SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība (starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu) šā gada rudenī atkal ir pieaugusi. Šobrīd tā sasniegusi 31,9 punktus. Salīdzinājumā ar šā gada martā veiktās aptaujas datiem, indikatora vērtība augusi par 9,5 punktiem (iepriekš tā sasniedza 22,4 punktus).

Nekustamā īpašuma cenu pieaugumu nākamo 12 mēnešu laikā prognozē 44,1% aptaujāto iedzīvotāju*, kas ir mazliet vairāk nekā šī gada marta mēnesī, kad nekustamā īpašuma cenu pieaugumu prognozēja tikai 39,3%. Samazinājies arī mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars, kas šobrīd veido 12,2%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 28,4%. Savukārt 15,3% respondentu nav konkrēta viedokļa par mājokļu cenu izmaiņām.

“Neskatoties uz piedzīvotajiem sarežģījumiem, ko radīja COVID-19, globālais nekustamā īpašuma tirgus ir izvairījies no būtiskiem satricinājumiem. Krīzes raksturs, kas pakļāva sitienam zemāk apmaksātās nozares, gan vērienīgie atbalsta pasākumi izveidoja apstākļus tālākam cenu pieaugumam. Arī Latvijā bija vērojamas līdzīgas tendences. Tirgus, tāpat kā ekonomika kopumā, pirmo COVID-19 vilni pārdzīvoja salīdzinoši veiksmīgi, un nopietni argumenti cenu samazinājumam neizveidojās. Vienā mirklī vien pavērās iespējas pretendēt uz limitētām atlaidēm. Taču ekonomikas atgūšanās ir uzlabojusi noskaņojumu, kas transformējas arī gaidās par nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Šobrīd kopējais fons ir arī stabilāks par to, kāds bija šā gada martā. Tādēļ gaidu pieaugums ir racionāls. Būvniecības izmaksu kāpums turpinās, un aug arī finansiālā pieejamība. Cita lieta ir konkrētās tendences pašā tirgū. Joprojām ir visai liela neatbilstība starp to, ko piedāvā tirgus, un to, ko pircējs sagaida, lai lemtu par saistību uzņemšanos,”

 - aptaujas rezultātus skaidro SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars, salīdzinot ar pavasarī veikto aptauju, saglabājas Vidzemē – tur 57,8% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs. Optimistiskāki savās prognozēs ir kļuvuši Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē attiecīgi 47,7% un 45,5% respondentu. Cenu pieaugumu tuvāko 12 mēnešu laikā sagaida arī 41% Kurzemes iedzīvotāju, un tur arī vismazākais pesimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars – tikai 6,9% aptaujāto prognozē mājokļa cenu kritumu. Vismazāk optimistiski savās prognozēs ir Latgales iedzīvotāji – tikai 30,3% prognozē cenu pieaugumu, savukārt mājokļa cenu kritumu visvairāk prognozē Zemgales iedzīvotāji – 17%.

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, redzams, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu  kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Visdrīzāk tieši šajā vecuma grupā cilvēki jūtas visvairāk finansiāli nodrošināti un sociāli aizsargāti. Optimistiskāk noskaņoti ir arī respondenti vecuma grupās no 18 līdz 24 gadiem un no 45 līdz 54 gadiem. Joprojām optimistiskāk noskaņoti ir algotie darbinieki, vadošos amatos un privātajā sektorā strādājošie, individuālā darba veicēji un studenti, savukārt pesimistiskāki savās prognozēs ir pensionāri un bezdarbnieki.

Salīdzinot ar aptaujas datiem pavasarī, cenu pieaugumu vairāk prognozē iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem. Savukārt, procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem ar pamatizglītību, kā arī strādājošie ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir lielāks nekā cenu krituma prognozētāju skaits.

*Aptauja veikta 2020. gada septembrī sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi tika aptaujāti 1011 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.

Papildu informācijai:

Elīna Neimane
SEB bankas privātpersonu segmenta komunikācijas vadītāja
26861570
elina.neimane@seb.lv
www.seb.lv

Biedri

Asociētie biedri