SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šā gada pavasarī salīdzinājumā ar pērna gada rudeni nokritusi par 3,8 punktiem un veido 28,1 punktus. Tas liecina, ka iedzīvotāju noskaņojums ir nedaudz pasliktinājies.

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 42,6% aptaujāto iedzīvotāju*, kas ir mazliet mazāk nekā 2020. gada septembrī, kad nekustamā īpašuma cenu pieaugumu prognozēja 44,1%. Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars nedaudz pieaudzis un šobrīd veido 14,5%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 25,4%, kas arī ir nedaudz vairāk nekā pērn rudenī. Savukārt 17% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu izmaiņām.

“Tas, ka vērtējuma gaidas attiecībā uz nekustamā īpašu cenu gada sākumā nedaudz noplaka, neizbrīna. To pamatā noteica gada sākumā ieviestie ierobežojumi saslimstības mazināšanai, kas kārtējo reizi palielināja valdošo nenoteiktību. Tomēr salīdzinoši augstais cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars apliecina pārliecību, ka esošās grūtības ir pārejošas un īpašuma vērtība palielināsies. Nav šaubu, ka līdz ko izaugsme un darba tirgus gada otrajā pusē sāks atgūties, cenu pieauguma gaidas atkal pastiprināsies,”

- aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Galvaspilsētā optimisms krīt, Latgalē – pieaug

Kaut gan kopumā iedzīvotāju optimisms nedaudz sarucis, visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars jau vairāk kā gadu saglabājas Vidzemē – tur 52,2% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs.

Optimistiskāki savās prognozēs ir kļuvuši Kurzemes iedzīvotāji, kur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šobrīd prognozē 49,5% respondentu, savukārt pērn rudenī – tikai 41%. Ievērojami pieaudzis arī mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars Latgalē: 43,6% martā pret 30,3% pērn rudenī.

Toties novērojams kritums Rīgā un Pierīgā, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē attiecīgi 43,5% un 39,7% respondentu. Turklāt Pierīgā ir visvairāk to, kuri pārliecināti par cenu kritumu – 21,7%. Bet visbūtiskāk optimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars sarucis Zemgalē – tur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad sagaida vien 28,3% (2020. gada rudenī – 39,7%), savukārt kritumu prognozē – 19,2% aptaujāto.

Dainis Gašpuitis stāsta, ka

“katrai krīzei ir savs raksturs un tā nekad visus neskar vienādi. Šīs krīzes raksturs lika ierobežot sociālos kontaktus un lielākai ietekmei pakļāva pakalpojumus, ko lielākā mērā izjuta Rīgā un Pierīgā. Iespējams, ka tur notiekošais ir bijis par iemeslu arī būtiskam noskaņojuma kritumam Zemgalē. Respektīvi, Zemgales iedzīvotāji uztur ciešākus ekonomiskos sakarus ar galvaspilsētu, kā dēļ ierobežojumu ietekme lielākā mērā atsaukusies arī zemgaliešu skatījumā uz nekustamā īpašuma tirgu. Tikmēr pārējos reģionos noskaņojums bija pārliecinošāks. To var skaidrot ar lielāku apstrādes rūpniecības nozīmi, kuras darbību krīze skāra mazāk, tāpat arī ierobežojumi reģionos ikdienā bija mazāk izjūtami salīdzinājumā ar Rīgu. Priecē, ka ievērojami uzlabojies arī vērtējums Latgalē – optimistu īpatsvars šobrīd ir tikpat liels kā Rīgā. Vispārliecinošāk jūtas Vidzemē, kur 52,2% prognozē cenu pieaugumu, 29,1% domā, ka cenas nemainīsies un tikai 8,8%, ka tās kritīsies.”

Visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju 25-34 gadu vecuma grupā

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vadošos amatos strādājoši un individuālā darba veicēji, kā arī publiskajā sektorā nodarbinātie. Savukārt procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem – tie ir strādājošie ar vidējiem ienākumiem, kā arī bezdarbnieki un mājsaimnieces. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir lielāks, nekā cenu krituma prognozētāju skaits.

“Aktīvākie iedzīvotāji, kas ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem un kuriem ir stabili ienākumi, arī šajos apstākļos sagaida straujāku cenu kāpumu. Atbilstoši SEB bankas kredītportfelim, 60% mājokļu kredītu tiek izsniegti šajā vecumā esošajiem. Pārliecība par nākotni un ienākumu stabilitāte liek prognozēt nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un arī lemt par tā iegādi.

Tikmēr iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem ir piesardzīgāki. Nedaudz skaidrākā atmiņā varētu būt iepriekšējās krīzes atbalsis, kā dēļ pieaug cenu krituma gaidītāju īpatsvars. Piemēram, šajā grupā SEB 2020. gadā izsniedza jau krietni mazāk - 24% no kredītiem mājokļu iegādei. Tuvāko gadu lielākais izaicinājums nekustamā īpašuma tirgū varētu būt tieši ierobežotais piedāvājums un tas, lai citās vecuma grupās, tas ir, ne tikai no 25 līdz 34 gadiem, nostiprinās pārliecība par nākotni un vēlme pēc jauna mājokļa iegādes,”

- noslēdz Dainis Gašpuitis.

*Aptauja veikta 2021. gada martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1012 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

Papildu informācijai:

Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – 29401327, jelena.novaka@seb.lv

Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia un Skype/SEB_Latvija, YouTube/SEBlatvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2020. gada 31. decembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 3,040 miljardu Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2,106 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 15 500 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com

Biedri

Asociētie biedri