Dainis Gašpuitis
SEB bankas ekonomists

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pasaules ekonomika pērn turpināja uzrādīt labu noturību. Neskatoties uz pieaugošajām procentu likmēm un augsto inflāciju, arī patēriņš ir noturējies salīdzinoši labi. Tomēr daudzviet COVID-19 ierobežojumu laikā izveidotie uzkrājumi ir iztērēti. Uzņēmumi ir ieguvuši no globālo piegāžu traucējumu mazināšanās, daudzās valstīs saglabājies salīdzinoši veselīgs pieprasījums un enerģijas cenu kritums ir samazinājis izmaksu spiedienu. Rezultātā IKP pieaugums 2022. gadā vairumā gadījumu izrādījies spēcīgāks nekā gaidīts, bet 2023. gada izredzes ir stabilizējušās.

“Pēdējo nedēļu laikā apsteidzošie rādītāji turpināja uzrādīt to, ka viegla recesija šā gada sākumā ir iespējama,”

sakaSEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

“Mājsaimniecību uzkrājumi izsīkst un pārliecības rādītāji ekonomikās ir samazinājušies līdz līmenim, kas liecina par nelielu izlaides samazinājumu. Lejupslīdes aizkavēšanās ir veicinājusi dažas augšupvērstas korekcijas IKP pieauguma prognozēs gan ASV, gan Eiropā. Neskatoties uz īstermiņa problēmām Ķīnā, tās izaugsmes prognozes ir pārskatītas uz augšu.”

 

 

Ekonomiku noturība palīdzēja izvairīties no lejupslīdes

Centrālo banku agresīvā politika ir viens no iemesliem, kā dēļ ir samazinātas 2024. gada prognozes. Ekonomiku noturība 2022. gadā palīdzēja izvairīties no lejupslīdes pieaugošas inflācijas apstākļos. Šāda situācija būtu apgrūtinājusi centrālo banku lēmumus un būtu izraisījusi smagu scenāriju iespējamību finanšu sistēmā, apgrūtinot kredītu piešķiršanu un pastiprinot ekonomikas lejupslīdi. Enerģijas tirgus perspektīvas nākamajiem pāris gadiem ir uzlabojušās, kamēr pārvadājumu un lauksaimniecības izejvielu cenas ir kritušās. Eiropā, īpaši Ziemeļvalstīs, algu reakcija uz inflāciju liecina, ka destruktīva algu-cenu spirāle ir maz ticama. Bet pamatinflācijas kritums, iespējams, būs tik gauss, ka centrālās bankas būs apņēmīgas agresīvas politikas turpināšanā.

Agresīvās monetārās politikas seku neprognozējamība ir galvenais negatīvais risks, īpaši ņemot vērā ilgo laika nobīdi pirms likmes izmaiņām un ietekmi uz ekonomiku. Pirms globālās finanšu krīzes Federālo rezervju sistēma paaugstināja galveno procentu likmi par 4,25 bāzes punktiem vairāk nekā divu gadu laikā. Tagad Fed to ir paveikusi mazāk nekā viena gada laikā un ātrums vairāk atbilst tās taupības politikai 70. gados. Turklāt Fed no vērtspapīru neto pircēja kļuvusi par to pārdevēju. Arī Eiropā pastāv līdzīgi riski, lai gan nav paredzams, ka galvenās likmes sasniegs tik augstu līmeni kā ASV. Tomēr inflācija notur reālās procentu likmes, liekot domāt, ka monetārās politikas pievilkšana var būt ar mazāk negatīvu ietekmi. Tas varētu palīdzēt izskaidrot gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību noturību.

Inflācijas samazināšanās ātrums – potenciāls labvēlīgākiem scenārijiem

Straujās augšupejas fāzi var nomainīt samērā līdzvērtīgs sarukums, jo 2022. gada pavasara lielais cenu pieaugums sāks izzust no 12 mēnešu datiem. Izteiktāks kritums iespējams sektoros, kur cenu līmenis ir bijis ekstrēms, galvenokārt, enerģētikā. Ātrāka inflācijas samazināšanās mazinās spiedienu uz mājsaimniecībām, kā arī pavērs ceļu brīvākai monetārai politikai un sniegs atbalstu akciju tirgu augšupejai. Ņemot vērā sagaidāmo ekonomikas izaugsmes palēnināšanos, ir liels risks, ka 2023. gada uzņēmumu ieņēmumu prognozes tiks pārskatītas uz leju, kas tuvākajā laikā nozīmētu akciju tirgus korekcijas. Bet investori, iespējams, jau ir iecenojuši zemāku uzņēmumu peļņu un sāk skatīties tālākā perspektīvā. Mēs sagaidām, ka globālie akciju indeksi sniegs samērā labu atdevi – virs vēsturiski vidējā līmeņa (5-7%).

