paaudzes iedzīvotāju, tāpēc līdzšinējais modelis, kas lielā mērā balstīts uz paaudžu solidaritātes principu, saskaras ar arvien lielākiem izaicinājumiem. 

Līdzīgi demogrāfiskie izaicinājumi skar arī Baltijas valstis, taču mūsu priekšrocība ir jau izveidotās daudzlīmeņu pensiju sistēmas, kas līdzās valsts pensijai paredz arī uzkrājumu veidošanu finanšu tirgos. Tomēr šo sistēmu potenciāls pilnībā tiks izmantots tikai tad, ja arvien aktīvāku lomu darbinieku ilgtermiņa finanšu drošības veidošanā uzņemsies darba devēji, pārliecināta SEB Life and Pension Baltic SE Korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Aļona Jurģele. 

Darba devēju loma pensiju uzkrājumu veidošanā pieaug 

Neraugoties uz izplatīto priekšstatu, ka Rietumeiropas pensionāri dzīvo finansiāli nodrošinātāk, pensiju sistēma nav vienīgais faktors, kas nosaka labklājību. Eiropas Centrālās bankas dati liecina, ka Vācijas pensionāru mājsaimniecību vidējā neto turība sasniedz 211 600 eiro, kamēr Baltijas valstīs tā ir vidēji 69 866 eiro. Tomēr turības līmeni ietekmē arī mājokļu īpašumtiesības, uzkrājumu veidošanas paradumi, nodokļu politika un privātie pensiju uzkrājumi. 

Aļona Jurģele uzsver, ka Vācijas piemērs spilgti parāda – pat ekonomiski spēcīgām valstīm ir jāmeklē jauni risinājumi pensiju sistēmas ilgtspējas stiprināšanai. 

“Salīdzinot ar situāciju Vācijā, kur šobrīd tiek apspriesti dažādi pensiju sistēmas pārveides risinājumi, tostarp pensijas vecuma paaugstināšana un Zviedrijas tipa fondēto pensiju modeļa ieviešana ar obligātām darba devēju un darbinieku iemaksām, Baltijas valstīm jau ir būtiska priekšrocība. Pie mums uzkrājumu veidošana pensiju 2. un 3. līmenī darbojas jau gadiem. Turklāt mēs pakāpeniski, bet pārliecinoši sākam izmantot arī korporatīvo pensiju potenciālu,” norāda eksperte. 

Darba devēju iesaiste darbinieku nākotnes uzkrājumu veidošanā pieaug visās Baltijas valstīs. Latvijā pēdējo piecu gadu laikā SEB korporatīvo klientu ieguldījumi darbinieku ilgtermiņa uzkrājumos ir vairāk nekā dubultojušies, sasniedzot 13,3 miljonus eiro gadā. Savukārt Lietuvā darba devēju iemaksu apjoms pensiju 3. līmeņa plānos gada laikā pieaudzis par gandrīz 80%, bet vidējā darba devēja iemaksa sasniegusi aptuveni 190 eiro mēnesī. Tas ir trīs reizes vairāk nekā iedzīvotāju individuāli veiktās iemaksas. 

Arī Igaunijā, kur korporatīvās pensijas vēsturiski nav bijušas tik plaši izplatītas kā pārējās Baltijas valstīs, vērojama strauja izaugsme. Ja 2015. gadā tirgus kopējās darba devēju iemaksas sasniedza 1,8 miljonus eiro, tad desmit gadu laikā tās pieaugušas līdz 10,8 miljoniem eiro. Viens no iemesliem lēnākai attīstībai ir atšķirīgā nodokļu vide – Igaunijā par iemaksām pensiju 3. līmenī nav iespējams saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, kamēr Latvijā iespējams atgūt līdz 25,5% no veiktajām iemaksām. 

Pensiju uzkrājumi palīdz noturēt talantus un mazina finanšu stresu 

Nereti tiek pieņemts, ka darbinieki vairāk novērtē tūlītējus ieguvumus nekā ilgtermiņa uzkrājumus. Tomēr aptauju dati liecina par pretējo. 

Jau 2023. gadā SEB veiktajā aptaujā 54% respondentu norādīja, ka darba devēja veidots uzkrājums nākotnei pensiju 3. līmenī ir svarīga vai ļoti svarīga labumu groza sastāvdaļa.* 

Vēl spilgtāk to apliecina Lietuvā veiktās SEB Life and Pension Baltic 2025. gada Workforce Survey aptaujas rezultāti. Vairāk nekā puse jeb 52% respondentu, kuru darba devējs veic iemaksas pensiju uzkrājumos, atzīst, ka tas mazina vēlmi mainīt darba devēju pat situācijā, kad citur tiek piedāvāts augstāks atalgojums. Savukārt 49% uzskata, ka šāds atbalsts apliecina darba devēja rūpes par darbiniekiem, nevis tikai uzņēmuma peļņu, bet 38% norāda, ka tas motivē vairāk iesaistīties uzņēmuma ilgtermiņa mērķu sasniegšanā. 

Darbinieku finanšu drošība kļūst arvien nozīmīgāka arī produktivitātes kontekstā. Starptautiski pētījumi liecina, ka septiņi no desmit darbiniekiem izjūt augstu vai vidēju finansiālo stresu, bet seši no desmit personāla vadītājiem novēro produktivitātes samazināšanos finanšu problēmu dēļ.** Tas nozīmē, ka ilgtermiņa uzkrājumi vairs nav tikai sociālās atbildības jautājums – tie kļūst par nozīmīgu instrumentu uzņēmuma efektivitātes, produktivitātes un darbinieku labbūtības stiprināšanā. 

“Darba devēja iemaksas pensiju uzkrājumos ir viens no retajiem ieguvumiem, kas vienlaikus rada vērtību gan uzņēmumam, gan darbiniekam. Tās palīdz stiprināt lojalitāti, mazina finanšu nedrošību un veicina ilgtermiņa domāšanu. Faktiski tas ir ieguldījums cilvēkkapitālā. Ja vēlamies saglabāt pensiju sistēmas ilgtspēju un nodrošināt augstāku labklājību nākamajām pensionāru paaudzēm Baltijā, darba devēju iesaistei pensiju uzkrājumu veidošanā jākļūst par normu, nevis izņēmumu,” rezumē A. Jurģele. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma 2023. gada maijā veica uzņēmums Norstat. Aptaujā piedalījās 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. 

**Financial Stress Is Crushing Employee Productivity. WorkLife, 2024.