Ekonomikas izaugsmes perspektīvas turpina uzlaboties, tiesa pasaules ekonomika aizvien vēl atrodas atveseļošanās procesā no kovida pandēmijas, kā arī no enerģijas cenu un inflācijas šokiem, – pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā “Nordic Outlook” norāda SEB bankas ekonomisti. Uzņēmēji un iedzīvotāji aizvien dzīvo procentu likmju samazināšanas gaidās. Inflācija turpina sarukt, tomēr šī tendence nav stabila, tāpēc likmju samazināšana notiek gausāk, nekā tika prognozēts. Eiropas Centrālā banka (ECB) attiecīgu lēmumu varētu pieņemt jūnijā, bet ASV Federālo rezervju sistēma – septembrī.
Zemāka inflācija un procentu likmes, kā arī augsta nodarbinātība veido apstākļus patēriņa un investīciju pieaugumam. Savukārt ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās ar aizvien jauniem militāro, politisko un ekonomisko konfliktu izcelšanās riskiem, saglabā augstas nenoteiktības vidi.
Tomēr ekonomikas prognozējamība pēdējā laikā ir uzlabojusies. Globālajai nenoteiktībai būs mērena reālā un finansiālā ietekme arī turpmāk, ja netiks būtiski ietekmētas enerģijas cenas. Neskatoties uz pārsteidzoši spēcīgu izaugsmi, ko uzrāda ASV (tai pat laikā saglabājot augstu inflāciju), mēs paredzam mērenu globālo izaugsmi: nedaudz virs 3% gadā no 2022. gada līdz 2025. gadam. Vēsturiskā skatījumā šāds pieaugums ir atbilstošs, ņemot vērā pēdējo gadu notikumus – pandēmiju, kā arī klimata un enerģētikas krīzes un karus Eiropā un Tuvajos Austrumos. Kravu pārvadāšanas tarifi pēdējo nedēļu laikā ir samazinājušies, ir uzlabojies noskaņojums ražotāju vidū. Lai gan riska apetīte ir mazinājusies, globālās aktīvu cenas ir parādījušas negaidīti labu noturību. Pēc spēcīga šī gada pirmā ceturkšņa, aprīlī tendences akciju tirgos mainījās sarukušās riska apetītes dēļ. Jāņem vērā, ka ģeopolitiskiem riskiem reti ir ilgstoši nelabvēlīga ietekme uz akciju tirgiem.
ASV ekonomika turpina augt par spīti augstām reālajām procentu likmēm un inflācijai. Paredzams, ka izaugsme 2025. gadā palēnināsies, jo šoruden beidzot “atdzisīs” darba tirgus. ASV prezidenta vēlēšanas netiek uzskatītas par izšķirošu faktoru ekonomikas attīstībai. Tiesa, ja uzvarēs Donalds Tramps, mēs sagaidām nedaudz zemāku IKP pieaugumu, spēcīgāku ASV dolāru, lielāku ģeopolitisko nenoteiktību un tirdzniecības karus. ASV ekonomikas un darba tirgus jauda, kā arī noturīgā inflācija liek mums mainīt prognozi attiecībā uz likmju samazinājuma skaitu šogad. Kopumā ASV ekonomikas izaugsme nozīmē augstākas nominālās un reālās procentu likmes, kā arī spēcīgāku ASV dolāru. Tas ietekmē izaugsmi un monetāro politiku gan Eiropā, gan Āzijā, radot zināmu spriedzi starp ASV un pārējo pasauli.
Eirozonas izaugsme 2024. gada pirmajā pusē būs gausa, – galvenokārt to ietekmē Vācijas vājā ekonomikas izaugsme. Piepalīdzot fiskāliem stimuliem, Ķīna šogad sasniegs savu izaugsmes mērķi 5% apmērā. Indijas IKP pieaugs par 6,5%. Ja šāda tendence turpināsies, Indija drīzumā varētu kļūt par trešo lielāko ekonomiku pasaulē. Dānija var izbaudīt ekonomikas pieaugumu, pateicoties farmācijas nozarei; savukārt Norvēģija – pateicoties naftas sektoram. Ekonomikas izaugsme Zviedrijā saglabāsies lēna – galvenie iemesli ir vājais patēriņš un strauji sarukusī aktivitāte mājokļu būvniecībā. Izaugsmes perspektīvas nākamgad uzlabosies gan Zviedrijā, gan arī citās ekonomikās, kas ir jutīgas pret procentu likmju svārstībām.
Vērtējot patērētāju pārliecības pārmaiņas, tajā ir vērojami uzlabojumi, lai arī kopumā tas saglabājas zemā līmenī. Globālās rūpniecības aktivitātes rādītāji ir pakāpušies līdz neitrālam līmenim. Zemāka inflācija, atalgojuma pieaugums, kā arī augsts nodarbinātības līmenis bruģē ceļu uz aktīvāku privāto patēriņu. Zemākas procentu likmes palīdzēs mazināt spiedienu uz mājsaimniecību finansēm un atbalstīs investīcijas mājokļos. Krīzes politika tagad būtu jāaizstāj ar tādu politiku un lēmumiem, kas sekmēs investīcijas aizsardzības un drošības sektoros, kā arī enerģētikā un zaļās pārejas īstenošanā. Daudzās valstīs jāmobilizē privātais kapitāls, izmantojot dažāda veida stimulus, piemēram, vides nodokļus vai publiskās un privātās partnerības iespējas. Viens no fiskālais politikas riskiem ir, ka ASV, ES un Ķīna var nonākt savstarpējā valsts atbalsta un subsīdiju sacensībā.