Protesti pret COVID-19 ierobežojumiem un izaugsmes palēnināšanās pārliecināja Ķīnu mainīt savu COVID politiku. Atvēršana notika ātrāk, nekā gaidīts. Mēs prognozējam, ka IKP pieaugums 2023. gadā sasniegs 5,5% un 4,9% nākamgad. Ekspansīva fiskālā un monetārā politika, atbalsts krīzes skartajam nekustamā īpašuma sektoram, lielie mājsaimniecību uzkrājumi un atliktais ierobežojuma laiku patēriņš liecina par labām izaugsmes izredzēm. Taču viss nebūs gludi. Vīrusa izplatība paātrinās, kas jau radījis spiedienu uz veselības aprūpi. Lai gan ir par ātru ziņot par uzvaru, jaunas problēmas globālajām piegāžu ķēdēm nav saskatāmas.

Energo krīzes riski ir sarukuši

Pasaules ekonomikas atdzišana 2022. gada beigās izraisīja naftas, ogļu un dabasgāzes cenas strauju kritumu. ES arī negaidīti labi izdevās tikt galā ar ārkārtas ietekmi. Palielināts sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) imports, silti laika apstākļi un iespaidīga daļas uzņēmumu un mājsaimniecību pielāgošanās ļāva ES izveidot gāzes krājumus par aptuveni 15% virs normas. Tomēr situācija pasaules fosilās degvielas tirgū liecina, ka resursu piedāvājums joprojām būs ierobežots. Gāzes cena (TTF cenu Amsterdamā) joprojām ir trīs reizes virs vēsturiskā līmeņa. Mēs sagaidām, ka gāzes cenas Eiropā no šodienas līmeņa nedaudz gan pieaugs. OPEC pēdējo astoņu gadu laikā ir bijis izaicinājumu laiks, jo izlaides pieaugums ārpus karteļa ir bijis ļoti spēcīgs. Tagad tas ir mainījies. Tirgus vara nākamo piecu gadu laikā atkal būs OPEC rokās. Sankcijas Krievijai izraisīs ievērojamu naftas un gāzes piegādes kritumu, kas rezultēsies arī augstākās naftas cenās.

Fiskālās politikas veidotāji saskaras ar sarežģītām izvēlēm, jo tiem ir  jātiek galā ar ekonomikas lejupslīdi, bet stimulu pasākumi apgrūtina centrālo banku cīņu ar inflāciju. Lai gan inflācijas tendences ASV un Eiropā ir bijušas atšķirīgas, signāli ir labvēlīgi. Pārvadājumu cenas lielā mērā ir atgriezušās pirmsspandēmijas līmenī. Arī izejvielu cenas samazinājušās, lai gan to līmenis ir joprojām augstāks nekā parasti, kaut lauksaimniecības izejvielu cenas ir stabilizējušās. ASV inflācija ir pozitīvi pārsteigusi trīs mēnešus pēc kārtas. Prognozējam, ka jūnijā inflācija ASV samazināsies līdz 2,5% un šajā līmenī stabilizēsies.

Saglabājas nenoteiktība

Inflācija eirozonā sasniedza maksimumu oktobrī ar 10,6%. Patēriņa indeksa turpmākā samazināšanās būs strauja, bet gada vidējais rādītājs joprojām būs nedaudz virs 5%. Krītošās enerģijas cenas dos lielu ieguldījumu, taču saglabājas nenoteiktība – jo dažādiem enerģijas veidiem ir atšķirīgas subsīdijas, kas veido ietekmi uz inflācijas rādītājiem.

ASV algu pieaugums privātajā sektorā gada laikā palēninājās līdz nedaudz virs 5% un jaunākie rādītāji pastiprina uzskatu, ka izaugsme ir sasniegusi maksimumu. Īstermiņā algu pieaugums par 5% būs pietiekams, lai pavērtu ceļu procentu likmju samazinājumam. Vakanču skaits jau ir sācis kristies. Mūsu prognoze ir, ka kopējais ikgadējais algu paaugstinājums eirozonā pieaugs par aptuveni 4,5%.

