Latvijā nozīmīgu lēmumu pieņemšana bieži tiek atlikta, un galvenais iemesls ir nevis laika vai motivācijas trūkums, bet gan nedrošība un pārliecības trūkums par savu lēmumu. SEB bankas veiktā aptauja rāda, ka 31% iedzīvotāju situācijās, kad jāpieņem svarīgs lēmums, vilcinās, jo baidās kļūdīties un vēlāk to nožēlot, savukārt 27% atzīst, ka šādās situācijās gaida “labāku brīdi”*. Vienlaikus 23% norāda, ka svarīgu lēmumu pieņemšanai vienkārši neatliek laika un enerģijas ikdienas pienākumu un noguruma dēļ. 

Aptaujas dati parāda, ka lēmumu atlikšana Latvijā saistīta ne tikai ar finanšu jautājumiem – tā skar arī veselību, karjeru un personīgo dzīvi. Biežāk atliktie lēmumi ir saistīti ar rūpēm par veselību, ko atliek 32% iedzīvotāju, kā arī uzkrājumu veidošanu vai ieguldījumu uzsākšanu – 24%. Piektdaļa jeb 20% atliek arī lēmumus par nākotnes finanšu drošību, piemēram, par uzkrājumiem pensijai. Tikpat bieži tiek atlikti arī lēmumi, kas saistīti ar karjeras izmaiņām. 

“Pareizā brīža” gaidīšana kā galvenais šķērslis 

Dati rāda, ka būtiska daļa iedzīvotāju apzinās nepieciešamību rīkoties, taču bieži vien lēmumu pieņemšanu atliek, gaidot piemērotāku brīdi vai lielāku skaidrību. Šādu uzvedību pastiprina arī informācijas pārbagātība un ikdienas slodze, kas apgrūtina spēju pieņemt konkrētus un savlaicīgus lēmumus. Tiesa, 31% aptaujāto norāda, ka situācijās, kad jāpieņem svarīgs lēmums, parasti spēj saņemties un pieņemt lēmumu salīdzinoši ātri. 

“Lēmumu atlikšana bieži nav saistīta ar konkrētu jomu – drīzāk tas ir kopējs uzvedības modelis, kas atkārtojas dažādās dzīves situācijās. Cilvēki lielākoties saprot, ka jārīkojas, taču lēmuma pieņemšanu kavē nedrošība un vēlme izvairīties no kļūdām. Paradoksāli, bet bieži vien tieši “pareizā brīža” gaidīšana kļūst par galveno iemeslu, kāpēc lēmums netiek pieņemts vispār,” skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Finanšu lēmumos dominē piesardzīga pieeja 

Aptaujas dati arī rāda, ka, lai gan kopumā cilvēki mēdz vilcināties, finanšu jautājumos dominē vēlme rīkoties, taču drošā un informētā veidā. 36% atzīst, ka finanšu lēmumus pieņem tikai pēc papildu informācijas iegūšanas, bet 33% to dara pakāpeniski, ar nelieliem soļiem. Tikmēr tikai 10% finanšu lēmumus mēdz atlikt, bet 14% tos pieņem bez lielām šaubām. 

“Otrs būtisks secinājums no aptaujas – cilvēki nevēlas pieņemt nepārdomātus lēmumus. Viņiem ir svarīgi saprast, kā konkrētais lēmums ietekmēs viņu nākotni. Tas nozīmē, ka vienkāršs, saprotams skaidrojums un iespēja sākt ar nelieliem soļiem bieži vien ir efektīvākais veids, kā palīdzēt rīkoties,” noslēdz Linda Šablinska. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1010 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.