Pasaulē ir veiksmīgi izdevies noslāpēt inflāciju. Saskaņā ar uzņēmumu aptaujām un uzņēmēju noskaņojuma rādītājiem, cenu spiediens ir mazinājies. Arī ražotāju cenu indeksi norāda uz zemākām patēriņa preču cenām. Ir ievērojami samazinājušās izejvielu cenas (salīdzinājumā ar 2022. gada maksimumu), lai gan dažos gadījumos tās joprojām ir ievērojami augstākas, nekā pirms pandēmijas. Atalgojuma pieaugums veicina inflāciju pakalpojumu nozarē, kur pieprasījums ir bijis noturīgs. Tomēr algu kāpums ir ievērojami palēninājies ASV, un līdzīgas pazīmes ir vērojamas arī Eiropā.
2024. gada sākumā tirgus šim gadam prognozēja kopumā sešus ASV Federālo rezervju likmju samazinājumus. Šobrīd tirgus šaubās par to, vai Federālās rezerves līdz gada beigām var īstenot vairāk nekā vienu samazinājumu. Savukārt attiecībā uz ECB, – mēs sagaidām kopumā četrus likmju samazinājumus šogad un vēl četrus 2025. gadā. Federālās rezerves aizturēs pirmo likmju samazinājumu līdz septembrim un turpinās rīkoties lēnāk, – prognozējami divi likmju samazinājumi šogad un četri 2025. gadā.
Naftas cenas šogad ir pieaugušas līdz 90 ASV dolāriem par barelu (Brent). Tirgus uzmanības centrā ir bažas par karadarbības eskalāciju Tuvajos Austrumos. Uzskatām, ka naftas cenas lielā mērā noteiks ekonomiskā aktivitāte, inflācija un centrālo banku rīcība, kā arī OPEC+ ieguves plāni. Jaunas sankcijas pret Irānu maijā un atkārtotās ASV sankcijas pret Venecuēlu mazinās naftas apjomu tirgū, taču citām valstīm, piemēram, Saūda Arābijai, ir brīvas jaudas, lai kompensētu iztrūkumu. Uzskatām, ka 2024. un 2025. gadā naftas cena būs vidēji 85–90 ASV dolāri par barelu. Lai gan enerģijas cenas aizvien ir augstākas nekā pirms pandēmijas, tās samazinās jau kopš 2023. gada sākuma. Taču mājsaimniecībām enerģijas cenas, raugoties no vēsturiska skatpunkta, joprojām ir augstas, kaut naftas un gāzes cenas ir stabilizējušās. Viens skaidrojums šai situācijai ir tāds, ka – strauji pieauguši ar enerģijas patēriņu saistītie nodokļi, enerģijas cenas ietekmē arī citas izmaksas. Tas attiecas uz visu, sākot no emisijas cenas, enerģijas pārvades maksas un nodokļiem. Eiropā tie bieži vien ir augstāki nekā ASV, ietekmējot konkurētspēju.
Latvijā ekonomikas perspektīvas uzlabojas, tāpēc IKP izaugsme paātrināsies, neskatoties uz ieilgušu nenoteiktību. Atveseļošanos virzīs mājsaimniecību patēriņš un publiskās investīcijas. Šogad sagaidām IKP pieaugumu 1,9% apmērā. Attīstības “vilkme” turpmāk nostiprināsies mājsaimniecību patēriņā, ko turpinās virzīt pirktspējas atjaunošanās. Arī eksportā ir vērojamas pakāpeniskas stabilizācijas pazīmes. Šī gada otrajā pusē ekonomikas izaugsme varētu nostiprināties. Tomēr šī atkopšanās ritēs mērenā tempā – ģeopolitisko risku un notikumu, kā arī aizturētās procentu likmju mazināšanas dēļ. Privātie investori aizvien būs piesardzīgi, tādēļ kritiska ietekme uz ekonomisko aktivitāti būs publiskajām investīcijām.
Runājot par pārējām Baltijas valstīm, – Lietuvā publiskie ieguldījumi daļēji kompensēs aktivitātes kritumu būvniecībā. Mājokļu cenas ir stabilizējušās un mājsaimniecību patēriņš pamazām atveseļojas. Paredzams, ka līdz ar aizsardzības izdevumu pieaugumu, šogad pieaugs budžeta deficīts. Šogad sagaidām IKP pieaugumu 1,5% apmērā. Savukārt Igaunijā pēc diviem IKP samazinājuma gadiem ir parādījušās stabilizācijas pazīmes, tostarp labāki rādītāji mazumtirdzniecības un rūpniecības nozarēs. Paredzams, ka šogad IKP kritīsies par 0,5%. Atveseļošanos 2025. gadā virzīs pieaugums eksporta apjomā un mājsaimniecību patēriņā.