Inflācijas kritums būs lēnīgs

Turpmāk centrālās bankas arvien vairāk koncentrēsies uz pamatinflāciju (neietver pārtikas un enerģijas cenas). Paredzams, ka tās kritums būs lēnīgs. Ražotāju cenas joprojām pieaug salīdzinoši strauji un mazumtirgotāji turpina ziņot par cenu kāpuma plāniem. Tas liecina, ka joprojām pastāv zināms inflācijas spiediens. Īres maksas un dažādu publisko tarifu palielināšana ir papildus veicinošie faktori.

Lielākā daļa centrālo banku šobrīd tuvojas sava likmju celšanas posma beigām. Inflācija ir sasniegusi savu maksimumu, bet pieprasījums un darba tirgus izrāda noturību. Bet nenoteiktība par ekonomikas piedāvājuma pusi, jo īpaši attiecībā uz darbaspēku, ir viens no iemesliem, kāpēc centrālās bankas pašlaik ir piesardzīgas par palielināšanas cikla beigām. Federālo rezervju sistēma nodrošinās galīgo likmju paaugstināšanu − palielinot federālās likmes diapazonu no 4,50–4,75% februāra sākumā. Pēc tam tās pamatlikme nemainīsies līdz 2023. gada beigām, kad tā pakāpeniski sāks to samazināšanu līdz 3,00% 2024. gada beigās. Tas joprojām ir nedaudz virs līmeņa, ko Fed uzskata par neitrālu. Reaģējot uz augstajiem inflācijas rādītājiem, ECB ir kļuvusi agresīvāka, tai skaitā bažījoties par algu pieaugumu un jauniem fiskālās stimulēšanas pasākumiem. ECB paaugstinās noguldījumu likmi vēl par 50 bāzes punktiem katrā no nākamajām divām sanāksmēm februārī un martā. Pēc pēdējā 25 bāzes punktu pieauguma maijā noguldījumu likme sasniegs maksimumu -  3,25%. 2024. gada vidū ECB atkal sāks samazināt likmes, depozīta likmei sasniedzot 2,50%.

Piezemēti optimistisks skats uz Baltijas ekonomiku

Negatīvāko scenāriju neīstenošanās ļauj saglabāt arī piezemēti optimistisku skatījumu uz Baltijas ekonomiku izredzēm šogad un prognozēt minimālu izaugsmi. Straujāks inflācijas kritums ļaus ātrāk atgūties pirktspējai un arī patēriņam. Savukārt eirozonas perspektīvas ļauj sagaidīt arī līganākas izmaiņas apstrādes rūpniecībā un eksportā. Darba tirgi nedaudz atdzisīs, tomēr paliks spēcīgi. Darba samaksas kāpums turpināsies, saglabājot spiedienu uz uzņēmēju izmaksām. Latvijai būtiski būs sakārtot Eiropas fondu plūsmas, lai nodrošinātu būvniecības atgūšanos. Joprojām negatīvu ietekmi veidos Krievijas karš Ukrainā un turpmākas sankcijas, uzturot paaugstinātu nenoteiktību.

 

Papildu informācijai:
Elīna Neimane, Korporatīvās komunikācijas pārvalde, uzņēmumu komunikācijas vadītāja – 26861570, elina.neimane@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv

SEB grupa ir vadošā finanšu pakalpojumu sniedzēja Ziemeļeiropā. Kā banka ciešām un ilgtermiņa attiecībām, SEB Zviedrijā un Baltijā piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. Dānijā, Somijā, Norvēģijā un Vācijā SEB darbības galvenā prioritāte ir korporatīvo un investīciju bankas pakalpojumu sniegšana uzņēmumiem un institucionālajiem klientiem. SEB grupas darbību starptautiskā līmenī apliecina pārstāvniecība 20 pasaules valstīs. Uz 2022. gada 30. septembri SEB grupas kopējie aktīvi veido 4 277 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2 100 miljardi Zviedrijas kronu. SEB grupā strādā 16 000 darbinieku. Vairāk par SEB grupu: www.sebgroup.com.

 

 

Biedri

Asociētie biedri